Anna jautā: Man ir atkārtota situācija darbavietā – arī pirms aiziešanas no iepriekšējās darba vietas, sajūtas bija identiskas kā šobrīd. Es nespēju normāli uztvert kritiku no vadītāja puses, sajūtu sevī aizvainojumu, turklāt sajūta ir tāda, ka pārējie kolēģi ir profesionālāki, labāki par mani. Turklāt norādot uz manām kļūdām kolēģe to dara īpaši aizskarošā veidā – tajā mirklī es apjūku… un nevaru pateikt nevienu argumentu, jūtos pazemota. Parasti nekad nestājos pretī… klusēju. Man piemīt īpašība jau justies vainīgai pirms vēl dzirdu kādu kritiku, piezīmes – tiklīdz
dzirdu, ka kaut kas nav pareizi izdarīts – pirmā doma ir ko neesmu izdarījusi! Turklāt papildus tam jūtos nenovērtēta darbā – strādāju pēc labākas sirdsapziņas, bet nesaņemot novērtējumu – vārdus par labu darbu, paaugstinājumu, piemaksas – atkal nepamet sajūta, ka citi ir pārāki.
Lasot V.Siņeļņikova grāmatas, Jūsu rakstus saprotu, ka emu ieņēmusi upura lomu un sevi nenovērtēju, kā lai risinu šo jautājumu?
Elvita Rudzāte atbild: Vispirms Annai ir ar prātu jāsaprot un sirdi jāsajūt sava unikalitāte. Dievišķais likums māca, ka katrs cilvēks ir unikāls ar saviem īpašiem talantiem, tikai ne vienmēr cilvēks pats to atzīst. Tāpēc neviens cilvēks nav labāks vai sliktāks par citiem cilvēkiem.
Kritiku ļoti slikti uztver tie cilvēki, kuriem nav reāla pašizpratne un, kuros ir liels stress “bailes mani nemīl”. Dievs mīl visus cilvēkus 24 h diennaktī un katru dienu. Tā ir īsta, nesavtīga un Dievišķa Mīlestība, tikai mēs šai Mīlestībai nepievēršam uzmanību, jo mums ir svarīgi, lai mūs mīlētu tuvinieki, draugi un kolēģi. Nevajag gaidīt mīlestību, mīlestību nepieciešams dot. Arī darbu ir jāstrādā ar mīlestību, negaidot tā novērtējumu. Tikai tad cilvēks ir apguvis Dievišķo Došanas-ņemšanas likumu.
Tā kā Anna šos Dievišķos likumus nav apguvusi, tad viņa darba vietās piesaista sev situācijas, kad viņu kāds kritizē un, protams, arī nenovērtē viņas paveikto darbu.
Annai ir jāpiedod kolēģiem aizskarošās piezīmes un jāmācās ieraudzīt zem tām savas neapgūtās mācības, jāatbrīvo stresi “bailes mani nemīl” un “vainas izjūta”, kā arī kompleksi. Tomēr to izdarīt būs grūti, ja Anna neizpratīs Dievišķos likumus un kā tie darbojas ikdienas dzīvē. Sākot ar 2015.gada 22.aprīli es internetā vadīšu Piedošanas mācības nodarbības, kur skaidrošu Dievišķos likumus un mācības. Papildus tam Annai ar piedošanas palīdzību ir jāatbrīvo pagātnes pārdzīvojumi, sākot no bērnības. Bet arī tos Anna spēs piedot tikai tad, ja izpratīs to sniegto mācību, jo cilvēks atveras piedošanai, ja ir izpratis mācību. Tāpēc Annai ir jāturpina mācīties un lēnām iemācīto jāpielieto savā praksē, jo zināšanām nav vērtības, ja tās netiek pielietotas praksē.