Garīgā izaugsme – kā pareizi iet garīgās attīstības ceļu? 30.03.2022

Mūsdienās daudzi cilvēki apmeklē dažādus kursus, garīgās prakses un domā, ka viņi iet garīgās attīstības ceļu, bet patiesībā viņi vēl pat nav nostājušies uz garīgā attīstības ceļa, jo neizprot, kas tad ir garīgā izaugsme jeb garīgā attīstība.

Garīgā attīstība ir tad, ja cilvēks paliek arvien pozitīvāks pret dzīvi un apkārtējiem. Viņš mēģina arvien labāk izprast dzīvi, visus notikumus, kas notiek viņa dzīvē un pasaulē, nenosodot sevi un citus par pieļautajām kļūdām, kā arī savā ikdienā (mājās, darbā, sabiedrībā) cenšas ievērot Dievišķos likumus jeb dzīvo pēc Sirdsapziņas.

Cilvēks apstājas garīgajā attīstībā brīdī, kad savās nelaimēs vai neveiksmēs sāk vainot citus, neredzot ko šī negatīvā situācija māca pašam cilvēkam un nemainot attieksmi pret dzīvi pozitīvā virzienā.

Cilvēks nevar atbrīvoties no problēmām, ja viņš nepiedod. Nepalīdz neviena garīgā prakse, arī reiki un cigun nepalīdz. Tāpēc visas garīgās prakses māca piedošanu un mīlestību. Piemēram, cilvēks praktizējot reiki mēģina atbrīvoties no stresiem vai kādas slimības, nevēloties piedot pāridarītājam. Uz īsu brīdi viņam izdodas sajust labsajūtu, bet pēc laika problēma atgriežas, jo skolotājs (slimība) neiet projām, kamēr skolnieks (slimnieks) nav apguvis mācību. Savukārt cilvēks neatveras piedošanai pirms nav izpratis mācību. Tāpēc tik svarīgi ir garīgi attīstīties, jo citādi nav iespējams izprast savas neapgūtās mācības un atbrīvoties no laicīgām problēmām.

Lai izprastu neapgūtās mācības, nepieciešams izprast Dievišķos likumus un mācības, redzēt to izpausmi laicīgajā dzīvē. Laicīgā dzīvē notiek dažādi nepatīkami notikumi, kuri kaut ko māca. Ja pārzini Dievišķos likumus un mācības, tad sapratīsi, ko tev māca konkrētais notikums. Ja tikai praktizēsi garīgo praksi, piemēram, lūgšanas un neko nemācīsies, tad garīgajā attīstībā nespēsi virzīties uz priekšu, jo lūgšanu praktizēšana palīdz tikai iegūt garīgo līdzsvaru, bet tas nav pietiekami garīgajai izaugsmei. Lai notiktu garīgā izaugsme, tev ir jāmaina sava domāšana un attieksme pret dzīvi, jākļūst pozitīvākam un pamazām jāatbrīvojas no saviem netikumiem.

Kā uzveikt netikumus? Koncentrējoties uz netikumu, tas vēl vairāk tiek kultivēts, tāpēc pastāvīgi domāt par savu netikumu nav nepieciešams. Svarīgi sevī attīstīt pozitīvās īpašības un darīt labus darbus, tad netikumi paši lēnām kopā ar negatīvajām īpašībām aizies projām.

Kā ejot garīgās attīstības ceļu palikt līdzsvarā starp smalko un fizisko pasauli? Ja cilvēks iet pareizu garīgās attīstības ceļu, tad viņš pat nemēģinās kontaktēties ar Smalko plānu, jo zina kādiem riskiem tiek pakļauts. Augstākie Spēki paši izvēlas, kad kontaktēties ar cilvēku un arī tajā brīdī, kad ar cilvēku kontaktējas būtnes no Smalkā plāna, ir jābūt ļoti paškritiskam un jāizvērtē, kas ar tevi ir kontaktējies. Astrālās būtnes (bieži uzdodoties par eņģeļiem) ļoti labprāt kontaktējas ar cilvēkiem, bet ne jau labu nodomu vadītas, bet savtīgos nolūkos. Ja cilvēks iekrīt šajās lamatās, tad ar viņu astrālās būtnes sāk manipulēt.

Ja cilvēks atsakās no laicīgās dzīves, lai kalpotu citiem, piemēram, mūķenes, tad tā ir pavisam cita situācija. Cilvēks ziedo savu personisko dzīvi, lai kalpotu Dievam un cilvēcei. Uz šādu soli piekrīt tikai tie cilvēki, kurus Dievs aicina to darīt. Tad, kad šie cilvēki saņem uzaicinājumu kalpot Dievam, tad viņi ne mirkli nešaubās, ka uzaicinājums ir nācis no Dieva. Šādi piemēri ir Māte Terēze no Kalkutas, Tēvs Pio, Svētā Terēze no Avilas un citi. Neviena no minētajām personām pat nemēģināja uzturēties Smalkajā plānā, bet pildīja laicīgos pienākumus.

