Kurai ideoloģijai ticēt? 05.11.2022
Sieviete jautā: Nejauši “uzskrēju” uz kādu cilvēku, kurš māca cilvēkiem atbrīvot aizvainojumus un stresus ar elpošanas praksi, kurā var tikt Delta viļņos. Šis cilvēks par to prasa naudu, jo uzskata, ka enerģijai ir jāapmainās. Viņš arī māca, ka karma no 2014. gada ir atcelta (Smalkajā plānā tas esot tikts pateikts).
Šis skolotājs uzskata, ka vienkārši nepatīkamā situācijā nevajag reaģēt, jāatlaiž un jāpiedod.
Dzimta jāatbrīvo no karmas, vai tās daļa, un to katrs var izdarīt caur enerģētisko elpošanu. Uzskata, ka ir jādziedina iekšējās bērns, un to var izdarīt tiekot zemapziņā, kas ir dziļās Delta fāzes.
Par egoismu tiek mācīts, ka viss ko tu dari, lai citiem patiktu ir egoisms, bet to kas tev no sirds patīk, tas nav egoisms un tas ir jādara priekš sevis (piemēram, gribu džipu, jo no sirds to jūtu sev- tas nav egoisms un visticamāk to iegūsi, jo tas nāk no sirds- Dieva). Tiek teikts, ka Dievs esi tu pats, tu pats radi katru nākamo mirkli ar savām domām, runu, un darbiem.
Nedaudz vairāk painteresējoties sīkāk par šo visu, izskatās ka tikai elpojot-doma-darbi- var sasniegt kalna virsotnes, un ka dzīve ir viegla. Vajadzīga tikai piedošana, mīlestības sūtīšana un viss notiks pats no sevis.
Tad nāks pārbaudījums un nevajag reaģēt. Tā tiks izpirkta visa karma pa lēniem soļiem, notiks pilnīga attīrīšanās un tad viss dzīvē izdosies, jo zemapziņas kanāls būs tīrs.
Kā jūs, Elvita, komentētu šādu skolotāju un viņa ideoloģiju?
Elvita Rudzāte atbild: Viss ko šis “skolotājs” māca, ir pretrunā Lielo Skolotāju dotajai Mācībai. Šādi runā tumsas spēku pārstāvji, lai arī uzdodas par gaismas nesējiem.
Daži komentāri par “skolotāja” teikto:
Elpošanas prakse ir bīstama un var pat radīt garīga rakstura traucējumus, ja cilvēks sāk to praktizēt pirms viņa apziņas līmenis tam ir sagatavots.
Lai nodarbotos ar elpošanas praksi, pirms tam ir jāveic 3 galvenie uzdevumi:
1) jāievēro morālie noteikumi un uzvedības likumi sociālajā vidē:
- atteikšanās no vardarbības darbos, vārdos un domās;
- patiesīgums un godīgums darbos, vārdos, domās;
- nezagt;
- atturība un kontrole pār dzimumtieksmi;
- nesavtīgums, pieticība.
2) darbs ar saviem trūkumiem:
- tīrības ievērošana (ķermeņa, vārdu, domu);
- pastāvīga pozitīva emocionālā fona uzturēšana jeb pozitīva domāšana (spēja sliktajā ieraudzīt labo pusi);
- pieticība, askētisms, sevis ierobežošana;
- pašizglītošanās, pašanalīze (sevis izzināšana)
- ticība Dievam (visu savu darbu, vārdu un domu veltīšana Augstākajam mērķim).
3) apgūt nekustīgu un komfortablu fiziskā ķermeņa stāvokli, ko jogā sauc par Āsanu.
Tikai pēc šo trīs uzdevumu izpildes, cilvēks var sākt apgūt elpošanas prakses. Ja viņš sāk apgūt elpošanas prakses neizpildot augstāk minētos uzdevumus, tad elpošanas prakse var kaitēt viņa garīgajai veselībai, kas var beigties pat letāli.
Karmu neviens nav atcēlis, jo ja karma būtu atcelta, tad cilvēki nepiedzīvotu ciešanas. Atcerieties, ka negatīva karma nav nekas cits kā negatīva enerģija, kuru rada pats cilvēks, pieļaujot kļūdas jeb izdarot izvēles, kas ir pretrunā Dievišķajiem likumiem. Radītā negatīvā enerģija atgriežas atpakaļ pie enerģijas radītāja – ko sēsi, to pļausi.
Egoisms ir tad, ja cilvēks nerēķinās ar citiem, domājot tikai par savu labumu. Es zinu cilvēkus, kas no sirds ir vēlējušies būt bagāti un domājuši domas, lai piesaistītu bagātību, bet tagad dzer nervu zāles, ik palaikam ārstējas psihoneiroloģiskajās slimnīcās, jo viņiem nav pat darba un savu ienākumu un piedzīvotās neveiksmes ir pilnībā sagrāvušas viņu nervu sistēmu. Pazinu jaunu, ļoti spējīgu sievieti, kura sevi sāka nicināt, jo viņai neizdevās sasniegt savus mērķus, kaut arī darīja visu kā “skolotājs” mācīja. Šī sieviete saslima ar vēzi un tagad jau ir atstājusi fizisko pasauli.
Dzīve nav un nedrīkst būt viegla, jo tikai pārvarot dzīves grūtības, cilvēks aug garā jeb paplašina apziņas līmeni, kas ir galvenā dzīves jēga. Visi, kas dzīvo tā saucamo “vieglo dzīvi”, agrāk vai vēlāk piedzīvo smagas ciešanas, kas ir pēdējā dotā iespēja no Dieva nākt pie prāta jeb augt garā, izprotot savas pieļautās kļūdas un apgūstot savas neapgūtās mācības.
Šis ir interesants laiks, kad cilvēkiem ir pieejama tik pretrunīga informācija, iespēja iepazīt ļoti dažādas ideoloģijas. Arī sievietei būs jāizdara izvēle kam ticēt – manis teiktajam vai atrastajam “skolotājam”. Esmu pārliecināta, ka arī šim “skolotājam” būs pietiekami daudz argumentu, lai apgāztu manis izteiktos argumentus. Tāpēc šajā laikā ir ļoti viegli nomaldīties no pareizā Ceļa. Taču tie, kas patiešām iet garīgās izaugsmes ceļu, agrāk vai vēlāk sapratīs, kurš ir pareizais Ceļš, jo Dievs nepamet nelaimē tos, kas patiesi grib nonākt pie Viņa.