Kā būt harmonijā ar Dievišķajiem likumiem biznesā? 10.03.2015

Aigars jautā: Kā būt harmonijā ar Dievišķajiem likumiem biznesā? Vai attīstot produktus, projektus, kas palīdz atrisināt kaut kādu problēmu, bet par to prasot samaksu (tātad arī ar vēlmi nopelnīt), varam biznesā būt saskaņā ar Dievišķajiem likumiem? Cik es esmu sapratis no savas pieredzes, tad vēlme nopelnīt manuprāt nav nekas slikts, jo nodarbojoties ar uzņēmējdarbību pelnīšana varētu būt kā obligāta vajadzība, bez kuras uzņēmums nevar ilgtermiņā pastāvēt, kā arī tas tomēr ir arī kaut kādā ziņā motivējošs faktors, kas veicina uzņēmuma attīstību, bet uzņēmuma īpašniekam jāspēj nepārkāpt robeža, kad vēlme nopelnīt pāraug par vēlmi nopelnīt ar jebkādiem līdzekļiem, piemēram, kaitējot konkurentiem vai apkrāpjot klientus. Vai par vienu no pazīmēm, ka uzņēmums darbojas saskaņā ar Dievišķajiem likumiem, varētu būt tas, ka uzņēmumam pat bez reklamēšanās ir nemitīgi jauni pasūtījumi un nezin no kurienes regulāri uzrodas jauni klienti?

Bizness un dievišķais likums, ka nedrīkst nevienam nodarīt pāri – piekasoties šim apgalvojumam varam taču uzskatīt ka biznesā jebkurš uzņēmums, kas iegūst sev klientu, teorētiski to ir atņēmis (jeb nodarījis pāri) kādam citam uzņēmumam. Kā būt biznesā saskaņā ar šo dievišķo likumu?

Jūs man teicāt, ka lai iegūtu iekšējo piepildījumu, auna horoskopa zīmes cilvēkiem ir sava skriešana pa pasauli, jāliek tādā darbībā, kas nestu labumu arī citiem, piemēram, dibinot labdarības organizāciju. Vai līdzīgu piepildījumu, kā nodarbojoties ar nesavtīgu labdarību, ir iespējams panākt arī attīstot biznesu/produktu, kura nolūks ir spēt radīt jaunas darba vietas tepat Latvijā? Šādas pārdomas radās saskaroties ar vairākiem jauniem cilvēkiem, kuri ir nonākuši finansiālā bezizejā un neredz iespēju kur Latvijā nopelnīt pat savu pamatvajadzību apmierināšanai. No otras puses finansiālās problēmas māca, ka cilvēkam ir nepareiza attieksme pret materiālo pasauli, bet atkal no cita skatu punkta paskatoties, šādā situācijā nonākušam cilvēkam, lai viņš nedomātu par aizbraukšanu no valsts vai pat vienkārši nenodzertos, ir jārada iespējas un varianti, bet labdarība būtu tikai īslaicīgs ielāps, kas neatrisinātu problēmu. Ja no šāda skatu punkta paraugāmies, tad vai tomēr nesanāk, ka ar biznesu, kura nolūks ir radīt un nodrošināt darba vietas un palīdzēt cilvēkiem rast risinājumu finansiālajām problēmām nepametot valsti, varam panākt līdzvērtīgu iekšējo piepildījuma sajūtu kā nodarbojoties ar labdarību?

Ja pieņemam, ka viss, kas ir radīts mūsdienu pasaulē, ir vajadzīgs, tad no tā izriet, ka nav sliktu/nevajadzīgu biznesa nozaru vai produktu, tomēr kā ģenerējot jaunas biznesa idejas, izvairīties no tādu biznesu/produktu radīšanas, kas patiesībā nenes nekādu labumu cilvēkiem vai pat kaut kādā veidā ir kaitīgi vai degradē cilvēkus? Vai tomēr nav tā, ka būtiskāk par biznesa jomu vai produktu kuru biznesmenis rada, ir biznesmeņa patiesais nolūks kāpēc viņš to dara un tam vai šis nolūks saskan ar Dievišķajiem likumiem?

