Dievišķais Brīvās gribas likums 10.06.2022
Ļoti daudzi cilvēki diskutē par to vai brīvā griba vispār pastāv vai tā ir tikai cilvēka iedoma, jo viss notiek ar Dieva gribu. Pastāv gan katra cilvēka brīvā griba, gan Dieva griba, un šos jēdzienus nevajag jaukt kopā, bet izprast, kas patiesībā ir brīvā griba.
Sensenos laikos jeb ļoti daudz iemiesojumus atpakaļ, mūsu gars iemiesojuma laikā izvēlējās pārbaudīt sevi kā individualitāti. Dievs mums iedeva brīvo gribu, lai mēs varētu veikt savus eksperimentus, kļūstot par personību. Mēs sākām izmantot Dievišķo Enerģiju pēc saviem ieskatiem. Noteiktā evolucionārās attīstības posmā mūsu personība tika apveltīta ar saprātu, kuram piemīt dualitātes īpašības – labais un ļaunais jeb pozitīvās un negatīvās cilvēciskās īpašības.
Izdarot dažādas izvēles – gan pareizas, gan nepareizas, savu eksperimentu rezultātā mēs radījām karmu (negatīvu enerģiju) un ietinām sevi arvien blīvākās enerģijās (sensenos laikos cilvēkam nebija tāda fiziska miesa kā tagad). Karmas radīšana nozīmē, ka mēs Dievišķo Enerģiju izmantojām nevis Dieva iecerei, bet gan mūsu pašu prāta nodomam, t.i., izmantojām Dievišķo Enerģiju tā kā mēs to gribējām.
Mūsu darbība blīvajā fiziskajā pasaulē miljoniem gadu laikā ir radījusi to apkārtējo realitāti, kurā mēs atrodamies. Mūsu apkārtējā realitāte atspoguļo mūsu nepilnīgo apziņu jeb citiem vārdiem sakot, karš pasaulē, dabas katastrofas un visas citas nelaimes notiek tikai tāpēc, ka cilvēces brīvā griba tās ir radījusi. Visas nelaimes ir sekas cilvēces brīvajai gribai.
Lielo Skolotāju Mācībā to sauc par posmu, kad saskaņā ar Dieva plānu šim Visumam, mums bija atļauts eksperimentēt ar Dievišķo Enerģiju atbilstoši mūsu brīvajai gribai, gremdējoties ilūzijā. Tagad ir pienācis jauns posms – atgriešanās reālajā Dieva pasaulē. Pēc Radītāja ieceres tām pašām dvēselēm, kas piedalījās ilūzijas radīšanā, ar savām darbībām jāpārvar šī iluzorā izpausme, atsakoties no nepilnīgā. Katra mūsu izvēle ilūziju pavairo vai samazina.
Tāpat kā Dievs radīja Visumu, tāpat mēs radām mūsu pasaules ilūziju ar savas brīvās gribas un savas apziņas palīdzību. Pēc tam pienāk pagrieziena moments, no kura sākot, ilūzijai jātiek savāktai, kas nozīmē, ka cilvēku apziņas līmenis paplašinās un cilvēki sāk dzīvot atbilstoši Dievišķajiem likumiem, ieraugot īsto realitāti, kura šobrīd lielākajam vairumam cilvēces nav redzama. Lielākā daļa cilvēces neko nezina par Smalko pasauli, Ugunīgo pasauli, jo šīs pasaules cilvēki nespēj redzēt. Viņiem grūti noticēt, ka bez fiziskās pasaules eksistē vēl Smalkā pasaule un Ugunīgā pasaule.
Ar savas apziņas palīdzību mēs esam spējīgi sākt Dievišķās identificēšanas un atdalīšanas procesu no iluzorā, bet tas var notikt tikai tad, ja mēs apzināti paplašinām savu apziņas līmeni, apgūstot Dievišķo zinātni.
Dievs katram cilvēkam ir devis brīvo gribu un saprātu, lai kontrolētu savu brīvo gribu. Brīvās gribas likums dod mums iespēju izvēlēties sev nākotni. Katram tiek dota iespēja garīgi attīstīties, un katrs pats pieņem savu lēmumu, pamatojoties uz Brīvās gribas likumu. Mums ir iespēja saņemt zināšanas, tikai mūsu brīvā griba nosaka – pieņemt tās vai nepieņemt. Mums ir iespēja izveidot laimīgu laulību, bet tikai mūsu brīvā griba nosaka – veidot attiecības ar partneri saskaņā ar Dievišķiem likumiem vai ļauties baudām.
Brīvā griba patiesībā ir ierobežota laikā un telpā, jo viss šajā pasaulē ir pakļauts Dievišķajiem cikliem. Neviens jūs nekavē virzīties pie Dieva, tikai jūs paši sevi kavējat, izdarot brīvu izvēli – ticēt vai neticēt Dieva eksistencei.
Augstākie Spēki mūs nevar glābt ar varu. Neviena Visuma Augstākā Padome, neviena Karmas Valde nevar likt šķēršļus jūsu brīvās gribas izpausmei. Augstākie Spēki piedāvā palīdzīgu roku, bet izvēle paliek mūsu ziņā. Augstākie Spēki no malas mūs vēro, periodiski atgādinot par Karmas likumu un tā darbības principiem. Piemēram, pašreizējā enerģētikas krīze un pārtikas krīze visā pasaulē ir tikai atgādinājums tam, ka cilvēce ir pārāk attālinājusies no Dieva un saņem to, ko ir pelnījusi, izdarot ļoti daudz nepareizas izvēles, jo Dievs nevienu nepiespiež izdarīt pareizas izvēles, jo katram cilvēkam ir dota brīvā griba izdarīt izvēles. Tas ir līdzīgi, kā jūs atvedat zirgu pie ūdens avota, bet jūs nevarat piespiest viņu dzert.
Mēs atrodaties izvēles punktā starp divām pasaulēm – redzamo un neredzamo pasauli. Katram ir jāizdara sava izvēle: iet pa turpmākās evolūcijas ceļu vai palikt spēlēties ar iluzorās pasaules rotaļlietām jeb dzīvot baudu dzīvi.
Visa mums apkārtesošās dzīves daudzveidība ir plaši izvērsta tikai tādēļ, lai mēs nokārtotu savu izlaiduma eksāmenu un pārietu no ilūzijas pasaules reālajā Dieva pasaulē. Jums ir apzināti jāizdara izvēle un jāizšķir, kas jūsu dzīvē ir galvenais: jūs ar visām savām miesīgajām vēlmēm vai Dievs.
Sasniedzot noteiktu apziņas līmeni, jums būs brīvprātīgi jāpakļauj sevi Augstākajam Likumam un jānostājas uz Hierarhijas pakāpiena, atsakoties no savas brīvās gribas, bet lai nostātos uz Hierarhijas pakāpiena ir jābūt ļoti lieliem garīgajiem sasniegumiem jeb augstam apziņas līmenim. Tiklīdz jūs nostāsities uz Hierarhijas pakāpiena, visas Dievišķās būtnes sniegs jums savu aizgādību un palīdzību.
Lai nostātos uz Hierarhijas pakāpiena, no jums tiek prasīta pakļaušanās Likumam, pazemība, paklausība un skolnieka disciplīna, bet jums pašiem ir jāizdara izvēle saskaņā ar savu brīvo gribu, vai jūs vēlaties pakļaut sevi Augstākajam likumam vai vēlaties baudīt dzīvi kā līdz šim to esat darījuši.
Autore: Elvita Rudzāte