Atšķirība starp aklu ticību un dziļu ticību 30.04.2015

Par aklas ticības jautājumu man lika aizdomāties kāds gadījums, kad aizvainota sieviete vainoja sevi par aklu uzticēšanos cilvēkam (dzimumu neizpaudīšu), kurš sevi uzdeva par “Guru”, kaut arī patiesībā bija pats nomaldījies no ceļa.

Stāsts sākās ar to, ko sieviete un viņas draudzene meklēja atbildes uz eksistenciāliem un citiem jautājumiem, vēloties labāk iepazīt dzīvi un būt laimīgas. Viņas bija gatavas mainīties uz pozitīvo pusi, strādāt ar sevi, viņu motīvs patiešām bija tīrs un patiess. Viņas sāka apmeklēt “Guru” nodarbības, praktizēja “Guru” mācīto garīgo praksi, jutās patiešām laimīgas un apgarotas. “Guru” lika saviem skolniekiem saprast, ka viņam ir īpašas spējas, ka viņš spēj atbrīvot no jebkuras problēmas un izdziedināt no jebkuras slimības. Par savām spējām “Guru” gaidīja labu samaksu, kura pieauga, jo “Guru” paskaidroja saviem sekotājiem, ka viņa spējas ir pieaugušas.

Viss it kā bija labi, bet pamazām viens sekotājs pēc otra šķīra savas laulības, un pārējie šajā grūtajā brīdī draudzīgi atbalstīja šķiršanās lēmumu. Arī pats “Guru” šķīra laulību un uzsāka attiecības ar citu partneri. Sieviete izjuta dīvainu sajūtu, ka citi gaida, lai arī viņa šķirtu savu laulību, bet viņa to nevēlējās.

Situācija kļuva vēl sarežģītāka laikā, kad viņas draudzene saslima ar vēzi. “Guru” neļāva draudzenei iet pie ārsta un teica, ka pats izdziedināšot, ka ārsti tikai nodarīšot ļaunumu un cilvēks ar staru un ķīmijas terapiju iešot bojā. Gāja laiks, bet draudzenei nekļuva labāk, situācija pasliktinājās. Sievietē radās trauksme, vai drīkst uzticēties “Guru”, kurš saka, ka visu spēj? Tomēr viņas draudzene atsacījās pati iet pie ārsta, jo tik ļoti ticēja “Guru”, ka tas taču viņu izdziedinās. Arī pārējie “Guru” sekotāji nešaubījās par “Guru” spējām, tikai sieviete sāka vērot notiekošo ar piesardzību. Viņa apbrīnoja savu draudzeni par viņas dziļo ticību, jo pati nespēja izjust tik dziļu ticību kā draudzene.

Kad draudzenes stāvoklis kļuva pavisam smags, sieviete lūdza “Guru”, lai tas dara kaut ko, lai palīdz draudzenei smagajās ciešanās, bet “Guru” tikai noteica, ka tā esot viņas karma un novērsās. Draudzene nomira. Draudzenes nāve sagrāva sievieti un viņa novērsās no “Guru”, jo gribēja saprast kāpēc tā notika. No sievietes novērsās draudzenes tuvinieki, jo uzskatīja viņu par līdzvainīgu draudzenes nāvē, kas radīja sievietē ļoti lielu vainas izjūtu un izmisumu.

Sieviete sāka meklēt atbildes, līdz Dievs atveda viņu pie manis. Uzklausot sievietes stāstu, es sapratu, ka sieviete un viņas draudzene bija nonākušas viltus “Guru” rokās, kurš pats neapzinājās, ka bija nonācis tumsas spēku varā, izmantojot maģijas metodes un sazināšanos ar Smalko plānu, ko nedrīkst darīt. Tie, kuri ir sasnieguši augstu apziņas līmeni, zina, ka kontaktēšanās ar Smalko plānu un maģijas izmantošana, ir ļoti bīstama, ka tā var nonākt kontaktā ar astrālām būtnēm, kuras cilvēku sāk izmantot savtīgos nolūkos. Cik man zināms šobrīd šis cilvēks ir pamodies un sapratis kādās lamatās bija iekritis.

Sieviete bija izmisusi par to, ka viņa un viņas draudzene no sirds ticēja “Guru” un visu darīja ar vislielāko mīlestību. Mācībā par Guru (Skolotāju) un čelu (skolnieku) ir teikts, ka čelam ir bez ierunām jāklausa savs Guru. Viņas patiešām bez ierunām klausīja savu “Guru”, bet viņas nezināja, ka “Guru” ir ar nepietiekami augstu apziņas līmeni, lai viņu vispār varētu saukt par Guru. Rodas jautājums, kā cilvēks var noteikt cik augsts ir apziņas līmenis cilvēkam, kurš sevi uzdod par Guru?

Mācība māca, ka īsta Guru darbs nes augļus, bet viltus “Guru” darba augļi sapūst, nedod nevienam nekādu labumu. Īsts Guru ar savu piemēru parāda kā var dzīvot laicīgu dzīvi, ievērojot Dievišķos likumus. Viltus “Guru” vienmēr atradīs loģiskus attaisnojumus kāpēc viņš drīkst pārkāpt Dievišķos likumus vai arī sāks tos interpretēt  kaut kā pavisam citādi. Sievietes domāja, ka darba augļi ir sekotāju pašsajūta. Visi sekotāji pēc nodarbībām maģijas ietekmē “lidinājās svētlaimē”, tāpēc nešaubījās par “Guru” spējām līdz sievietes draudzene nomira ar vēzi. Tā kā “Guru” spēja attaisnot sievietes nāvi kā karmisku situāciju, tad sekotāji turpināja ticēt viltus “Guru”, vienīgi sievietei, kura bija zaudējusi savu labāko draudzeni, radās šaubas.