Bizness, kas pelna uz cita nelaimes, garīgajā skatījumā. Vai iespējams attīstīt biznesu, kas pelna uz citu nelaimes un būt saskaņā ar Dievišķajiem likumiem? Piemēram, autoevakuatora pakalpojumi vistiešākajā veidā pelna uz cilvēku nelaimes rēķina, bet no otras puses šī biznesa mērķis ir arī palīdzēt nelaimē nonākušiem autovadītājiem. Padomājot mēs varam atrast gadījumus gandrīz jebkurā biznesa jomā, kad tiek pelnīts uz otra nelaimes rēķina, bet kā zinām, tad savu laimi nedrīkst būvēt uz cita nelaimes. Ņemot to vērā, tad jautājums, kā biznesa vidē, kur nav iespējams izbēgt no gadījumiem, kad pelnam naudu uz otra cilvēka nelaimes, neradīt sev karmu? Vai atbilde vai tiks radīta karma vai nē ir meklējama biznesmeņa patiesajos nolūkos, kāpēc tas attīsta konkrēto biznesu? Bet šādi spriežot tomēr arī neliekas, ka tā ir īstā atbilde, jo šaubos, ka, piemēram, spaisa tirgotāji, pat pie vislabākajiem nolūkiem, sev nerada karmu. Kur tad ir tā robeža, kuru uzņēmuma īpašnieks nedrīkst pārkāpt, lai bizness būtu harmonijā ar Dievišķajiem likumiem?

Kā uzņēmuma vadītājs var motivēt darbiniekus saskaņā ar Dievišķajiem likumiem?

Elvita Rudzāte atbild: Es vienmēr sajūsminos par vīriešiem, kuri sāk iet garīgās attīstības ceļu, jo viņi jautājumos iedziļinās pamatīgi, ne tik virspusēji kā sievietes. Tas mums sievietēm ir jāmācās no vīriešiem, protams, ir sievietes izņēmumi tāpat kā vīrieši izņēmumi.

Atbildēšu uz visiem jautājumiem pēc kārtas.

1. Vai attīstot produktus, projektus, kas palīdz atrisināt kaut kādu problēmu, bet par to prasot samaksu (tātad arī ar vēlmi nopelnīt), varam biznesā būt saskaņā ar Dievišķajiem likumiem?

Elvita: Dievs rada caur cilvēkiem un citām dzīvām būtnēm. Tas nozīmē, ka visi cilvēki piedalās radīšanas procesā un neviens darbs nav slikts, ja tas nes labumu. Tātad attīstot produktus, projektus notiek attīstība, kas ir radīšanas process. Tomēr pastāv risks, ja cilvēks sāk radīt tikai lai gūtu peļņu. Šādā gadījumā viņš var pat veicināt kaut ko sliktu, lai viņam būtu vairāk iespējas radīt un nopelnīt. Piemēram, nav noslēpums, ka zāļu ražošanas bizness ir pārkāpis sarkano līniju. Tas pats attiecas uz uztura bagātinātāju un pārtikas piedevu ražošanu. Radot šos produktus, doma bija apsveicama, bet panākot, ka cilvēki kļūst atkarīgi no šiem produktiem, jo kāds ar labu mārketingu par to ir parūpējies, tas jau ir Dievišķā likuma pārkāpums.

