Vai ir kas no psihoemocionālā viedokļa, ka cilvēks nevar uzņemt svaru? 05.09.2022
Linda jautā: Vai ir kas no psihoemocionālā viedokļa, ka cilvēks nevar uzņemt svaru?
Elvita Rudzāte atbild: Stabils svars (ne par daudz, ne par maz) ir tad, kad cilvēks ir harmonijā, kas nozīmē, ka došana un ņemšana ir līdzsvarā – tik cik atdod, tik arī saņem. Ja cilvēkam svars ir zem normas, tas nozīmē, ka cilvēks sevi atdod vairāk nekā saņem jeb citiem vārdiem sakot, cenšas citiem izpatikt.
Cilvēks, kuram piemīt vēlme izpatikt, cenšas nojaust vai uzzināt, kas citiem patīk. No tā vadoties, viņš rīkojas. Jo zemāka cilvēka pašapziņa, jo vairāk viņš cenšas. Redzot, ka, neraugoties uz centieniem, viņš citu atzinību neizpelnās, cilvēks kļūst nikns uz citiem: „Es no ādas lienu ārā, bet mani nenovērtē!” Pat, ja otrs apgalvo, ka tā tas nav, ka cilvēks viņam patīk, pirmais netic un nav apmierināts.
Cilvēks, kuram piemīt vēlme izpatikt, dzīvo ar prātu. Vēlme izpatikt viņam šķiet dabiska, jo viņam pat prātā neienāk, ka varētu arī citādi. Viņš vienmēr ir gatavs smaidīt pretimnācējiem, ar patosu vai aizrautību runāt, pateicībā pieņemt visu, kas tiek dots, galvenais, lai nevienu nekaitinātu. Viņš pastāvīgi ir gatavs no acīm nolasīt cita cilvēka vēlmes, lai tās izpildītu. Ja šāds cilvēks nevar vai nevēlas piepildīt cita vēlmes, viņš attaisnojumam atrod ļoti pārliecinošus, no paša it kā neatkarīgus iemeslus, par kuriem stāsta iespējami daudziem cilvēkiem, lai neviens nedomātu par viņu sliktu. Viņš ir gatavs pieņemt piedāvāto, bet neprot no sirds dot. Cilvēks, kuram piemīt vēlme izpatikt, parasti daudz runā. Viņa lielajos vārdu un ieteikumu plūdos pazūd patiesi noderīgs padoms, jo viņš neiedrošinās un nevēlas uzņemties atbildību. Šādi cilvēki parasti ir ļoti pieklājīgi, tāpēc viņu pieklājīgajos pateicības vārdos un lūgumos var pazust visa cilvēka lietpratība (lietas būtības izprašana). Lietišķums iznīcina lietpratību. Cilvēks izvairās pateikt sliktu par kādu, jo, kas zina, kad tas var atnākt atpakaļ. Cilvēks tik ļoti ir „piesūcināts” ar savām vēlmēm, ka var kļūt bērnišķīgi naivs.
Vēlme patikt vienmēr ir savtīga. Cilvēks vēlas patikt, lai dabūtu to, pēc kā ilgojas – lietu, naudu, dāvanu, glāstu, atzinību, draudzību utt. Jo lielāka ir vēlme izpatikt, jo vairāk tiek aizmirsta ģimene un tuvinieki, cilvēks cenšas izpatikt visai pasaulei.
Vēlme izpatikt neļauj saprast, kad sākas dzīve. Vēlme patikt jeb dzīvošana pēc citu patikšanas nozīmē atstāt nedzīvotu savu dzīvi, līdz atnāk izmisums, kas pasaka, ka cilvēks ir dzīvojis bezjēdzīgu dzīvi. Diemžēl no šādas krīzes secinājumi parasti netiek izdarīti, lai gan visiem nevar palikt nepamanīts, ka cilvēks ar kādreiz silto sirdi ir kļuvis auksts un bargs, kas tiecas sasniegt mērķi par jebkādu cenu. Kāds vēl dēvē viņu par sirsnīgu, jo pazinis agrāk, bet cits sauc par aukstu, jo iepazinis viņu jau kā bezsirdīgu.
Tā kā par vislielāko mīlestības apliecinājumu, kas patīk visiem, tiek uzskatīta sevis upurēšana mīlestības vārdā, tas arī tiek darīts.
