Vai zāļu radītām blaknēm ir simboliska nozīme? 11.08.2022

Anita jautā: Ja vien iespējams, es vienmēr izvairos no medikamentu lietošanas, tomēr cenšos ņemt vērā ārsta ieteikumus. Nonācu situācijā, ka jāizvēlas ko darīt. Ģimenes ārsts nosūtīja uz konsultāciju pie speciālista, kurš uzreiz ķērās pie recepšu rakstīšanas. Izrakstīja kopumā 5 medikamentus. It kā jau saprotu, gaidīju 3 mēnešus rindā un speciālistam ir jāreaģē uz manām sūdzībām, bet, sajūta tāda, ka speciālista galvenais uzdevums ir izsniegt receptes un viss, vēl piekodināja pareizi ēst, piekopt veselīgu dzīvesveidu, nodarboties ar fiziskām aktivitātēm . . .
Saprotot, ka 5 medikamenti tiešam ir par daudz, sazinājos ar ģimenes ārstu un vienojamies, ka, ja jau speciālists tā uzskata, tad lietošu 2 no izrakstītajiem medikamentiem un ½ devu no izrakstītā daudzuma. (Ģimenes ārste zina, ka esmu ļoti jūtīga pret medikamentiem).

Garais ievads bija tādēļ, lai saprastu kādēļ vispār lietoju medikamentus. Pēc apmēram 2 nedēļu lietošanas es sajutu sāpes kreisajā sānā – aizkuņģa dziedzera iekaisumu. Jautājums ir: aizkuņģa iekaisuma cēlonis ir jāskata atsevišķi vai tas tomēr ir saistīts ar iemeslu, kādēļ vajadzēja lietot medikamentus? Ko man vajadzētu saprast no tā? Pārtraucot lietot medikamentus un ievērojot saudzējošu diētu, mans aizkuņģis lēnam atgriežas ierindā! Vai tas nozīmē, ka arī iemesls, kādēļ saslima aizkuņģis ir pazudis?

Elvita Rudzāte atbild: Visi orgāni ir savstarpēji saistīti vienotā sistēmā. Tāpēc, lai izprastu savas sliktās pašsajūtas cēloņus, ir jāskatās uz visiem simptomiem pat ja tos ir veicinājušas zāles.

Piemēram, onkoloģiskajiem slimniekiem pēc ķīmijterapijas mēdz būt dažādas blaknes. Tomēr ne visiem onkoloģiskajiem slimniekiem tās ir. Ārsti saprot, ka blaknes ir izsaukusi organisma reakcija uz ķīmijterapiju, tomēr reakcijas ir dažādas un ir slimnieki, kuri reaģē ļoti maigi vai vispār nereaģē. Tas tā notiek tikai tāpēc, ka slimniekiem ir dažāda domāšana un dažādas neapgūtās mācības, kaut arī ir mācības, kuras ir kopīgas pie vienas slimības, piemēram, krūts vēzis rodas no bailēm “mani nemīl”, bet lai izveseļotos no krūts vēža, ir jāstrādā ar sevi un jāsaprot visas nianses, kas varēja radīt slimību. Nianses katram cilvēkam ir atšķirīgas, jo katrs cilvēks ir atšķirīgs.

Apskatot Anitas gadījumu, aizkuņģa dziedzeris garīgajā skatījumā ir personības orgāns. Līdz ar personības audzināšanu tiek audzināta lepnība, kamēr aizkuņģa dziedzeris saslimst. Piemēram, ja cilvēks vēlas, lai pret viņu attiecas cilvēciski un ar cieņu vai vēlas lepoties ar saviem panākumiem, bet saņem tieši pretēju attieksmi, viņa aizkuņģa dziedzeris saslimst. Jo lielāks ir cilvēka lepnums, jo smagāka ir aizkuņģa dziedzera slimība.

Ja lietojot zāles saslimst aizkuņģa dziedzeris, tas nozīmē, ka cilvēkam ir jāpievērš uzmanība savai lepnībai un kaunam, ja kaut kas neizdodas kā iecerēts. Ja pārtraucot zāļu lietošanu aizkuņģa dziedzeris atveseļojas, tad tas nozīmē, ka cilvēks ir sācis apzināties savas kļūdas vai arī lepnība un kauns nav vēl sasnieguši kritisko robežu, bet zāļu lietošana bija signāls, ka šajā virzienā cilvēkam ir jāstrādā ar sevi.

Ja cilvēkam ir dažādas kaites, tad ir jāapzina visu kaišu simboliskā nozīme, jāliek tās kopā līdzīgi kā puzle un jānonāk pie secinājumiem, kas ir jāmaina domāšanā un attieksmē pret dzīvi.