Piekrītu Aigaram, ka par vienu no pazīmēm, ka uzņēmums darbojas saskaņā ar Dievišķajiem likumiem liecina, ka uzņēmumam pat bez reklamēšanās ir nemitīgi jauni pasūtījumi un nezin no kurienes regulāri uzrodas jauni klienti. Būtiski ir zināt, ka darbu un naudu mums dod Dievs. Ja Viņš redz, ka mēs strādājam saskaņā ar Dievišķajiem likumiem, pildām savu Dievišķo misiju un uzdevumus, Viņš sniedz palīdzību. Viņš nedod mums ļoti daudz, Viņš dod tik cik mums ir nepieciešams. Bet, ja mūsu Dievišķās misijas īstenošanai būs nepieciešami lieli ieguldījumi, Viņš iedos tik cik būs nepieciešams. Ja Dievs dod vairāk naudas kā nepieciešams, tas nozīmē, ka Viņš mūs pārbauda, ko mēs darīsim ar lieko naudu, kur to ieguldīsim. Ja mēs to ieguldīsim labiem mērķiem, piemēram, palīdzot cilvēkiem apgūt profesiju, dodot prakses vietas cilvēkiem bez izglītības, tad mēs Dieva doto eksāmenu būsim nokārtojuši. Ja mēs sāksim šķērdēt naudu nelietderīgi savām baudām, tad šajā vai nākamajās dzīvēs nāksies piedzīvot materiāla rakstura problēmas.

2. Vai uzvarot pasūtījumu konkursā tu nenodari pāri konkurentam, kurš neiegūst šo pasūtījumu, tādējādi konkurentu sāpinot un pārkāpjot Dievišķo likumu?

Elvita: Visu konkursu rezultāti ir saskaņā ar Dieva gribu. Ja tu esi uzvarējis konkursā, tas nozīmē, ka Dievs grib, lai tu izpildot šo darba uzdevumu apgūsti kādas noteiktas mācības. Patiesībā komisija, kas ir izvēlējusies tavu uzņēmumu par darbu izpildītāju, neapzināti ir izpildījusi Dieva gribu. Ja projekta realizācijā būs problēmas, tad tās tev ir nepieciešamas, lai attīstītos garā un kaut ko mācītos. Savukārt tām organizācijām, kuras ir zaudējušas šo konkursu, un par to pārdzīvo, Dievs ir gribējis mācīt citu mācību – atbrīvoties no skaudības. Ja esi uzvarējis konkursā, pārkāpjot Dievišķos likumus, kādam par to maksājot, tad agrāk vai vēlāk nāksies saskarties ar grūtiem pārbaudījumiem un uzdot sev jautājumu, vai tas bija tā vērts? Pašlaik šādu mācību apgūst dažas būvniecības un IT firmas.

3. Kā nojaust potenciālā biznesa partnera, klienta u.c. cilvēku patiesos nolūkus, kas netiek izteikti vārdos un sākotnēji apslēpti arī darbos?

Elvita: To var panākt tikai klausoties savā sirdī nevis prātā. Bet sirds balsi mēs varam sadzirdēt tikai attīstoties garā jeb ejot apzinātu garīgās attīstības ceļu.

4. Vai līdzīgu piepildījumu, kā nodarbojoties ar nesavtīgu labdarību, ir iespējams panākt arī attīstot biznesu/produktu, kura nolūks ir spēt radīt jaunas darba vietas tepat Latvijā?

Elvita: Jā, bizness, kas ir radīts lai kādam palīdzētu un nenodarot kādam pāri, šajā gadījumā dodot cilvēkiem darbu arī ir sava veida labdarība. Piemēram pasaulē šobrīd attīstās sociālā uzņēmējdarbība, kuras mērķis ir nodarbināt cilvēkus, kuri nespēj konkurēt darba tirgū.

5. Ja pieņemam, ka viss, kas ir radīts mūsdienu pasaulē, ir vajadzīgs, tad no tā izriet, ka nav sliktu/nevajadzīgu biznesa nozaru vai produktu, tomēr kā ģenerējot jaunas biznesa idejas, izvairīties no tādu biznesu/produktu radīšanas, kas patiesībā nenes nekādu labumu cilvēkiem vai pat kaut kādā veidā ir kaitīgi vai degradē cilvēkus? Vai tomēr nav tā, ka būtiskāk par biznesa jomu vai produktu kuru biznesmenis rada, ir biznesmeņa patiesais nolūks kāpēc viņš to dara un tam vai šis nolūks saskan ar Dievišķajiem likumiem?