Mūsdienās mīlestības pelnītāju dzen vēlme patikt, izrādot strādīgumu. Dzīvošana ar darbu iegūtās cieņas un slavas vārdā ir moderna. Sabiedrība to akceptē, un darbs padara strādīgo par piemēru sliņķiem. Neviens nesaprot, ka pārāk strādīga cilvēka slavināšana, viņa apbēršana ar goda nosaukumiem vai prēmijām šo cilvēku iznīcina. Ja papildus vēlmei izpatikt ar savu strādīgumu cilvēks vēlas izpatikt arī ar savu precizitāti, viņš ir saspringts kā stīga. Ja pievienojas arī vēlme izpatikt ar racionālu laika lietojumu, dzīve ir traģiska, jo citi cilvēki nepārtraukti izjauc šī cilvēka ar minūtes precizitāti sastādīto un pārdomāto darba grafiku.
Vēlme izpatikt ar delikātumu, rēķināšanos ar citiem, nejaukšanos citu lietās salīdzināma ar kaķi, kas staigā ap putras katlu, un par kuru visi smejas. Arī šāda dzīve noved izmisumā, jo kāds cits var aiziet un robusti paņemt to, ko cilvēks pats ir dievinājis. Šādi var tikt atņemta sieviete vai aizdzīts vīrietis, pazaudēta laba darbavieta vai stāvoklis sabiedrībā.
Tas, kurš vēlējies izpatikt ar kautrīgumu, pēc tam kaunas vēl vairāk. Piemēram, sieviete kautrīgi pievērš uzmanību vīrietim. Vīrietis sievietes aktivitātes uztver kā draudzības apliecinājumu un atbild tikai ar draudzību. Sieviete var justies pievilta, lai gan ar vīrieti nekādas vienošanās nav bijis. Cits piemērs: ja cilvēks ir kautrīgs un nespēj darba devējam pateikt, ka vēlas ieņemt kādu radušos amata vakanci vai kautrīgi atteic: „Ko nu es, vai es spēšu tikt galā?”, domājot, ka darba devējs viņu novērtē un tāpat piedāvās vakanci, viņš var vilties, redzot, ka darba devējs šo vakanci piedāvā kādam citam. Tas, kas vienam ir pašsaprotams, var nebūt pašsaprotams otram.
Tiem vecākiem, kuri vēlas izpatikt ar savu kārtīgumu un stingrību, faktiski ir vēlme patikt ar to, ka viņi ir slikti bērna vecāki. Paradoksāli? Tas ir saistīts ar to, ka mēģinot izpatikt pēc iespējas lielākam cilvēku lokam, pieaug viņa terors pret bērnu. Bērnam jāstaigā kā pa diedziņu. Viņam nav vārda tiesību. Viņam jādara tas, ko vecāki no viņa gaida. Tiklīdz bērns saņem sliktu atzīmi, tiek aizliegts viss, kas agrāk bija laipni atļauts. Pārspīlēšana ar prasīgumu var novest bērnu līdz nāvei. Kamēr tik tālu nav, bērns uz visām pavēlēm reaģē ar protestu. Viņš nedara to, kas pavēlēts, viņš dara tikai to, kas patīk viņam pašam. Klusējošs protests var pamazām kļūt par aktīvu uzbrukumu. Piemēram, jūs pieklājīgi viņam kaut ko lūdzat izdarīt, bet viņš metas jums virsū ar dūrēm.
Ja mēs prastu atbrīvot savu vēlmi patikt, mēs prastu dot savas vērtības tā, lai tās tiktu pieņemtas. Ja nepieņemtu, tas neaizvainotu devēju. Devējs saprastu, ka otrs vēl nav bijis gatavs viņa vērtības pieņemšanai, jo uz visu vēl raugās caur sava egoisma prizmu.
Jo vairāk tiek atbrīvota vēlme patikt, jo brīvākus un draudzīgākus, visiem saprotamus izteicienus jūs lietojat. Jūs varat, nezaudējot cieņu, pateikt visu, kas nepieciešams. Ikviens var saprast jūsu teikto pa savam, jo izpratne ir dažāda, bet neviens nav uz jums dusmīgs.
Katrā cilvēkā mīt vēlme patikt visiem, galvenais, lai tā nekļūtu pārāk liela. Ja jūs iemācīsieties atbrīvot no sevis vēlmi izpatikt, tad jūs sevi atradīsiet no jauna.