Kā sadzīvot un dzīvot ar tukšuma izjūtu? 17.03.2015

Laila jautā: Esmu attiecībās ar vīrieti, kurš nav mans dvēseles radinieks. Visas pasaulīgās lietas un manas vēlmes saistībā ar šo vīrieti ir apmierinātas, bet dziļi sirdī ir tukšums. Un nu jau viss ir vēl sarežģītāk, jo arī kopīgs bērns ir tagad. Un nu jūtu, ka tagad tā ir mana atbildība, kura pašai ir jāuzņemas.Saprotu, ka cilvēku es izmainīt pa savam modelim nevaru un tas nav jādara.  Bet kā sadzīvot/ dzīvot ar šo tukšumu? Un par ko tas varētu liecināt, ka bērns pieteicās un sirdī bija pārliecība, ka viņam ir jānāk pasaulē?

…vel turpinot iepriekš teikto, gribu sacīt vēl ko svarīgu. Dienā, pirms mūsu kopdzīves es raudāju, jo sirds bija apjukusi, zināju, ka tas nav “mans” cilvēks, tajā laikā nedaudz arī apstākļi spieda un es padevos straumei un teicu sev :”Lai notiek, ka notikdams”. Cilvēks ir ļoti labs, izpalīdzīgs un mīļš. Bet es izsecināju to, ka viņš nav manā sirdī.

Elvita Rudzāte atbild: Bērns ir vislielākā Dieva dāvana un paldies Viņam, ka Laila to sirdī sajuta un nepieļāva smagu kļūdu, veicot abortu. Ja es pareizi uztvēru Lailas teikto, tad man radās priekšstats, ka viņa veidoja attiecības ar vīrieti aiz aprēķina, nevis mīlestības jūtu vadīta. Ja tas tiešām tā bija, tad ir pienācis laiks iemīlēt sava bērna tēvu. Šādos gadījumos Dievs dāvā bērnu, lai sieviete nevarētu aizmukt, bet būtu spiesta mācīties mīlēt. Dzīvot kopā tikai pienākuma pēc, arī nav pareizi. Mīlestība ir jāattīsta.

Iemīlēt var ikvienu dvēseli, jo katrā dvēselē ir sava skaistā un Dievišķā daļa. Dvēseļu radniecības jēdziens tiek pārprasts, jo mēs par savas dvēseles radiniekiem uzskatām tos cilvēkus, ar kuriem mums viegli veidojas attiecības. Patiesībā visas dvēseles savā starpā ir radinieki, tikai mācības ar katru dvēseli mums ir jāapgūst atšķirīgas.

Tā kā es nezinu Lailas dzīves stāstu, tad es nevaru precīzi norādīt kādas mācības ir jāapgūst Lailai, dzīvojot kopā ar bērna tēvu, bet viena gan ir skaidra – atbrīvošanās no vēlmēm. Jo mazāk Lailas dzīvi vadīs vēlmes, jo viņa būs laimīgāka. Kad Laila iemīlēs bērna tēvu, tad viņā vairs nebūs tukšuma izjūtas. Tukšuma izjūtu nepieciešams aizvietot ar mīlestības izjūtu. Tas nebūs viegli, jo šādu apziņas stāvokli var sasniegt tikai, ejot apzinātu garīgās attīstības ceļu.