Kā pareizi iet garīgās attīstības ceļu? 24.03.2015
Aigars jautā: Kas ir tie rādītāji, ko cilvēks var priekš sevis pieņemt par apliecinājumu, ka viņš ir uz pareizā ceļa un garīgi attīstās? Kā saprast vai sajust priekš sevis, ka garīgā attīstība apstājusies vai tiek iets pa ceļu, kas ved uz garīgās attīstības apstāšanos?
Ja vienīgais atbrīvošanas spēks visumā ir piedošana, tad kādā veidā piekopjot citu garīgo praksi, piemēram, reiki, jogu u.c. cilvēks var panākt to pašu efektu, ko ar piedošanas praksi?
Kā uzveikt netikumus? Viens variants ir meklēt tiem kaut ko kompensējošu, bet mazāk kaitīgu, bet tas manuprāt neatrisina cēloni vai arī netikumu aizkavē tikai uz kādu laiku. Vai nav tā, ka cilvēkam garīgi augot un apgūstot ar netikumu tieši nesaistītas mācību stundas, pamazām mazinās arī netikuma izpausmes apjoms un vienā brīdi nāk sapratne, ka konkrētais netikums ir būtiski samazinājies vai pavisam zudis? Šāds spriedums radies dēļ tā, ka taču tam kam mēs pievēršamies jeb veltam enerģiju pieņemas spēkā, piemēram, ja uzsākam cīņu ar netikumu, tad netikums ar vēl lielāku spēku liek par sevi manīt, tad loģiski rodas secinājums, ka, lai uzveiktu netikumu, ir jābūt kādiem labākiem veidiem, kā tikt no tā vaļā bez izmisīgas cīņas pret to. Kāds ir Jūsu viedoklis par veidiem kā uzveikt netikumus?
Kā ejot garīgās attīstības ceļu palikt līdzsvarā starp smalko un fizisko pasauli? Ir nācies dzirdēt un sastapt cilvēkus, kas sākot kaut kādu garīgu praksi, pilnībā aiziet savā pasaulē un viņus absolūti nekas vairs neinteresē no laicīgās dzīves, piemēram, viss sāk griezties tikai un vienīgi ap ceļojumiem astrālajā pasaulē u.tml.
Čakru atvēršana, astrālie ceļojumi u.tml. lietas. Vai cilvēkam ejot garīgās attīstības ceļu tam visam nebūtu jānotiek dabiski un pakāpeniski tad, kad cilvēks kaut kam tādam ir gatavs un ar šīm spējām vairs nevar nodarīt pāri ne sev ne citiem? Runājot līdzībās, bērnam zobi taču paši izaug bez mākslīgas iejaukšanās. Kāpēc tomēr tik daudzi, kas saka, ka iet garīgo ceļu, cenšas ar dažādu vingrinājumu palīdzību atvērt čakras vai iegūt informāciju par nākotnes notikumiem ceļojot astrālajā pasaulē? Ja mums ir dota iespēja būt par cilvēkiem uz Zemes, vai tomēr mums nebūtu jāizmanto šī iespēja un jāizdzīvo šīs fiziskās dimensijas dzīve, neskatoties ka nākas pieļaut kļūdas un apdedzināties, nevis ar varu pirms noteiktā laika jālaužas citās paralēlajās pasaulēs?
Par karmas atstrādāšanas 12 gadu cikliem īsti nav skaidrs. Vai tiešām neapgūtās mācību stundas sakoncentrējas vairāk pirms 12, 24, 36 utt. gadu vecuma vai arī šie 12 gadu cikli nav tik strikti noteikti pēc cilvēka vecuma un katram cilvēkam var būt atšķirīgi, piemēram, citam neatstrādātā karma vairāk aktivizējas pirms 20 gadu vecuma, pēc tam pirms 32 gadu vecuma utt.
