Kāpēc bērnam tāds spīts un emociju izvirdumi? 06.01.2023

Sintija jautā: Jaunajā gadā ir uzpeldējusi tēma par trīsgadīgās meitas uzvedību. Tieši par viņas histērijām. Lieta tāda, ka ja nenotiek kaut kas pēc viņas prāta sākas mežonīga histērija ar kliedzieniem, spārdīšanos utt. Histērijas sākas parasti no rīta, kad tētis ved uz dārziņu. Teiksim šorīt bija kārtējais šāds rīts, kā rezultātā tēvs nervozs, paliek mājās, jo nevar tikt galā ar bērnu. Vīrs telefonsarunā (kamēr jau esmu darbā), saka man – par ko mums tāds sods, ka bērns tā uzvedas? Man uzreiz rodās signāls galvā, ka nedarām audzināšanā kaut ko līdz galam īsti pareizi. Vai esam izlaiduši savu meitu? Vai viņa mūs izmanto? Vai varbūt ir kādas veselības problēmas? (esam bijuši pie speciālistiem, saka, ka ar veselību viss kārtībā, tikai ļoti emocionāla un jutīga meitene). Vakar bijām uz smilšu terapiju. Pēc terapijas viss šķita jau nomierinājies. Mainīt, vai iet prom no darba – arī neredzu tam risinājumu. Nespēju saprast, ko daru nepareizi. Bērns audzināts ar mīlestību, kuras man pašai nebija. Kāpēc viņai tāds spīts un emociju izvirdumi?!
Lūdzu sniegt jūsu redzējumu uz radušos situāciju.

Elvita Rudzāte atbild: Tādā vecumā bērns uzņem negatīvo enerģiju no saviem vecākiem, īpaši, ja starp vecākiem ir kādas nesaskaņas. Bērns neprot šo negatīvo enerģiju pats saviem spēkiem atbrīvot, tāpēc tā viņā uzglabājas un izpaužas uz āru, ja ir kāds kairinājums.

Piemēram, ja bērnam nepatīk iet uz bērnudārzu, brīdī, kad viņu vedīs uz bērnudārzu, viņš protestēs. Katrs bērns protestu izrāda savādāk. Sintijas bērns taisa histērijas un redz, ka ar tām var panākt to, ko vēlas. Spītīgums ir savas gribas jeb savu vēlmju uzpiešana otram.

Iesaku Sintijai turpināt bērnu vest uz smilšu terapiju, bet ar to nebūs pietiekami. Svarīgi ir strādāt ar savām negatīvajām emocijām, izprotot to sniegtās mācības, atbrīvot savas negatīvās emocijas un darīt visu, lai attiecībās ar vīru būtu harmonija un mīlestība. Vispirms vecākiem ir maksimāli jāminimizē savas vēlmes un jāattīsta pacietība, jo tieši vēlmes ir cilvēka galvenais ienaidnieks. Tāpat svarīgi noskaidrot kā bērns jūtas bērnudārzā? Ja bērnu kaut kas bērnudārzā satrauc, tad viņam iestāsies panika katru reizi, kad būs jāiet uz bērnudārzu.

Respektīvi, ir jāapzina visi iespējamie bērna stresa rašanās cēloņi un ar tiem jāstrādā. Bērns ir tikai vecāku spogulis. Tāpēc nekad nevainojiet bērnu pie viņa sliktās uzvedības, bet pavērojiet paši sevi – vai neturat sevī dusmas? Vai nedusmojaties, ja kaut kas nenotiek tā kā jūs to gribat? Visas dusmas, kuras turat sevī, bērns neapzināti izvadīs ārā tā kā viņš to prot – ar histērijām. Respektīvi, tas kas tevī būs slēpts, bērns to izpaudīs uz āru.

Histērija ir dusmu pārākā pakāpe un tās sauc par naidu. Tāpēc īpaši svarīgi ir vecākiem paskatīties pašiem uz sevi un atbrīvot savu naidu. Ja ir sajūta, ka naida nav, tas nozīmē, ka tas ir paslēpies – prāts to nolicis malā, bet sirds nav to izpratusi. Tāpēc ir ļoti svarīgi būt godīgam pašam pret sevi.

Tur, kur ir mīlestība, dusmām nav vietas. Tāpēc ir jādara viss, lai ģimenē mīlestību justu ne tikai bērns no saviem vecākiem, bet visi ģimenes locekļi.

Tāpat ir jāanalizē vecvecāku attieksme pret dzīvi. Ja dusmu problēma parādās jau trešajā paaudzē, tad tā ir dzimtas mācība – izprast dusmu sniegtās mācības. Tas ir ļoti grūts darbs ar sevi, jo jāanalizē ir katra situācija, kas rada dusmas un jāizprot kādi Dievišķie likumi tiek pārkāpti, jo tikai tā var izprast mācības. Kad Sintija ar vīru izpratīs savu dusmu sniegtās mācības, tad mainīsies arī bērna uzvedība.

Iesaku Sintijai un viņas vīram vai vismaz Sintijai (jo bērns visciešāk ir saistīts ar māti) piedalīties sevis dziedināšanas programmā “Garīgā prakse – mana ikdiena”, jo tikai šajā programmā apskata katra programmas dalībnieka dzīves notikumus un skaidro neapgūtās mācības 7 nedēļu periodā (viens nodarbību cikls) ar iespēju turpināt darbu ar sevi tik ilgi cik nepieciešams. Programmā ir iespējams piedalīties gan klātienē (informācija par tuvāko programmu šeit), gan attālināti (informācija par tuvāko programmu šeit).