Kāds ir piedošanas ceļš? 16.05.2022
Ilga jautā: Daudz tiek runāts un pieprasīts piedot jebko, lai nebūtu sliktu seku.
Var jau nodomāt, ka piedod, bet reāli, lai piedotu vienīgais veids ir padarīt šo notikumu nesvarīgu, atbrīvoties no tā. Tad var piedot. Ir lietas, kuras nevar padarīt nesvarīgas. Piedot vajag, bet kā? Kāds ir piedošanas ceļš?
Elvita Rudzāte atbild: Dzīvē nav nekā nesvarīga. Katrs sīkums ir svarīgs, jo no katra sīkuma mēs kaut ko mācāmies un tā notiek mūsu garīgās izaugsmes ceļš.
Ja kāds tevi ir aizvainojis vai sāpinājis, tad jāsaprot, ka šis cilvēks neapzināti ir kļuvis par tavu skolotāju un devis kādu mācību. Tavs uzdevums ir mācību izprast. Tiklīdz mācību būsi izpratis, tā sirds atvērsies piedošanai. Piedošana tehniski nav īsta piedošana. Īsta piedošana notiek tikai tad, kad esi izpratis kāpēc dzīvē notika tā kā notika.
Piedošanas ceļš sākas ar to, ka tu nevienu nevaino savās problēmās vai sāpēs. Tu pieņem situāciju ar pazemību, jo zini, ka situācija tev ir nepieciešama garīgajai izaugsmei.
Pēc tam tu mēģini izprast, ko situācija tev māca. Kad mācību esi izpratis, tikai tad seko piedošana pāridarītājam un piedošana pašam sev, ka esi situāciju izprovocējis.
Apskatīsim piemēru: sievieti ir nodevis vīrs, to pametot un aizejot dzīvot pie citas sievietes. Sieviete palikusi viena ar bērniem un tagad uz viņu ir visas saimnieciskās rūpes, jo bijušais vīrs zaudējis interesi par ģimeni.
Situācija ļoti smaga un šādā brīdī sievietei dzīve šķiet netaisnīga, jo vīrietis turpina baudīt dzīvi, bet sievietei jādomā, kā nodrošināt eksistenciālās vajadzības. Tomēr skatoties uz situāciju no garīgā skata punkta, situācija ir taisnīga, jo sieviete sev piesaistīja bezatbildīgu vīrieti, lai viņas gars atstrādātu negatīvo karmu, kas tika uzņemta kādā no iepriekšējām dzīvēm, kad viņas gars pameta ģimeni grūtā brīdī. Protams, mēs nezinām, kas ir bijis iepriekšējās dzīvēs, bet mēs zinām, ka pastāv Dievišķais Karmas likums – ko sēsi, to pļausi. Ja cilvēks piedzīvo ciešanas, tad tas nozīmē, ka cilvēks tajā brīdī atstrādā savu slikto karmu, kura ir radīta šajā vai iepriekšējās dzīvēs. Tieši tāpēc grūtā dzīves situācija ir jāpieņem ar pazemību kā taisnīga un nevajag nevienu savā nelaimē vainot, bet koncentrēties uz risinājuma meklēšanu.
Ja sieviete izprastu, ka vīra nodevība ir viņas iespēja dzēst viņas slikto karmu, tad viņa ne tikai spēj vīram piedot pāridarījumu, bet izjūt pat pateicības jūtas, ka tā notika, jo pateicoties vīra nodevībai, sieviete ir sākusi iet garīgās izaugsmes ceļu, kas ir ļoti interesants. Ja nebūtu vīra nodevības, tad sievietei nebūtu motīva meklēt atbildes – kāpēc notika tā kā notika.
Garīgā izaugsme notiek, ja izproti mācības. Kādas mācības jāizprot vīra nodevības gadījumā? Pati svarīgākā mācība ir atbildības uzņemšanās par ģimeni. Mūsdienās maz ir cilvēku, kas uzņemas atbildību par ģimeni, tāpēc daudz vientuļo māšu un arī tēvu. Tāda situācija ir izveidojusies tikai tāpēc, ka mūsdienu sabiedrība ir kļuvusi ļoti egoistiska, kas domā tikai par savu labumu. Tāpēc nākamā mācība, kas sievietei jāizprot, ir egoisms. Droši vien pirms šķiršanās arī sievietē bija vērojams egoisms varbūt slēptā formā, jo egoists pievelk egoistu. Tā kā nodevība ļoti sāp, tad sievietei uz visiem laikiem ir jāsaprot, ka nedrīkst nodot, lai kā gribētos izjust baudu un jāmācās pretoties kārdinājumam un vieglākai dzīvei, jo vislabākā attīstība notiek pārvarot grūtības. Nākamās mācības ir bērnu audzināšana bez partnera klātbūtnes, patstāvīga saimniecisko jautājumu risināšana un materiālās labklājības nodrošināšana utt. Tiklīdz sieviete izpratīs visas mācības, kuras neapzināti vīrs ar savu nodevību veicināja izprast, tā sievietes sirds atvērsies piedošanai.
Tātad piedošanas ceļš sākas ar sevis un dzīves izzināšanu, kas nozīmē neapgūto mācību izpratni. Kad mācība ir izprasta, tad piedot pāridarītājam nav grūti, bet vēl svarīgāk ir piedot pašai sev, jo izzinot sevi un dzīvi agrāk vai vēlāk nonāc pie izpratnes par līdzatbildību notikušajā jeb negatīvās situācijas izprovocēšanu. Ne velti pastāv teiciens: “Pagale viena nedeg.” Piemēram, sievietei vajadzētu padomāt, vai vīrs no viņas saņēma pietiekamu mīlestību? Vai sieviete visu savu mīlestību nebija atdevusi darbam un bērniem, atstājot vīru pēdējā vietā? Vīrietis nevar dzīvot bez mīlestības avota, un ja viņš to nesaņem no sievas, tad viņš to dodas meklēt citur.
Bieži cilvēks apzinoties savu vainu notiekošajā, sāk vainot un nosodīt sevi. Tas nav pareizi, jo tā cilvēks vēl vairāk pasliktina situāciju, tāpēc svarīgi vienmēr ir piedot pašam sev savas pieļautās kļūdas un turpmāk tās vairs neatkārtot.