Mārīte jautā: Vispārīgi izsakoties, man ir mīļi vecāki, bet arī viņiem ir savas sliktās puses. Vislielākās dvēseles brūces ir cirtusi mamma. Tas izpaudās caur viņas prasīgumu, piemēram, attiecībā uz labām atzīmēm skolā. Diemžēl mammas ieskatā reti kad bija situācijas, kad es biju izdarījusi optimālo, ko es varēju izdarīt. Viņas ieskatā es vienmēr varēju labāk un vairāk.
Vēlākajos gados, kad pieaugu un uzsāku darba gaitas, man patrāpījās arī prasīgi darba devēji, kuri bija neiecietīgi pret kļūdām. Līdzīgi mammas gadījumā.
Līdz ar to manī ir attīstījusies vainas izjūta, ka es neesmu pietiekami laba, kā arī sajūta, ka man cilvēkmīlestība ir jānopelna, lai mani mīlētu, ka man ir jāgūst panākumi, lai mani mīlētu.
Esmu izlasījusi V.Lūles grāmatas un lasu arī šo portālu. Es saprotu, ka manu iepriekš minēto problēmu pamatā ir bailes “mani nemīl”, kuras māca nesavtīgu mīlestības došanu un to, ka mani mīl Augstākie Spēki. Tas, ko es sev saku brīžos, kad mani pārņem iepriekš minētās izjūtas – visu dari tik labi, cik spēj, ar mīlestību. Nesatraucies, ja kaut kas nesanāk. Tev ir tiesības kļūdīties, jo Tu neesi un nevari būt perfekta. Perfekts ir tikai Radītājs. Kamēr Tu dzīvo, Tu mācies, un vienmēr būs kaut kas jauns, ko iemācīties.
Nesatraucies arī tad, ja kaut ko nezini, jo neviens cilvēks nevar zināt visu. Tu esi gana laba tāda, kāda esi. Priecājies, kad Tev veicas, bet negrauz sevi tad, kad neveicas. Tev nav jānopelna cilvēkmīlestība. Tu esi mīlama arī neveiksmju brīžos un neveiksmes nenozīmē, ka Tu esi slikts cilvēks.
Vai ir vēl kaut kas, ko man vajadzētu sev teikt tajos brīžos, kad manī atkal parādās vainas izjūta, ka es neesmu pietiekami laba, kā arī sajūta, ka man cilvēkmīlestība ir jānopelna, lai mani mīlētu, ka man ir jāgūst panākumi, lai mani mīlētu?
Elvita Rudzāte atbild: Ļoti svarīgi ir nedzīvot gaidās, lai tevi kāds mīl. Nepieciešams pašai dāvāt citiem mīlestību bez nosacījumiem, tad izjutīsi piepildījuma izjūtu, kur nav vietas bailēm “mani nemīl” un vainas izjūtai. Tikpat svarīgi ir pavērot pašai sevi, vai neesi pārmēru prasīga pret sevi un citiem?
Ja tomēr bailes “mani nemīl”, vainas izjūta neliek mieru, tad svarīgi parunāties ar šiem stresiem kā gudrām būtnēm, palūdzot piedošanu, ka turpini stresus turēt savā cietumā un domās palaist tos brīvībā.
Mārīte ļoti pareizi ir noformulējusi kas viņai būtu jāsaka sev brīžos, kad piemeklē sliktās izjūtas. Tomēr mani mulsina, vai viņa pareizi formulētos vārdus izprot ar sirdi? Ja viņa tos izprastu ar sirdi, tad nebūtu sev jāatgādina. Kaut kas ir palicis neizprasts.
Iesaku Mārītei padomāt, vai viņai ir pareiza pašizpratne? Pareiza pašizpratne ir tad, ja cilvēks par sevi nav augstākās domās nekā viņš ir patiesībā, kā arī viņš par sevi nav zemākās domās nekā viņš ir patiesībā. Abos gadījumos cilvēks jutīsies slikti, ja kāds viņam kaut ko aizrādīs vai kritizēs vai viņam kaut kas neizdosies.
Cilvēks, kas ir devējs – dod lai dotu un neko negaida pretim, nedomā par panākumiem. Kāpēc Mārītei tomēr ir vēlēšanās nopelnīt cilvēkmīlestību? Vai viņā nav paslēpusies lepnība jeb vēlēšanās lepoties ar saviem vai tuvinieku panākumiem? Kauns un lepnība veido vienu veselumu. Ja kauns ir redzams, tad lepnība izpaužas slēptā formā. No kauna grūti atbrīvoties, bet lepnību gan iespējams atbrīvot, ja izproti, ka tev nav jābūt labākam par citiem un nekad nevajag sevi salīdzināt ar citiem. Cik lielā mērā izdosies atbrīvoties no lepnības, tikpat lielā mērā atbrīvosies no kauna, jo kauns mazinās proporcionāli lepnības samazinājumam.
Mārīte ir uz pareizā ceļa, bet viņai ir vairāk jāmēģina izprast savas neapgūtās mācības. Tiklīdz mācības būs apgūtas, tā dvēselē iestāsies miers, jo vairāk nebūs sevi jāapliecina citu acīs.
Iesaku Mārītei apsvērt iespēju piedalīties sociālā uzņēmuma “DVĒSELES MIERS” programmās (skatīt šeit), piemēram, “Garīgā prakse – mana ikdiena”, “Dvēseles miers” un “Piedod sev”, jo tad viņai būtu iespēja izprast savas neapgūtās mācības, paplašinot apziņas līmeni.
Sociālais uzņēmums “DVĒSELES MIERS” aicina piedalīties onkoloģiskos slimniekus (pieaugušos) psihosociālās rehabilitācijas programmas “Per aspera ad astra” septiņu nodarbību ciklā “JŪTAS UN EMOCIJAS”, 25.07. – 05.09.2024. “Per aspera ad astra” tulkojumā no latīņu valodas – “Caur ērkšķiem Lasīt vairāk …
Sokrata tautskola aicina piedalīties BRĪVDABAS PIEDOŠANAS RETRĪTĀ, 2024.gada 27.jūlijs, plkst.11.00-17.00, Sevis izzināšanas un harmonizēšanas parkā, Siguldas pagastā, Siguldas novadā. Vislielākais vezums, ko cilvēks nes, ir aizvainojumu vezums. Aizvainojumus iespējams atbrīvot tikai izprotot katra aizvainojuma sniegto mācību, jo Lasīt vairāk …