Kas ir uzticība mērķim? 28.05.2022

Keitija jautā: Atradu  šādu jūsu rakstīto informāciju: “Mugurkaula kakla VII skriemelis ir uzticības mērķa atrašanās vieta. Pārlieku prasīga uzticība mērķim ir īpaši smags stress. Cilvēks, par kuru var teikt, ka viņš ir ieracies darbā  līdz kaula smadzenēm, iegūst asins apgādes traucējumus un slimības. Jo lielāks ir kakla VII skriemelis, jo lielāka ir cilvēka iedzimtā uzticība mērķim. Jo izteiktāks ir virs kakla VII skriemeļa izveidojies paugurs jeb skausts, jo lielāka ir cilvēka dzīves laikā ieaudzinātā uzticība mērķim. Plecu joslas, roku, kakla un galvas ciešanas atbilst skausta lielumam.”

Īsti neizpratu, kas ir domāts ar to uzticības mērķi? Un pārlieku prasīga uzticība mērķim, no kā prasība? Vai varētu lūdzu paskaidrot sīkāk. Par ko tad īsti liecina tā tautā sauktais kupris.

Elvita Rudzāte atbild: Uzticība mērķim nozīmē, ka cilvēks sava izvirzītā mērķa sasniegšanas labā upurē savas vajadzības un iespējams pat mīlestību. Asinis simbolizē mīlestību. Ja ir asinsapgādes traucējumi, tas nozīmē, ka cilvēkā mīlestības enerģijas plūsma ir traucēta. Ja cilvēks tik ļoti tiecas uz mērķa sasniegšanu, tad viņš var nolikt malā savas un savu tuvinieku vajadzības un attiecības ģimenē var pasliktināties, jo mīlestības enerģijas plūsma starp ģimenes locekļiem pasliktinās. Ja cilvēks pārmēru ekspluatē savu ķermeni, lai tikai sasniegtu mērķi, tad viņš nemīl pats sevi un tāpēc rodas asinsapgādes traucējumi.

Atcerēsimies, ka Visumā visam ir duāla daba. No vienas puses tas ir labi, ka cilvēks ir tik mērķtiecīgs, jo ar tādu mērķtiecību viņam pastāv lielākas iespējas sasniegt mērķi, bet no otras puses, ja cilvēks upurē savas un citu cilvēku vajadzības mērķa sasniegšanā, tad tāds upuris var nest ļaunumu. Tāpēc tik svarīga ir līdzsvarotība jeb līdzsvars starp mērķiem un mīlestību.

Tautā sauktais kupris rodas, ja bērna tēvam ir vājš gribasspēks vai greizi dzīves principi vai vainas izjūta, ka nespēj īstenot savu un citu gribu, un bērns šo tēva trūkumu nepieņem. Ja bērns ir sakumpis, acīm redzot, viņa tēvam piemīt maigs raksturs, un, lai šo vājību slēptu, viņš kļūst par despotu vai ļauj ģimenē valdīt savai mātei vai sievai.

Bērna skelets raksturo tēva dvēseli – kāda ir tēva dvēsele, tāds ir bērna skelets. Tēvs ir bērna fiziskās pasaules balsts. Skelets ir karkass, kas visu balsta. Ja tēvs ir vājš, vārgs ir arī skelets. Ja tēvs ir trauslas dabas, bērnam lūst kauli vai to cietību bojā kāda slimība. Ja tēvs ir iekšēji vājš, bet ar varu grib lauzt bērna gribu, rodas divu pretēju spēku sviras, un bērna skelets deformējas. Bet bērna gars šo tēvu nav izraudzījies kaulu lūzumu vai citu vainu dēļ, viņš vēlas mācīties no tēva kļūdām. Tēvam jāsniedz izturība, spēks, saprāts, enerģija, lai mērķtiecīgi dotos uz priekšu. Tēvs ir bērna materiālās dzīves pamats. Tēvs var būt pundurītis ar deformētu skeletu, bet, ja bērns viņu mīl, ciena un visu mūžu apbrīno tēva stiprās rakstura īpašības, bet vājās puses vienkārši apzinās, tad bērna skelets un materiālā dzīve ir kārtībā. Šāds bērns mīl tēvu tādu, kāds viņš ir. Mīl ne tikai labā dēļ. Lai kauli kļūtu veseli, jāatjauno tēva autoritāte. Labi, ja to izdara pats tēvs. Tādā gadījumā viņam jāpiedod savai mātei un sievai, ka viņas nesaprot vīriešu dzimumu, ar savām dusmām iznīcinot to.