Vai tiešām Latvijā brīvie vīrieši ir palikuši tikai attiecībām nederīgie vīrieši? 09.01.2023

Daiga jautā: Savu vēstuli sākšu ar jautājumu – vai tiešām Latvijā brīvie vīrieši ir palikuši tikai attiecībām nederīgie vīrieši? Ļaujiet man paskaidrot. Esmu 35 gadīga sieviete un šobrīd bez attiecībām, bet no šādas iespējas es neatteiktos, jo sirds dziļumos vienmēr esmu vēlējusies savu ģimeni, vīru un bērnus. Ikdienā sanāk sastapt arī vīriešus, bet vairums no viņiem ir aizņemti. Es to respektēju un ar aizņemtajiem necenšos izveidot attiecības, jo man nav interese kādai kādu „nocelt”.

Ik pa laikam sastopu arī brīvus vīriešus un, domājot par pieredzēto, „mati ceļas stāvus”. Atceros, ka reiz biju aizgājusi uz randiņu ar vīrieti, par kuru pirmais iespaids bija pozitīvs, bet, iepazīstot tuvāk, priekšstats drastiski mainījās. Mēs vakariņojām restorānā, kurš pieder viņa draugam. Pirmie „sarkanie karogi” parādījās brīdī, kad viņš teica, ka viņš savam draugam pateikšot, ka viņa restorānā strādājot neglītas apkalpojošās sievietes – viesmīles.

Nākamie „sarkanie karogi” parādījās tad, kad viņš sāka izteikt piezīmes par manu ārējo izskatu, kosmētiku, kādu es lietoju u.tml. Piemēram, viņaprāt, man vajadzētu savus brūnos matus krāsot sirmā krāsā un krāsot košākas lūpas, jo viņa mamma tā esot darījusi. Viņš apstulba brīdī, kad es pieklājīgi pateicu, ka man patīk, kā es fiziski izskatos un viņa matu un lūpu krāsas ieteikumus neņemšu vērā. Viņš bija neizpratnē un uzskatīja, ka es neizmantoju savu potenciālu. Piebildīšu, ka vīrietim bija 37 gadi un aiz muguras šķirta laulība un mūsu tikšanās periodā viņš ar sievu karoja par bērna aizbildniecību. To es uzzināju tikšanās laikā, bet pirms tam šo faktu nezināju. Ātri vien es sapratu, ka otra randiņa vairs nebūs.

Pēc tikšanās es izdarīju secinājumus un manī nepalika aizvainojums, jo uz šo vīrieti es paskatījos kā uz spoguli, kas man sevī ir jāmaina. Šeit es domāju rakstura ziņā, bet ne vizuālajā ziņā.

Starp brīvajiem vīriešiem ir arī tādi, kuri man ir piedāvājuši tikai seksuālas attiecības, no kurām es, protams, atsakos, jo brīvās attiecības mani neinteresē. Pēdējam vīrietim, kurš man izteica šādu piedāvājumu, bija 38 gadi. Kā viņš man skaidroja, viņš vēloties dzīvot sev, nerēķinoties ar otra cilvēka laiku un vajadzībām, ka tā varot arī nebūt tikai viena nakts, bet kaut vai 10 naktis, bet viņam esot svarīga laba komunikācija ar mani, lai sekss būtu labs. Es šim 38 gadu vecajam vīrietim atteicu. Arī šis vīrietis man bija kā spogulis, lai padomātu par savām raksturiezīmēm, kas būtu sevī jāpilnveido.

Pagājušajā gadā man uzmanību pievērsa vīrietis 40+ gados. Viņam aiz muguras bija šķirta laulība ar gados stipri jaunāku sievieti, kura viņu pameta. Toreiz es vīrietim pieklājīgi paskaidroju, ka man nav radusies tāda veida interese, lai veidotu ar viņu attiecības. Papildus piebildu, ka es neesmu vienīgā sieviete Latvijā un mums Latvijā ir daudz daiļu sieviešu, kuras viņš var uzrunāt. Viņš teica, ka sava vecuma sievietes, respektīvi, 40+ esot nekoptas, tāpēc viņam sava vecuma sievietes neinteresējot. Pēc manas atbildes saņemšanas šis vīrietis man vairs nebāzās virsū un necentās uzspiest, lai veidoju ar viņu attiecības.