Kā runāt ar cilvēku, kuram bez apstājas ir problēmas (veselība, apzagšana u.c. nelaimes diezgan smagā formā), lai viņš aizdomātos, ka kaut kas nav kārtībā pēc būtības nevis vienkārši desmito reizi pēc kārtas nepaveicās.
Elvita Rudzāte atbild: Garīgā attīstība ir tad, ja cilvēks paliek arvien pozitīvāks pret dzīvi un apkārtējiem. Viņš mēģina arvien labāk izprast dzīvi, visus notikumus, kas notiek viņa dzīvē un pasaulē, nenosodot sevi un citus par pieļautajām kļūdām, kā arī savā ikdienā (mājās darbā, sabiedrībā) cenšoties ievērot Dievišķos likumus.
Cilvēks apstājas garīgajā attīstībā brīdī, kad savās nelaimēs vai neveiksmēs sāk vainot citus, neredzot ko šī negatīvā situācija māca pašam cilvēkam un nemainot attieksmi pret dzīvi pozitīvā virzienā.
Cilvēks nevar atbrīvoties no problēmām, ja viņš nepiedod. Nepalīdz neviena garīgā prakse, arī reiki un cigun nepalīdz. Tāpēc visas garīgās prakses māca piedošanu un mīlestību. Piemēram, cilvēks praktizējot reiki mēģina atbrīvoties no stresiem vai kādas slimības, nevēloties piedot pāridarītājam. Uz īsu brīdi viņam izdodas sajust labsajūtu, bet pēc laika problēma atgriežas, jo skolotājs (slimība) neiet projām, kamēr skolnieks (slimnieks) nav apguvis mācību. Savukārt cilvēks neatveras piedošanai pirms nav izpratis mācību. Tāpēc tik svarīgi ir garīgi attīstīties, jo citādi nav iespējams atbrīvoties no laicīgām problēmām.
Kā uzveikt netikumus? Es piekrītu Aigaram, ka koncentrējoties uz netikumu, tas vēl vairāk tiek kultivēts. Tāpēc svarīgi sevī attīstīt pozitīvās īpašības un darīt labus darbus, tad netikumi paši lēnām kopā ar negatīvajām īpašībām aizies projām.
Kā ejot garīgās attīstības ceļu palikt līdzsvarā starp smalko un fizisko pasauli? Ja cilvēks iet pareizu garīgās attīstības ceļu, tad viņš pat nemēģinās kontaktēties ar Smalko plānu, jo zina kādiem riskiem tiek pakļauts. Augstākie spēki paši izvēlas, kad kontaktēties ar cilvēku un arī tajā brīdī, kad ar cilvēku kontaktējas būtnes no Smalkā plāna, ir jābūt ļoti paškritiskam un jāizvērtē, kas ar tevi ir kontaktējies. Astrālās būtnes (bieži uzdodoties par eņģeļiem) ļoti labprāt kontaktējas ar cilvēkiem, bet ne jau labu nodomu vadītas, bet savtīgos nolūkos. Ja cilvēks iekrīt šajās lamatās, tad ar viņu astrālās būtnes sāk manipulēt.
Ja cilvēks atsakās no laicīgās dzīves, lai kalpotu citiem, piemēram, mūķenes, tad tā ir pavisam cita situācija. Cilvēks ziedo savu personisko dzīvi, lai kalpotu Dievam un cilvēcei. Uz šādu soli piekrīt tikai tās Dvēseles, kuras Dievs aicina to darīt. Tad, kad šīs Dvēseles saņem uzaicinājumu kalpot Dievam, tad viņas ne mirkli nešaubās, ka uzaicinājums ir nācis no Dieva. Šādi piemēri ir Māte Terēze, Tēvs Pio, Svētā Terēze no Avilas un citi. Neviena no minētajām personām pat nemēģināja uzturēties Smalkajā plānā, bet pildīja laicīgos pienākumus.
