Kā, lai iemācos justies brīva arī spiedīgos dzīves apstākļos? 20.12.2022

Laura jautā: Šomēnes apslimu ar klasisko ziemas vīrusu. Slimošanas laikā laidu vaļā savus stresus un temperatūra veiksmīgi kritās. Tas, kas nav pazudis, ir klepus. Palasot portālā skaidrojumu, apstiprinu, ka iekšēji es nejūtos brīva. Tas vairāk savas dzīves apstākļu dēļ – gan cilvēku prasību dēļ darbā, kuras grūti izpildīt, gan arī tāpēc, ka ilgstoši neizdodas sakārtot konkrētu savas dzīves jomu (tas, kas ir atkarīgs no manis, to es daru, bet atlikušais solis jāsper Dievam, lai joma sakārtotos, jo nav manos spēkos visu paveikt un neviens cilvēks no malas man šobrīd nevar palīdzēt jomu sakārtot). Respektīvi, kā, lai iemācos justies brīva arī spiedīgos dzīves apstākļos? Ko būtu svarīgi atcerēties spiedīgos dzīves apstākļos brīvības kontekstā?

Elvita Rudzāte atbild: Īsta brīvība ir nepieķeršanās laicīgajai dzīvei, bet to ir grūti izprast, ja neesi vēl sasniedzis noteiktu apziņas līmeni. Piemēram, Laura raksta, ka nespēj sakārtot kādu savu dzīves jomu, jo gaida, kad atlikušo soli spers Dievs. Tā nemēdz būt, ka Dievs sper atlikušo soli. Visi soļi ir jāsper pašam. Dievs var atbalstīt tevi, bet viss ir jādara pašam.

Daudzus cilvēkus nomāc kredītu nasta, kas patiešām rada nebrīves izjūtu. Pašlaik kredītu procenti pieaug un neskaidrība par nākotni var radīt raizes. Kā justies brīvam šādos apstākļos? Es domāju, ka ļoti labus piemērus mums rāda tās ukraiņu ģimenes, kas visu savu mantību ir zaudējušas Ukrainas karā un sāk Latvijā jaunu dzīvi no paša sākuma. Es TV redzēju sižetu, kur māte ar bērniem, pārdodot savu mašīnu (vienīgo īpašumu) ir izveidojusi kafejnīcu Alūksnē. Viņai žurnāliste jautāja, vai viņa nebaidās par biznesa dzīvotspēju? Ukrainiete atbildēja, ka par to nedomājot, jo vienu reizi jau visu esot zaudējusi, tāpēc vairāk nebaidās no zaudējumiem. Šī sieviete dzīvo ļoti spiedīgos apstākļos, bet tas netraucēja viņai kļūt brīvai no pieķeršanās materiālām vērtībām. Viņa var brīvi īstenot savus sapņus un skatīties, kas no tā iznāks vai neiznāks.

Brīvības kontekstā ļoti svarīgi darīt visu, kas ir tavos spēkos pēc vislabākās sirdsapziņas, nesavtīgi, ar pareizu motīvu, rezultātu atstājot Dieva ziņā. Visi tie, kas ir pieķērušies rezultātam, nekad nebūs brīvi un apmierināti ar dzīvi, jo rezultāti ir dažādi – gan labi, gan ne tik labi, gan slikti. Ja cilvēks iemācās rezultātu uztvert kā Dieva doto zīmi, tad viņš nevis bēdājas par slikto rezultātu, bet domā, ko darīt savādāk, lai virzītos mērķa virzienā.

Es personīgi, ja sastopos ar sliktu rezultātu, tad to uztveru kā zīmi, ka tā kā ir pašlaik, tā nevar palikt, kaut kas ir jāmaina, un ticiet man, kad pārmaiņas ir notikušas, tad ir prieks, ka izdevās atrast problēmas risinājumu. Ja tu pieķeries rezultātam, tad NEKAD NEBŪSI BRĪVS CILVĒKS. Tā arī ir tā dzīves burvība, ka mēs nezinām, kas būs rīt, bet mums ir iespēja tiekties uz skaisto nākotni, darot visu, kas ir mūsu spēkos, nesavtīgi un ar pareizu motīvu. Dievs patiešām palīdz, to varu teikt no savas personīgās pieredzes. Ja tu Dievam iedod vienu pirkstiņu, Viņš tev pretim iedod visus 10 pirkstus jeb 10 reizes vairāk nekā tu esi devis. Ja tu ne no viena neko negaidi, pat ne paldies, tad tu patiešām izjūti īstu brīvību.

Patiesībā jau neviens mums nav atņēmis brīvību. Brīvību spēj atņemt tikai prāts jeb cilvēks pats sev. Nobijies cilvēks nespēj brīvi domāt un atrast atjautīgu risinājumu. Tāpēc tik svarīgi ir atbrīvoties no bailēm un tiekties pie Dieva. Jo tuvāk būsi Dievam, jo mazāk cietīsi no bailēm. Tāpēc īpaši spiedīgos apstākļos svarīgi ir mācīties izprast dzīvi, augt garā jeb paplašināt apziņas līmeni un iet uz priekšu, nebaidoties pieļaut kļūdas, bet katru kļūdu uztvert kā rādītāja zīmi, ka pienācis laiks pārmaiņām.