Vai garīgo ceļu ejot, ir jārēķinās, ka mainīsies cilvēku kompānijas? 14.03.2022

Sieviete jautā: Vai garīgo ceļu ejot, ir jārēķinās, ka mainīsies cilvēku kompānijas? Pēc dabas esmu intraverta, un man ir daži tuvi cilvēki ar kuriem esmu ilglaicīgi uzturējusi kontaktu, taču ejot garīgo ceļu, balstot dzīvi uz Dievišķajiem likumiem, ievēroju, ka arī šis mazais cilvēku daudzums sarūk. Ievēroju, ka Dievišķos likumus cilvēki nav gatavi pieņemt šos uzskatus, un es arī neko neuzspiežu, tikai sarunā saku ko domāju un manas domas ir mainījušās uzzinot Dievišķos likumus. Domas un uzskati paliek aizvien vieglāki.

Es daudz savādāk sāku redzēt dzīvi, lietas, situācijas.. Tomēr ar tuvākajiem tā švaki sāk iet… Garīgo ceļu es netaisos pamest, un tieši Mātes Marijas Rozāriji ir kaut kas brīnišķīgs ( Paldies, Elvita, par to, ka šos Rozārijus publicēji savā mājaslapā latviski, jo  no Sirius Riga mājaslapas daudz ir krieviski, un diemžēl nesaprotu šo valodu).

Tātad šī attālināšanās… Vai tas notiek tāpēc, ka enerģijas, vibrācijas sāk mainīties, tāpēc arī rodas šī attālināšanās?
Sāk rasties pārpratumi, kaut arī  sarunās vados pēc Dievišķajiem likumiem, bet otrs cilvēks jūtas slikti ar mani.  Tā  persona, kura jūtas slikti ir dabiski jau ar depresīvām nosliecēm. Jo es vairāk viegluma nesu no sevis sarakstē, jo vairāk otrs grib no manis attālināties. Turklāt piebilst, ka esmu sazombēta ar šo pareizo dzīvošanu, un to ka sāku runāt kā tāds Svētais, lai gan es piebilstu, ka nebūt nē, tā nav, un pasaku, ka es mācos redzēt situāciju no abām pusēm, jo dzīvē visam ir labā un sliktā puse..  Tad man sāk teikt, ka tev klosterī jāiet, un tādā garā. Es pasmaidu, un neko, bet..

Elvita, vai tev arī bija tādas problēmas ejot garīgo ceļu? Vai nav brīži, ka tu sajūties, ka tava vienīgā īstā kompānija ir Dievs un šie Valdoņu diktāti? Kuri ir vienkārši fantastiski! Manuprāt,  cilvēce vēl nespēj novērtēt cik dziļas un noderīgas ir šīs zināšanas!  Neesmu vēl sasniegusi 30 gadu robežu, un mani vienaudži man sāk teikt, ka tu uzvedies kā tāda veca ome- pievēršas garīgai tīrībai utt.. Saka- DZĪVO! Tu dzīvo te un tagad, tāpēc ir jābauda dzīve! Bet es sāku redzēt, ka baudas dzīvē ir ilūzijas un tāpēc labprātīgi aizvien biežāk no tām atsakot..

Tajā pat laikā ar vīru veidojas brīnišķīgas attiecības. Jā, šīs garīgās prakses viņam īsti nav izprotamas, un arī piesaka- ej klosterī tad, bet es nenosodu, es piesaku- tātad nav laiks par šo runāt. Nerunāsim par šo garīgumu. Pilnīgi mierīgi tiek nobeigta saruna. Kopā esam jau 7 gadus, mums ir sācies otrs medusmēnesis.  Gan domās, gan darbos, gan vārdos sūtu tikai brīvības un mīlestības neatkarīgi ko viņš man dod pretī, un jūtos ļoti priecīga. Tā ir kā tu saki- Dod un negaidi pretī! Tas tiešām tā strādā.

Kaut arī vīrs man nav tas romantiskais tips, lēnām atver arī savas sirds durtiņas, arī ir sācis atbildēt ar labu pretī, kas dod tikai lielāku prieku sirsniņai! Tas viss liek justies piepildītai ar mīlestību, ko gribu dot sākotnēji tuvākajiem, un ne tikai, katram garāmgājējam domās nosaku- Es tevi mīlu! Vēlu tev labu! Un tik labi paliek ar sirdi. Tas ir brīnišķīgi! Ļaunas domas kā ar burvju mājienu ir prom! Tā ir patiesība, mīlestība ir pats svarīgākais….

