Sanita jautā: Kas man ir jāapgūst, ja šajā dzīvē ļoti daudzi mani radinieki ir miruši? Bērnībā tik daudz pa bērēm esmu bijusi un protams tas mani ir ietekmējis kā personību. Tagad jau uz dzīvi skatos citādāk, jo ar sevi esmu daudz strādājusi, bet bērnības un pusaudža gadi bija ļot smagi un depresīvi. Līdz 23 gadiem biju aptuveni kādās 11 bērēs bijusi un tagad savos 27 nu jau ir kādas 14 bijušas. Turklāt, vairāki, gandrīz visi no šiem radiniekiem aizgājuši traģiski, avārijā, noslīkstot, no slimības, bijušas arī trīs pašnāvības… Trīs no radiniekiem bijuši ļoti tuvi. Pēdējos trīs ar pus gados pazaudēju divus no tuvākajiem, vienu no slimības, vienu no pašnāvības… Kas man ir jāsaprot? Mēģinu saprast to, ka nāve ir neatņemama daļa no dzīves un mēģinu būt ar to mierā, bet tomēr tik traģiski aizejot tik daudziem, tas liek aizdomāties…
Elvita Rudzāte atbild: Cilvēki nāvi uztver nepareizi. Sanitas Gars ļoti vēlas izprast nāves lomu un nozīmi. Katru nakti ejot gulēt mēs piedzīvojam mini nāvi, jo guļot mūsu Gars atdalās no fiziskā ķermeņa un dodas uz Smalko plānu pie Skolotājiem. Ja cilvēks baidās no nāves, viņš baidās aizmigt, parasti šādus cilvēkus moka bezmiegs. Bet patiesībā nāve nav nekas briesmīgs un slikts. Briesmīgi un slikti ir tad, ja cilvēks nespēj nomirt, mokās sāpēs utt.
Nāve ir tikai robežstabiņš starp dzīvēm. Iedomājieties kā būtu, ja nebūtu šāda robežstabiņa? Mēs visu laiku dzīvotu vienā un tajā pašā ķermenī. Mums nebūtu iespējas uzzināt kā tas ir būt par sievieti, vīrieti, nabagu, bagātu, veselu un slimu utt. Mums būtu jāiepazīst tikai viena pieredze. Lai vieglāk būtu izprast nāves lomu un nozīmi, iztēlojieties Latvijas kokus, kas katru rudeni nomet lapas (lapām iestājas nāve) un katru pavasari koki koši uzplaukst (piedzimst jaunas lapas). Vai mēs spētu novērtēt pavasara burvību, ja Latvijā nebūtu rudeņu? Tātad nāve mums dod iespēju redzēt un iepazīt kaut ko jaunu, vai tas nav lieliski?
Svētie cilvēki nebaidās no nāves un pat to gaida, jo zina kāda svētlaime viņus gaida pēc nāves. Tikai cilvēki, kas dzīvē ir darījuši daudz slikta, netic Dievam baidās no nāves, jo zemapziņā viņi jau nojauš, kas viņus sagaida pēc nāves.
Bērēs cilvēka nāvi nepieciešams uztvert kā jaunu iespēju aizgājējam vēlreiz mēģināt dzīvot dzīvi – labāk, pareizāk, laimīgāk.
Esiet labi, domājiet labas domas, dariet labus darbus, tad nāve jūs nespēs nobiedēt, bet tikai iepriecinās tajā brīdī, kad Dievs jūs sauks pie Sevis.
Sociālais uzņēmums “DVĒSELES MIERS” aicina piedalīties atbalsta grupā “DZĪVES MEZGLU ATSIEŠANA” klātienē un/vai attālināti, trešdienās, sākot ar 2025. gada 21. maiju, plkst. 18.00-20.00. Klātienē nodarbības notiks Kuršu iela 26A, Rīga; attālināti varēs pieslēgties klātienes nodarbībai ZOOM platformā. Dzīves Lasīt vairāk …
Sokrata tautskola aicina piedalīties Elvitas Rudzātes vadītā atbalsta grupā “Dzīves analīzes un neapgūto mācību stundu noteikšanas prakse”, attālināti ZOOM platformā. Dalībniekiem būs iespēja: Iepazīties ar dažādu dzīves problēmu, tanī skaitā slimību izveidošanās cēloņiem. Veikt dzīves analīzi, Lasīt vairāk …