Pēc kāda laika dzīves ceļā nāca cits vīrietis, kurš bija 40 gadus vecs. Arī viņam es pieklājīgi paskaidroju, ka man nav radusies tāda veida interese, lai veidotu ar viņu attiecības. Šis vīrietis manu atbildi neuzņēma labvēlīgi. Viņš sāka uzspiest savu gribu, centās likt man mainīt domas, paskaidrojot, kāpēc man vajagot vecāku vīrieti sev blakus. Viņa skaidrojums bija tāds, ka vecāks vīrietis nekrāpšot, ja viņam būšot blakus jaunāka sieviete. Papildus viņš teica, ka viņa vecuma Latvijas sievietes, respektīvi, 40 gadus vecas dāmas esot nekoptas, neglītas, ar lieko svaru, bet viņš vēloties sev blakus izskatīgu, gudru, bez bērniem sievieti, bet 40 gadīgām sievietēm visām jau esot bērni. Arī no šī vīrieša (kā spoguļa) es saskatīju sevī pilnveidojamas raksturiezīmes.

Pats jaunākais gadījums bija apmēram 2 stundu neliela komunikācija ar 33 gadus vecu vīrieti. Viņš uzreiz pateica, ka nevēloties nopietnas attiecības, ka neko nemeklējot. Es pieņēmu viņa nostāju un neko neuzspiedu, necentos to izmainīt. Parunāties ar cilvēku jau vienmēr var. Drīz vien komunikācijas laikā kļuva skaidrs, ka šis vīrietis ir dziļi aizvainots attiecībā uz sievietēm. Viņš sacīja, ka neesot vairs normālu sieviešu, ka latviešu sievietes nezinot ko gribot, ka viņas esot iedomīgas un gaidot tikai kaut kādu princi baltā zirgā u.tml. Ik pa brīdim puiša sarunvalodā uz āru nāca rupjības un pavīdēja tādi vārdi kā, piemēram, bļeģ, nemīz u.tml.

Mūsu komunikācija drīz vien beidzās un noslēgumā viņš mani nosauca par stulbu. Es viņam neatbildēju ar rupjību, bet pieklājīgi paskaidroju, ka viņa vārdi mani ir sāpinājuši, un atvadoties es viņam novēlēju veiksmi dzīvē. Es izvēlējos uz naidu neatbildēt ar naidu. Šī man bija testa situācija, jo dažas dienas pirms šīs sarunas es biju strādājusi ar vardarbības atlaišanu sevī.

Reiz darbā ar kolēģiem vīriešiem (visi aizņemto vīriešu statusā) pusdienlaikā runājām par visādām tēmām, ieskaitot sieviešu fizisko izskatu. Kolēģi atzina, ka viņus uzrunājot mākslīgā skaistuma sievietes, respektīvi, mākslīgi sapumpētas krūtis, lūpas, mākslīgie liekie mati, mākslīgās pieliktās leļļu skropstas u.tml., bet nepiesaistot dabiskais sieviešu izskats. Šis mani pārsteidza, ja godīgi. Pirmo reizi dzīvē  dzirdēju, ka mākslīgā skaistuma sievietes vīriešu acīs gūst uzvaru pār dabiski skaistajām sievietēm. Nudien nav saprotams, kur latviešu vīrieši skatās.

