Vai šī kauja fiziski ir jāizcīna tikai ukraiņu tautai? 12.03.2022

Lorita jautā: Vispirms, ļoti liels paldies, par to, ka esat ar mums visu šo laiku un sniedzat savus padomus un skatījumu uz pasaules lietām. Mums latviešiem ir palaimējies, ka ir cilvēki, kas ir kā bākas un rāda virzienu, kurp tiekties un doties.

Jau gandrīz mēnesi klusē Tatjanas Mikušinas vietne https://sirius-ru.net It kā jau tur kaut kas notiek, kaut ko translē, bet katru svētdienu kopīgas rozāriju lasīšanas ir pārtrauktas, katrs lasa, kad grib… Arī neviena paziņojuma saistībā ar karu Ukrainā nav…viss ir iesaldēts. Ir tikai Tatjanas Mikušinas paziņojums ar P.S beigās: “Jūsu zināšanai paziņoju, ka man nav skolnieku, un es nevienam neesmu uzticējusi pārstāvēt šo Mācību pēc manas nāves” Baisi…

Šodien pārlasīju vēstījumu Iemīļotais Zaratustra, 2007. gada 23. jūnijā, ka tieši sasaucas ar šodienas situāciju. Par testiem, ko mums sūta Augstākie spēki, kas mēs esam sasnieguši noteiktu attīstības līmeni. Ukraiņu tauta ir ļoti ticīga tauta, lasot likās, ka tas tagad ir teikts par viņiem: “Grandioza izrāde tiek izspēlēta matērijā. Nevienai Gaismas Būtnei nav tiesību iejaukties. Pārbaudāmais paliek viens pret ārējās pasaules apstākļiem un vienatnē ar savu paša Augstāko daļu. Nav iespējas atjaunot spēkus, nav iespējas saņemt svētlaimes balzamu no Augstākās pasaules. Visļaunākajos testa mirkļos pārtrūkst arī saite ar savu Augstāko daļu. Tas līdzinās briesmīgai, tumšai Gara naktij.
Briesmīgs pārbaudījums. Tomēr šis pārbaudījums ir neizbēgams Ceļā, jo bez galīgās šķiršanās no ego atliekām, no
piesaistēm fiziskajai pasaulei nav iespējama turpmākā virzība Ceļā.”

Un vēl : “Atcerieties, ko es teicu: vien nedaudzi uz zemeslodes tagad ir gatavi šī testa veikšanai. Pārējiem pārbaudījumi visbiežāk ir saistīti ar viņu pašu karmas atgriešanu. Krustā sišanas tests ir saistīts ar planetārās karmas krusta nešanu un, lai jums uzticētu nest šo krustu, jums vēl ļoti daudz vajag strādāt ar sevi un savām nepilnībām, piesaistēm un ieradumiem.”

Visa pasaule sagaidīja šo 2022.gadu ar baiso Kungs Šivas, 2021. gada 19. decembra vēstījumu. Tagad to pārlasot ir var redzēt, ka karš Ukrainā bija jau tad paredzēts: “Tā kā vairākuma gaismas nesēju enerģētiskā sistēma ir sagrauta, tad nav iespējas darboties smalkajā plānā. Cīņa smalkajā plānā ir zaudēta. Atliek darboties fiziskajā plānā. Jūs nevarat izmantot atteikšanās no vardarbības principu, jo jums tam nav tāda nepieciešamā Gara spēka. Pasauli gaida akli brāļu slepkavošanas kari. Tomēr taisnīga kara vešana ar mērķi aizstāvēt savu zemi, savu ģimeni, savu namu var pavērt Ceļu.

Es ļoti labi saprotu, ka atšķiršanas nespējas dēļ, intuīcijas un citu Dievišķo īpašību trūkuma dēļ ir ļoti grūti izdarīt pareizās izvēles un virzīties pareizā virzienā. Atliek cerēt uz atmiņu un kustēties pēc atmiņas, taustoties, uzminot pareizo virzienu. Ir vajadzīgs no cilvēkveidīgās būtnes atgriezties pie cilvēciska izskata. Atgriezt sev intelektu un tā kritiskās domāšanas īpašības, brīvdomāšanu, skaidru domāšanu un domāšanas neatkarību. Atgriezt dzīvē tikumību un dzīvošanu pēc sirdsapziņas. Atcerēties Baušļus, ko devuši pravieši un sūtņi.”