Astrālās būtnes neaicina nesavtīgi kalpot Dievam un cilvēcei. Viņas pat diezgan loģiski paskaidros kāpēc to nevajag darīt un kāpēc ir pareizi par kalpošanu cilvēkiem prasīt naudu. Piemēram, es pasmaidu, kad redzu, ka cilvēki kas sludina, ka dzīvo tāpēc, lai kalpotu cilvēkiem saka, ka enerģijas apmaiņai jāmaksā noteikta summa. Tas ir pretrunā Dievišķajam Došanas – ņemšanas likumam. Nav aizliegts par savu pakalpojumu noteikt cenu, bet tad tā vairs nav kalpošana, tā ir pakalpojuma sniegšana. Cilvēki jauc šos divus jēdzienus kalpošanu un pakalpojuma sniegšanu. Tā kā šie cilvēki šo likumu saprot nepareizi, tad arī enerģijas apmaiņu viņi izprot nepareizi. Astrālās būtnes pateiks priekšā kā labāk cilvēks var vairot savu mantu un materiālo labklājību, ja klausīs visam tam, ko teiks astrālā būtne. Ja cilvēks ļaujas šim kārdinājumam, tad viņš sāk kalpot tumsas spēkiem un savā garīgajā attīstībā kāpj uz leju līdz brīdim, kad Dievs viņu apturēs ar kādu smagu pārbaudījumu.

Šobrīd Latvijā un pasaulē tiek praktizētas dažādas garīgās prakses. Dažas no tām ir ļoti bīstamas cilvēka garīgajai veselībai, citas dod tikai īslaicīgu efektu. Pareizi ir pašam strādāt ar sevi, atbrīvoties no negatīvajām īpašībām un paradumiem, attīstīt pozitīvās īpašības, tad čakras pašas attīrās un atveras. Visas citas prakses palīdz uz laiku, jo cilvēks ar savu nepareizo domāšanu un attieksmi pret dzīvi nepārtraukti pats savas čakras piesārņo, kas traucē enerģijas plūsmu, radot slimības.

Ja cilvēkam ir vēlme iegūt informāciju par nākotnes notikumiem ceļojot astrālajā pasaulē, tad es šim cilvēkam varu izteikt tikai līdzjūtību. Agrāk vai vēlāk caur smagiem pārbaudījumiem šis cilvēks izpratīs savu kļūdu.

Dievs ir humāns un karmas atstrādāšanu mūža laikā sadala vienmērīgi ik pa 12 gadiem un gada laikā ik pa 12 mēnešiem, bet tā kā cilvēks ir slinks mācīties, tad bieži neapgūtās mācības pārceļas uz tālāku periodu un cikla beigās notiek to sakoncentrēšanās, kas izpaužas kā liels pārbaudījums vai lielas ciešanas. Ja cilvēks cenšas izprast, kāpēc viņu piemeklējusi nelaime vai problēma, meklējot atbildes Lielo Skolotāju dotajā Mācībā, tad brīdī, kad viņš ir sapratis savu neapgūto mācību, notiek viņa gara pacelšanās nākamā pakāpē.

Lai cik čakli cilvēks mācītos, nav iespējams pārlēkt pakāpienus, tāpēc ir jānokārto visi dzīves eksāmeni, kas laicīgā dzīvē izpaužas caur dažādām grūtībām jeb grūtām dzīves situācijām. Bieži cilvēks teorētiski izprot kā pareizi dzīvot un strādāt, bet atliek saskarties ar pirmajām grūtībām, kad zināšanas būtu jāpielieto praksē, bet cilvēks izdara izvēli bēgt no grūtībām, kas nozīmē, ka dzīves eksāmens nav nokārtots. Bēgot no grūtībām cilvēks ne tikai apstājas savā garīgās attīstības ceļā, bet pakāpjas atpakaļ, lai sāktu mācīties no sākuma.

Tāpēc garīgās izaugsmes ceļš patiešām nav viegls, tas patiešām ir ērkšķiem kaisīts un tie, kas domā, ka garīgajam ceļam ir jābūt bez problēmām, tie maldās. Dzīve nevar un nedrīkst būt viegla, jo citādi garīgā attīstība nenotiek.

Cilvēks pareizi virzās pa garīgās attīstības ceļu, ja viņš pārvar visas grūtības ar kurām ceļā sastopas.

Autore: Elvita Rudzāte