Arī es dzīvoju pavisam parastu cilvēka dzīvi un necenšos kontaktēties ar Smalko plānu. Man ir ģimene, darbs un laiks, ko veltu, lai kalpotu Dievam un cilvēkiem. Vienmēr, kad mani Skolotāji mani uzrunā, tas man ir pārsteigums, es to iepriekš neesmu gaidījusi un tas nenotiek pēc mana uzaicinājuma. Viņi daudz nerunā. Tie ir tikai daži vārdi, kuri ir pietiekami, lai tu visu saprastu. Kad Viņi redz, ka tu esi Viņus sapratis, rīkojies saskaņā ar Dieva gribu, tad nomoda stāvoklī kontaktēšanās nenotiek. Tiklīdz Viņi redz, ka tu kaut ko nemani vai dari nepareizi, tā Viņi dod zīmi/es vai pat uzrunā balsī.
Astrālās būtnes neaicina nesavtīgi kalpot Dievam un cilvēcei. Viņas pat diezgan loģiski paskaidros kāpēc to nevajag darīt un kāpēc ir pareizi par kalpošanu cilvēkiem prasīt naudu. Piemēram, es pasmaidu, kad redzu, ka cilvēki kas sludina, ka dzīvo tāpēc, lai kalpotu cilvēkiem saka, ka enerģijas apmaiņai jāmaksā noteikta summa. Tas ir pretrunā Dievišķajam Došanas – ņemšanas likumam. Nav aizliegts par savu pakalpojumu noteikt cenu, bet tad tā vairs nav kalpošana, tā ir pakalpojuma sniegšana. Cilvēki jauc šos divus jēdzienus kalpošanu un pakalpojuma sniegšanu. Tā kā šie cilvēki šo likumu saprot nepareizi, tad arī enerģijas apmaiņu viņi izprot nepareizi. Astrālās būtnes pateiks priekšā kā labāk cilvēks var vairot savu mantu un materiālo labklājību, ja klausīs visam tam, ko teiks astrālā būtne. Ja cilvēks ļaujas šim kārdinājumam, tad viņš sāk kalpot tumsas spēkiem un savā garīgajā attīstībā kāpj uz leju līdz brīdim, kad Dievs viņu apturēs ar kādu smagu pārbaudījumu.
Šobrīd Latvijā un pasaulē tiek praktizētas dažādas prakses. Dažas no tām ir ļoti bīstamas cilvēka garīgajai veselībai, citas dod tikai īslaicīgu efektu. Pareizi ir pašam strādāt ar sevi, atbrīvoties no negatīvajām īpašībām un paradumiem, attīstīt pozitīvās īpašības, tad čakras pašas attīrās. Visas citas prakses palīdz uz laiku, jo cilvēks ar savu nepareizo domāšanu un attieksmi pret dzīvi nepārtraukti pats savas čakras piesārņo.
Ja cilvēkam ir vēlme iegūt informāciju par nākotnes notikumiem ceļojot astrālajā pasaulē, tad es šim cilvēkam varu izteikt tikai līdzjūtību. Agrāk vai vēlāk caur smagiem pārbaudījumiem šis cilvēks izpratīs savu kļūdu.
Vai tiešām neapgūtās mācību stundas sakoncentrējas vairāk pirms 12, 24, 36 utt.? Dievs ir humāns un karmas atstrādāšanu sadala vienmērīgi pa gadiem, bet tā kā cilvēks ir slinks mācīties, tad bieži neapgūtās mācības pārceļas uz tālāku periodu un cikla beigās notiek to sakoncentrēšanās, kas izpaužas kā liels pārbaudījums.
Kā runāt ar cilvēku, kuram bez apstājas ir problēmas? Jūs varat paskaidrot principus kā rodas problēmas, ja viņš ir gatavs jūs uzklausīt. Ja nav gatavs, tad neko nevajag runāt, var vienkārši ieteikt palasīt garīgās attīstības mājas lapas vai grāmatas. Tālākais ir cilvēka paša ziņā.