Kāpēc žurnālistes Ingas Spriņģes teiktajā pēc raidījuma “Karmas latvieši” ir pretrunas? – pirmais turpinājums 10.11.2022

Kāpēc žurnālistes Ingas Spriņģes teiktajā pēc raidījuma “Karmas latvieši” ir pretrunas? – raksta sākums

Ilutas viedoklis: Atsaucoties uz Ilzes jautājumu par pretrunām žurnālistes I.Spriņģes izteikumos, kuros tiek noliegta karma, bet nenoliegta sirdsapziņa, vēlos vērst uzmanību uz faktu, ka cilvēku izpratne par sirdsapziņu un pati spēja just sirdsapziņu ir visai plašs un subjektīvs jēdziens. Tīram cilvēkam sirdsapziņa ir iekšējais kompass, kas momentā reaģē uz katru neharmonisku domu un melīgu vai citus aizskarošu vārdu vai darbību, ko cilvēks iekšēji pats arī tūlīt pat jūt un attiecīgi izdara secinājumus. Taču lielai daļai cilvēku ne melošana, ne citu aizskaršana, ne dubultmorāle u.c. izdarības nesaviļņo sirdī ne mazāko stīgu. Priekš viņiem sirdsapziņa kā bija, tā palika tīra, jo šādi “sīkumi”, viņuprāt, ir dzīves sastāvdaļa. Un viņi pat nemelos tai mirklī, kad teiks, ka viņu sirdsapziņa ir tīra.

Jautājums – kāda sirdsapziņa? Cik tīra un morāli skaidra ir viņu t.s. sirdsapziņa?

Cilvēks, kas noliedz karmu, resp., cēloņu un seku likumu, kas izteikts pat tautas teicienā “Ko sēsi, to pļausi”, dzīvo patiešām mierīgu dzīvi, jo viņa subjektīvā, notrulinātā sirdsapziņa ir “tīra” (patiesībā – aizmigusi), savukārt atmaksa par padarīto nenospiež viņa sirdi, jo tādai viņš netic. Ļoti ērti, ļoti mūsdienīgi un ļoti izdevīgi.

Ciktāl tas viss attiecas vai neattiecas uz konkrēto žurnālisti, neizteikšos – katrs pats par to var spriest pēc faktiem, izteikumiem un darbībām.