Kāpēc man varētu būt pārlieku liela sirdsapziņa? 25.04.2015
Maija jautā: Kāpēc man varētu būt pārlieku liela sirdsapziņa? Ir tāda sajūta, ka man ir jābūt tā teikt “tik pareizai, tik svētai”, ka citreiz pašai tas sevī liek just nedaudz apspiestības.
Elvita Rudzāte atbild: Domāju, ka Maija jauc sirdsapziņu ar prātu. Ja cilvēks rīkojas saskaņā ar savu sirdsapziņu, tad viņš nekad nejūtas apspiests un nelaimīgs. Tieši otrādi, viņš jūtas brīvs un laimīgs. Ja cilvēks rīkojas saskaņā ar iemācītu gudrību, kas nav saskaņā ar viņa paša būtību, tad var izjust apspiestības izjūtu.
Mūsu sirdī mājo Dievs, kas mūs mīl bez nosacījumiem, tāpēc klausoties savā sirdsbalsī mēs nekad nevaram justies nelaimīgi un apspiesti. Prāts ir līdzīgs trakam pērtiķim, kas bieži mums rada raizes un, kurš mēdz pieslēgties tumsas enerģijai. Ja cilvēkā ir negatīvas izjūtas, tas nozīmē, ka viņš ir pieslēdzies tumsas enerģijai.
Ja cilvēks vēlas būt ļoti pareizs un svēts, tad rodas jautājums kāpēc? Vai tas ir tāpēc, lai citiem parādītu cik es esmu labs cilvēks? Tie, kuri dzīvo pareizi un svēti, nekad sev neizvirza tādu mērķi būt svētam. Viņi vienkārši kalpo Dievam tā kā viņi to var un visbiežāk brīnās, kāpēc Dievs viņus tik ļoti mīl, ka viņi to nav pelnījuši. Viņu motīvs dzīvot saskaņā ar Dievišķajiem likumiem ir tikai viens – palīdzēt cilvēcei atgriezties pie Dieva, palīdzēt citiem sajust to pašu laimes izjūtu, ko sajūt viņš, kas jau atgriežas pie Dieva. Tie, kuri sev izvirza mērķi būt svētiem, to motīvs var būt savtīgs, protams, vienmēr ir izņēmumi. Svarīgi ir sev godīgi atbildēt, kāpēc es vēlos būt pareizs un svēts?
Dievs Dievišķos likumus ir radījis, lai cilvēkiem būtu vieglāk dzīvot, lai tie būtu harmonijā un veseli. Sātans mēģina ar kārdinājumiem novērst cilvēku no Dievišķo likumu ievērošanas, jo viņa mērķis ir radīt pasaulē nekārtības. Bet tā kā sātans ir Dieva kalps, tad ir jāsaprot, ka šīs nekārtības cilvēcei ir nepieciešamas, lai cilvēki caur savām kļūdām kļūtu gudrāki. Tāpēc katrā cilvēkā ir sava daļa pozitīvā un negatīvā (Dievs un sātans), lai cilvēks savā attīstībā neapstātos un radoši ar mīlestību risinātu savas problēmas.