Bet tieši no tuvākajiem ir pretī šī pretestība, nepieņem to, ka uz visu skatos nevis ar – Ak šausmas, kas notiek, tas nav godīgi utt.. Vados pēc Dievišķā- Viss ir godīgi, viss ir tieši tā kā tam ir jābūt… Bet, es lūdzu piedošanu šiem cilvēkiem, ja esmu likusi justies slikti, bet pati par neko nejūtos slikti.  Vai šī attālināšanās ir dabiski normāls process?

Kāpēc ir tā, ka pārāk ilga atrašanās starp cilvēkiem mani nogurdina? It īpaši tas ir, ja jābrauc ar transportlīdzekli un blakus ir cilvēki. Pēc dabas esmu intraverta. Ko māca intravertie cilvēki? Ko māca ekstravertie cilvēki?

Kāda nozīme ir mazākajam pirkstiņam kreisai rokai? Viņš laiku pa laikam kļūst mazjūtīgs, domāju kāpēc tā? Kāda domāšana būtu jāmaina?

Ja visi cilvēki sekotu Dievišķajiem likumiem, kā mēs varētu izpirkt savas karmas?

Atkārtoti teikšu, paldies tev, Elvita, labprāt tevi dzīvē satiktu un personiski pateiktos. Tu nevari nemaz iedomāties kā tu esi izmainījusi manu dzīvi, uztveri. Dzīvot paliek viegli, paliek viegli būt savā ķermenī tik ilgi, cik ilgi Dievs tam lems būt.

Elvita Rudzāte atbild: Esmu aktīva sabiedriskajā dzīvē un neesmu sajutusi pretestību no līdzcilvēkiem, draugiem un paziņām, jo es nevienam ar savu gudrību neuzbāžos. Ja kādam ir nepieciešama palīdzība, to labprāt piedāvāju, bet necenšos nevienam sludināt savu pārliecību, ja cilvēks pats man nejautā vai, ja redzu, ka cilvēks vēl šādai informācijai nav gatavs.

Tāpēc iesaku sievietei izšķirt ar kuru var runāt par garīgiem jautājumiem un ar kuru labāk šīs tēmas neaizskart, bet pašai gūtās zināšanas praktizēt praksē un tad līdzcilvēki redzot, ka esi kļuvusi labāka, noteikti pajautās kā tev tas izdodas? Tad arī būs īstais laiks padalīties savās zināšanās, bet ja līdzcilvēki nejautā, tad labāk ir klusēt.

Katrs cilvēks pats izdara izvēli kādā vidē vēlas vai nevēlas atrasties, tāpēc tur nav nekā neparasta, ka nevēlies pavadīt kopā laiku ar cilvēkiem, kuriem galvenais ir baudīt dzīvi. Attālināšanās no šiem cilvēkiem notiek dabiski, jo kopā vairs nav interesanti.

Gan intravertie, gan ekstravertie cilvēki māca, ka cilvēki ir dažādi un citam citu ir jāmīl bez nosacījumiem, necenšoties otru cilvēku pārveidot pēc savas līdzības.

Cilvēkiem, kuri ir intraverti, noteikti nesagādās prieku ilgstoši atrasties starp cilvēkiem, jo viņiem ir liela vajadzība būt tikai ar sevi. Savukārt ekstravertiem cilvēkiem ir vajadzība ar kādu komunicēt un sadarboties, jo viņiem tas sagādā prieku.

Mazākais pirkstiņš simbolizē svešus cilvēkus. Ja tas paliek nejūtīgs, tas nozīmē ka asinsritē ir problēmas. Asinis simbolizē mīlestību. Nejūtīgums norāda uz bezcerības izjūtu. Tātad saskarsmē ar svešiem cilvēkiem ir kaut kādā jomā radusies bezcerīguma izjūta.

Karmu cilvēki izpērk pārvarot grūtas dzīves situācijas. Pat ja visi cilvēki ievērotu Dievišķos likumus, tas nenozīmē, ka viņi nesastaptos ar grūtībām, kuras būtu jāpārvar, piemēram, smaga vai neārstējama slimība. Tikai pārvarot grūtības cilvēks aug garā, tāpēc dzīve nav un nedrīkst būt viegla.