Laumas pieredze: Man gribētos mazliet padalīties savā pieredzē un piepalīdzēt Rūtai un arī citiem, kam bieži “gadās” nokavēt kaut ko. Var izmantot tādu ļoti vienkāršu paņēmienu: vienmēr parēķināt uz priekšu, cik laika vajag, lai nokļūtu kādā noteiktā vietā, vai arī, cik laika vajag, lai kaut ko paveiktu līdz noteiktam laika momentam. Un šim aprēķinātajam laikam obligāti pieskaitīt klāt rezerves laika sprīdi neparedzētiem apstākļiem. Piemēram, lai nokļūtu Rīgas centrā no kādas citas vietas, normālos apstākļos vajadzīga, teiksim, pusstunda. Pieskaitām vismaz 15
minūtes rezervei, bet, ja mūsu pārvietošanās notiek satiksmes sastrēgumu laikā, tad rezervei vajag vēl vairāk. Tad arī nosakām, cikos
jāiziet no mājām, cik laika vajag, lai sapostos vai padarītu citus neatliekamus darbus, resp. – sastādām sev grafiku un to stingri ievērojam.
Ja mums jāpaveic kāds darbs noteiktā laika sprīdī un mēs kādam citam to apsolām, tad jāparēķina, cik laika šim darbam vajag normālos apstākļos, un tāpat jāpieskaita klāt pusi no šī laika neparedzētiem apstākļiem. Tikai tad varam cerēt, ka apsolīto izdosies paveikt laikus un bez lieka stresa. Ja sagadīsies tā, ka nekādu neparedzēto apstākļu nebūs, tad ierēķināto laika rezervi vienmēr var lietderīgi izmantot arī citādi.
Lieki piebilst, ka vienmēr ierasties laikus vai paveikt apsolīto līdz noteiktajam termiņam nozīmē parādīt cieņu citiem cilvēkiem, ar ko mūsu gaitas saistītas. Esmu novērojusi, ka ir cilvēki, kas ļoti bieži nokavē, piemēram, kādas kopīgas nodarbības sākumu, un vienmēr viņi kaut kā attaisnojas ar apstākļiem, kas it kā nav atkarīgi no viņiem pašiem. Taču tad, kad šī pati cilvēku kopa pulcējas lidostā, lai dotos tālākā ceļā, tad šie cilvēki nenokavē, jo zina, ka lidmašīna negaidīs. Tas nozīmē, ka tomēr var aprēķināt savas gaitas tā, lai čemodāns būtu sakrāmēts un paspētu aizbraukt uz lidostu.
Iemācīties aprēķināt savu laiku un izplānot savas gaitas un darbus nozīmē tādu konkrētu pašdisciplīnu, bet galvenais – tas nozīmē, ka mēs paši esam noteicēji par savu rīcību, mēs neesam kā upē iekritusi pērnā lapa, ko nes straume. Mēs paši stūrējam savu dzīves kuģīti – cik ātri un uz kurieni gribam.