Rodas jautājums, vai ar vēzi slimā sieviete, kura tik ļoti ticēja savam “Guru” un Smalkā plāna palīdzībai, vai tā bija akla ticība vai dziļa ticība? Sieviete nebaidījās no nāves un ar pazemību devās nāvē, uztverot to kā savu karmu, vai tā bija akla ticība vai dziļa ticība?

Visvienkāršāk ir atbildēt, ka tā bija akla ticība, jo sieviete nezināja pēc kādiem kritērijiem var atšķirt īstu Guru no viltus “Guru”. Tajā pašā laikā sabiedrībā ir maz cilvēku, kuri spētu atšķirt īstu Guru no viltus “Guru”, tāpēc vainot sievieti par viņas aklo ticību, arī nebūtu pareizi.

Es pati reiz sastapos ar pārbaudījumu, kad mans Guru pieļāva kļūdu un es redzēju, ka daļa sekotāji no viņa novērsās, jo šī kļūda bija radījusi neuzticēšanos. Tā kā es par laimi zinu pazīmes kā atšķirt īstu Guru no viltus “Guru”, tad man Guru kļūda lika aizdomāties par faktu, ka šobrīd iemiesojumā nav nevienas pilnīgas būtnes, un tāpēc ir ļoti svarīgi domāt līdzi ar savu galvu un sajust ar savu sirdi. Es nenovērsos no Guru, jo redzēju Guru darba augļus. Arī mana sirds teica, ka ir noticis milzīgs pārpratums un ar prātu centos izprast kā tas varēja notikt, bet drīz arī Guru atzina savu kļūdu un pārpratums noskaidrojās.

Salīdzinot abus gadījumus, pirmajā gadījumā viltus “Guru” savu kļūdu neatzina, bet meklēja attaisnojumu. Otrajā gadījumā, Guru uzzinot no saviem sekotājiem par savu pieļauto kļūdu, to atzina. Mācībā ir teikts, ka Guru ir jāsadarbojas ar saviem skolniekiem, un skolniekiem ir jāpalīdz Guru ieraudzīt viņa kļūdas. Īsts Guru ieklausīsies savos skolniekos un padomās kāpēc skolnieki situāciju uztver citādāk?

Atgriežoties pie jautājuma par aklu un dziļu ticību, es uzdevu savai sirdij jautājumu, kāda ir dziļa ticība? Dziļa ticība ir ticība Dievam un pilnīga paļaušanās uz Viņa lēmumiem, savas brīvās gribas nodošana Dieva rokās. Akla ticība ir ticība cilvēkam, nedomājot līdzi ar savu galvu un nesajūtot ar savu sirdi.

Dievs mājo mūsu sirdī, tāpēc pareizās atbildes vienmēr ir jāmeklē mūsu sirdī. Saprātu Dievs mums ir devis, lai mēs pieņemtu saprātīgus lēmumus. Slimā sieviete, kas uzticēja savu veselību viltus “Guru”, atsakoties no medicīnas palīdzības, rīkojās nesaprātīgi. Nākamā dzīvei viņai nāksies vēlreiz apgūt šo mācību – atšķirt aklu ticību no dziļas ticības.

Kāpēc Dievs neizārstēja šo sievieti no vēža, jo tikai Viņš to var izdarīt arī bez mediķu palīdzības? Es atbildi, protams, nezinu, jo to zina tikai Dievs, bet es domāju, ka Dievs nepalīdzēja šai sievietei, jo vēlējās, lai sieviete iemācās domāt līdzi ar savu galvu un sajust ar savu sirdi. Sievietei bija dotas pazīmes:

1) Guru par savām spējām pieprasīja labu samaksu (Dievs spējas dod bez maksas ne tāpēc, lai kāds izmantojot tās kļūtu bagāts);

2) gandrīz visi Guru sekotāji šķīra laulības, arī Guru šķīra laulību, kas ir pretrunā Dievišķajam likumam.

Ja “Guru” pārkāpj Dievišķos likumus, tas nozīmē, ka viņš savā apziņas līmenī vēl nav sasniedzis Guru līmeni. Tā kā cilvēki maz ko zina par Dievišķajiem likumiem, tad bieži viņi nokļūst viltus “Guru” lamatās.

Ņemot vērā šos manus prātojumus, es uzskatu, ka dziļa ticība ir ticība Dievam un Viņa likumiem. Akla ticība ir ticība cilvēka teiktajam bez domāšanas un sirds izjušanas.

Protams, man var aizrādīt, ka Dievišķos likumus skaidro cilvēki un tie var nepareizi tos izskaidrot. Tāds risks pastāv, tāpēc klausoties vai lasot Dievišķo likumu skaidrojumu, ir jādomā līdzi ar savu galvu un jāsajūt ar savu sirdi. Vispareizākais ir teikto pārbaudīt dzīvē, tad uzreiz var redzēt kas atbilst un kas neatbilst patiesībai.

Autore: Elvita Rudzāte