Ukraiņu tauta cīnās par mums. Man ir jautājums – cik ilgi mums ir jāsaglabā neiejaukšanās politika? Mēs palīdzam morāli, ar sankcijām, naudu, produktiem, pirmās nepieciešamības precēm, bet neiejaucamies aktīvi – debesu aizsardzība, lidmašīnu piegāde. Vai šī kauja  fiziski ir jāizcīna tikai ukraiņu tautai?

Elvita Rudzāte atbild: Situācija ir ļoti sarežģīta un nav viennozīmīga. NATO pārstāvji ir izskaidrojuši savu pozīciju, kāpēc nevēlas sargāt gaisa telpu virs Ukrainas, jo nevēlas, lai karš pārvērstos trešajā pasaules karā un sāktos kodolkarš, jo visi saprot, ka kodolkara gadījumā lielākā daļa pasaules cilvēces ies bojā. Tāpēc šobrīd Ukraina tiek stiprināta visādos veidos, lai pati spētu aizstāvēt savu valsti no uzbrucēja.

Es, protams, neko nezinu par NATO plāniem un cik tālu NATO atļaus Krievijai spēlēt “kariņu”, bet mana iekšējā sajūta saka, ka, ja Krievija aizrausies savās kara spēlēs un zaudēs sajēgu, pārkāpjot kara spēļu likumus visaugstākā mērā, tad Krievija tiks apturēta bargā veidā. Diemžēl tas nozīmē tikai to, ka NATO spers ārkārtas soļus brīdī, ja ukraiņu tauta cietīs vairāk nekā veselais saprāts to pieļauj.

Diemžēl tādā gadījumā cietīs ne tikai ukraiņu tauta, bet arī visa Krievijas tauta un tad izpildīsies pareģojums, ka Krievija atdzims no pelniem un tā būs jauna Krievija, kas spēs pārējai pasaules daļai parādīt pareizo piemēru kā organizēt ekonomiku, izglītību, veselību un sociālo aprūpi, atgriežoties pie Dieva. Cerēsim, ka veselais saprāts uzvarēs, bet pagaidām notikumi attīstīs tieši izteikto prognožu virzienā.

Paradoksāls ir fakts, ka neviens Krievijas vadītājs nekad nav saņēmis tik lielu atbalstu no tautas kā Putins. Tas ir noticis tikai tāpēc, ka tautas kolektīvais apziņas līmenis ir tik zems, ka viņi tic visam tam, ko viņiem stāsta, neticot saviem radiem un draugiem no Ukrainas, kas viņiem sniedz pretēju informāciju. Kāpēc? Tāpēc, ka domāšana nav attīstīta tādā līmenī, lai spētu izšķirt kas ir kas. Bet domāšanu nav iespējams attīstīt tikai koncentrējoties uz intelekta attīstību. Tikpat svarīgi ir attīstīt garīgumu jeb dzīves izpratni, atgriežoties patiesā ticībā pie Dieva jeb dzīvojot saskaņā ar Dievišķajiem likumiem jeb saskaņā ar savu Sirdsapziņu.

Vēl paradoksālāks ir fakts, ka Krievija uzbrūk savai brāļu tautai, jo gan krievi, gan ukraiņi ir slāvu tauta un abām tautām ir viena reliģija – pareizticība. Tāpēc šajā brīdī konflikta risināšanā ļoti aktīvai vajadzētu būt pareizticīgo baznīcai, bet diemžēl pat ja tiek veiktas kādas aktivitātes (man par to nav nekas zināms), tad tās nav pietiekamas, jo arvien vairāk karā sāk ciest civiliedzīvotāji.

Lielo Skolotāju Mācībā ir teikts, ka pasaule sāks virzīties pareizā attīstības virzienā tikai tad, kad paradoksi sasniegs augstāko līmeni. Šķiet mēs tuvojamies paradoksu augstākajam līmenim.

Lai kas notiek, lai kas notiks, nedrīkst zaudēt ticību labajam un jāturpina darīt viss, kas ir mūsu spēkos, lai izbeigtu kara darbību Ukrainā. Nevajag baidīties no tā, kas būs, jo viss, kas notiek, notiek tikai uz labu. Arī piedzīvojot zaudējumus, vietā nāk jaunas iespējas.