Elvita: Viss, kas ir radīts, tam ir gan sava labā puse, gan sliktā puse, jo Visumā darbojas Dievišķais Polaritātes likums. Tāpēc nav iespējams kaut ko radīt tikai pilnīgi labu vai pilnīgi sliktu. Es jau minēju zāļu rūpniecības nozari, kura šobrīd balstās uz pensionāriem, kuri ir kļuvuši no zālēm atkarīgi. Sākotnēji Dievs radīja zāles, lai cilvēkiem palīdzētu uzlabot veselību, bet tagad šis bizness, īpaši ASV, attīstās uz nepareiza dzīves veida un nepareizas domāšanas attīstības rēķina.

Azartspēļu bizness kļuva kaitīgs tajā brīdī, kad cilvēki sāka spēlē pelnīt naudu. Ja spēles tiek spēlētas bez likmēm un naudas līdzdalības, tad cilvēki tās nespēlē ilgstoši un nekļūst no tām atkarīgi, bet izmanto spēles, lai kopā jauki pavadītu laiku. Tāpēc es piekrītu Aigaram, ka būtiskāk par biznesa jomu vai produktu kuru biznesmenis rada, ir biznesmeņa patiesais nolūks kāpēc viņš to dara un tam vai šis nolūks saskan ar Dievišķajiem likumiem?

6. Vai iespējams attīstīt biznesu, kas pelna uz citu nelaimes un būt saskaņā ar Dievišķajiem likumiem? Kur tad ir tā robeža, kuru uzņēmuma īpašnieks nedrīkst pārkāpt, lai bizness būtu harmonijā ar Dievišķajiem likumiem?

Elvita: Piekrītu Aigaram, ka atbilde vai tiks radīta karma vai nē ir meklējama biznesmeņa patiesajos nolūkos, kāpēc tas attīsta konkrēto biznesu. Piemēram, spaisa tirgotāji, kas tirgo spaisu, lai cilvēki gūtu no tā baudu, neskatoties uz to, ka šiem cilvēkiem rodas psihiski traucējumi un viņi kļūst atkarīgi, var uzņemties uz sevis karmu un var arī neuzņemties, jo to zina tikai Dievs. Ļoti daudzi cilvēki pieļauj kļūdas, neuzņemoties uz sevi karmu, jo viņu uzdevums caur savām kļūdām ir mācīt citus cilvēkus. Piemēram, spaisa un citu narkotiku tirgotāji neapzināti pievērš sabiedrības uzmanību mīlestības trūkumam ģimenēs. Ja bērns ir audzis harmoniskā, mīlošā ģimenē, tad pat, ja viņš kādu reizi pamēģinās draugu ietekmē kādu narkotisko vielu, viņš to turpmāk nelietos, jo viņš apzināsies savas rīcības sekas un ļoti nevēlēsies sāpināt savus vecākus. Tā kā nevienam uz pieres nav rakstīts, kurš kurā brīdī ir Dieva instruments, tad pareizi ir darīt visu, lai izbēgtu no kļūdām un dzīvotu saskaņā ar Dievišķajiem likumiem.

Robeža biznesā, lai būtu harmonijā ar Dievišķajiem likumiem ir Sirdsapziņa. Visu ko es daru saskaņā ar savu Sirdsapziņu, sakrīt ar Dieva plānu, jo sirdī mājo Dievs.

7. Kā uzņēmuma vadītājs var motivēt darbiniekus saskaņā ar Dievišķajiem likumiem?

Elvita: Tikai ar savu piemēru, pats strādājot un dzīvojot saskaņā ar Dievišķajiem likumiem un daloties savā pieredzē ar padotajiem.