Dzīves pamats – kas to nodrošina? 20.05.2022

Stingru dzīves pamatu cilvēks atrod tikai ticībā Dievam. Tikai uz Dievu drīkst paļauties, jo neviens cilvēks nespēj garantēt nekādu drošību pat pie vislielākās mīlestības, jo neviens cilvēks nezina, kas ar viņu notiks rīt. Tomēr ticība Dievam vēl nenozīmē pievēršanos kādai konkrētai reliģijai, jo ticība ir mūsu sirdīs, kur mājo Dievs. Ticība Dievam nozīmē ticību labajam un saprātīgajam. To var apzīmēt ar vārdiem: “Viss, kas notiek, notiek tikai uz labu.”

Piemēram, vīrietis, kas sola sievai materiālu drošību, var nespēt savus vārdus īstenot dzīvē, jo no viņa darba vien nav atkarīgs tas, vai viņam būs materiāli nodrošināts darbs, jo rezultātu nosaka Dievs, kas raugās mūsu sirdīs, cik patiesi mēs esam un kā ikdienas situācijās ievērojam Viņa dotos likumus. Arī tie cilvēki, kas šobrīd ir bagāti, nespēj garantēt drošību savai ģimenei, jo arī bagātību var zaudēt. Mēs visi esam liecinieki vēsturiskam brīdim, kad Krievijas oligarhiem sāk atņemt viņu bagātības. Arī pie mums Latvijā ir vairāki piemēri, kur bagāti cilvēki zaudējuši visu savu bagātību, un neviens neticēja, ka tas vispār ir iespējams.

Svarīgi cilvēkiem izprast, ka laicīgās vērtības nav drošas, jo tās ir pārejošas. Piemēram, cilvēks attīsta ļoti veiksmīgu biznesu, bet te negaidīti pasaulē notiek negaidīti notikumi, kas veiksmīgo biznesu sagrauj. Cits piemērs, tēvs attīsta veiksmīgu biznesu, kuru vecumdienās nodod savam dēlam, kurš nav tik atjautīgs kā tēvs un sākas uzņēmuma noriets līdz uzņēmums beidz pastāvēt. Vai ir iespējams izveidot tādu uzņēmumu, kurš pastāvētu vairāk kā 500 gadus? Teorētiski tas ir iespējams tikai tādā gadījumā, ja uzņēmums cilvēcei dod labumu. Piemēram, reliģijas pastāv ilgāk kā 500 gadus un tas ir tikai tāpēc, ka tās cilvēces garīgajai izaugsmei dod labumu.

Viss, kas ir laicīgs, tas nav drošs. Drošas ir tikai mūžīgās vērtības, bet par tām mēs uzzinām, ja apgūstam Dievišķo zinātni un atgriežamies ticībā pie Dieva. Tā ir liela gudrība, ja cilvēks sāk izšķirt, kas ir laicīgs un pārejošs, no mūžīgā un paliekošā.

Arī es saskaros ar dažādām dzīves grūtībām, bet es jūtu ļoti spēcīgu pamatu zem kājām un drošību, jo es ticu Dievam un daru visu, kas ir manos spēkos, lai Viņam kalpotu. Arī brīžos, kad mani nomelno, apvaino vai mēģina kaut kādā veidā man kaitēt, es jūtos stipra, jo es zinu, ka neesmu viena, aiz manis stāv Augstākie Spēki, kas Dieva uzdevumā sniedz man tādu palīdzību, kādu pieļauj mana karma – gan labā, gan sliktā karma. Arī tad, kad es piedzīvoju kādus zaudējumus, es zinu, ka tie ir tikai laicīgi un pārejoši zaudējumi, svarīgākās ir mūžīgās vērtības – izprastās mācības jeb iegūtā gudrība, mīlestība un ticība.

Es nedomāju par to kādas būs manas vecumdienas, jo koncentrējos uz darāmo, kas ir jādara tagad un redzu darāmos darbus ilgi uz priekšu. Kādas būs manas vecumdienas noteiks nevis mani bērni, bet gan Dievs. Tāpēc es paļaujos tikai uz Dievu un ar pazemību pieņemu Dieva gribu, lai kāda tā nebūtu. Es zinu, ka dzīve nevar un nedrīkst būt viegla, jo citādi mēs neizpildām savu galveno uzdevumu – nenotiek apziņas līmeņa paplašināšanās jeb garīgā izaugsme. Cilvēks, kas paļaujas uz Dievu un pieņem Viņa gribu, nebaidās sastapties ar grūtībām. No grūtībām baidās un nedroši jūtas tikai tie, kas nav vēl attīstījuši savu ticību Dievam tādā līmenī, lai pilnībā uz To paļautos.

Tāpēc manī rodas smaids, kad dzirdu, ka cilvēki stingru pamatu atrod ģimenē, materiālā nodrošinājumā vai darbā. Ir ļoti labi, ja tev ir stipra ģimene un tā tevi atbalsta, bet šis atbalsts nav drošs, jo dzīvē negaidīti viss var mainīties, piemēram, Ukrainas ģimenes ir zaudējušas drošo pamatu, jo Ukrainā notiek karš un neviens nezina, vai pēc kara ģimene būs pilnā sastāvā? Tāpēc ikvienam cilvēkam ir svarīgi iegūt drošu dzīves pamatu, bet to spēj dot tikai ticība un paļaušanās uz Dievu.

Piemēram, mana draudzene ar sajūsmu man stāstīja, ka viņas tēvs ir iestādījis kokus saviem mazdēliem, lai tie būtu materiāli nodrošināti. Kā gan viņas tēvs var zināt, ka šie koki tiešām paliks viņa mazdēliem? Kurš to var garantēt, īpaši mūsdienās, kad ekonomiskā situācija pasaulē ir tik trausla? Tas ir brīnišķīgi, ka viņas tēvs ir iestādījis kokus, jo patiesībā viņš tos kokus ir iestādījis Dievam, tikai viņš pats to nemaz neapzinās, jo raugās uz dzīvi no laicīgās puses, neizprotot mūžīgās vērtības.

Stingrs pamats ir tikai Dievs, bet lai Dievu izjustu kā stingru pamatu, ir ļoti daudz jāstrādā ar sevi, jāapgūst Lielo Skolotāju dotā Mācība jeb Dievišķā zinātne, kas caur dažādiem svētiem un garīgi augsti attīstītiem cilvēkiem ir nodota cilvēcei. Mācības apgūšanai nav lielas jēgas, ja iemācītais ikdienas situācijās netiek praktizēts. Piemēram, Mācībā ir teikts, ka nedrīkst citus nosodīt, bet ko mēs redzam ikdienā? Nosodījums pavada lielāko daļu sabiedrības, arī tos, kas iet garīgās attīstības ceļu. Kāpēc? Tāpēc, ka cilvēki tā arī nav izpratuši Jēzus teiktos vārdus par nosodījumu.

Dievišķās zinātnes apgūšana negarantē vieglu dzīvi, bet tā garantē iekšēju laimes un piepildījuma izjūtu. To es tiešām varu apgalvot no savas pieredzes, jo lai kas notiktu manā dzīvē, es spēju sevi harmonizēt un izjust vienotību ar Dievu. No sirds novēlu ikvienam atgriezties ticībā pie Dieva un izjust to mierīgo un kluso laimes izjūtu, kuru nav iespējams aprakstīt vārdos.

Autore: Elvita Rudzāte