Pagājušajā mēnesī biju pie ārsta un mani iztaujāja par to, vai esmu dzemdējusi, cik bērni u.tml. Ārstam (vīriešu kārtas pārstāvis) atbildēju, ka esmu bez bērniem un neesmu attiecībās. Ārstam bija laiks un mēs nedaudz parunājāmies par attiecību jautājumu un pirmo reizi dzirdēju vīrieti sakām, ka visi normālie vīrieši jau esot attiecībās, ka pāri palikušie brīvie vīrieši esot attiecībām nederīgie vīrieši. Man ļoti tam negribas ticēt, bet, skatoties uz to, kādi vīrieši man ir nākuši pretī pa dzīves ceļu, pēdējā laikā sāk arvien vairāk likties, ka tā laikam ir.

Papildus pārdomas rada arī ik pa laikam uzpeldošā informācija par Latvijas nācijas izmiršanu un dzimstības kritumiem. Šādas runas jau vairs neizbrīna, godīgi sakot. Manuprāt, tas jau ir pilnīgi reāls scenārijs. Jau tad, kad man bija, piemēram, 32 gadi, Latvijā sastapu vairākus puišus spēka gados (arī 32, 33 gadus veci) un viņi ātri vien lika saprast, ka tagad jāsākot baudīt dzīve bez draudzenēm, ka viņi nevēloties nekādas nopietnas attiecības.

Kā Jums liekas, vai tiešām ārstam ir taisnība, ka visi normālie vīrieši jau ir attiecībās un pāri palikušie brīvie vīrieši ir attiecībām nederīgie vīrieši? Kāpēc, Jūsuprāt, ārzemju vīrieši latviešu sievietes atzinīgi novērtē, sakot, ka latvietes esot skaistas, bet latviešu vīrieši – noniecina, saukdami par latvietes par neglītām un nekoptām?

Elvita Rudzāte atbild: Es nevaru piekrist viedoklim, ka Latvijā nav normālu brīvu vīriešu. Manuprāt tādu ir pietiekami daudz, bet Daigu tāds vīrietis nav uzrunājis vai ir baidījies uzrunāt.

Tāpat ir jāņem vērā, ka iedzīvotāju dzīves ilgums ir palielinājies un vīrieši nobriest ģimenes dzīvei un atbildības uzņemšanai ilgākā laika posmā. Respektīvi, ja agrāk vīrieši bija gatavi ģimeni dibināt tūlīt pēc pilngadības sasniegšanas, tad tagad vīrietis tādā vecumā ir mazāk gatavs ģimenei un atbildībai par ģimeni, bet tas nenozīmē, ka nav vīriešu, kas uzņemas atbildību jau pēc pilngadības sasniegšanas.

Katram vīrietim ir savs dzīves stāsts, bet visi vīrieši alkst izjust īstu un patiesu mīlestību. Arī dzīves baudītāji to vēlētos, bet ir zaudējuši ticību, ka tas ir iespējams, tāpēc, lai pasargātu savu trauslo dvēseli, izvēlas dzīvot baudu dzīvi.

Tā kā es vadu bērnudārzu, tad man ir iespēja redzēt brīnišķīgus vecākus, un mani ļoti iepriecina tēti, kuriem tik ļoti rūp bērniņš. Kad mani bērni bija mazi, tad bērnudārza audzinātājas brīnījās par manu vīru, kas nāca uz bērnudārzu, jo tajā laikā ļoti rets tētis piedalījās bērnudārza pasākumos un ikdienas aktivitātēs. Tagad ir pavisam cita aina – ļoti daudzi tēti labprāt piedalās bērnudārza pasākumos, rūpīgi raugās līdzi bērna labizjūtai un attīstībai ikdienas aktivitātēs. Respektīvi, mūsdienu jaunie tēti ir vairāk atbildīgi par bērniem, nekā tas bija 30 gadus atpakaļ.

Pats svarīgākais attiecībās ir Mīlestība. Kad nāk mīlestība, tad vecumam nav nozīmes. Es domāju, ka Daiga nav atvērusi savu mīlestības avotu, tāpēc sev piesaista vīriešus, kas nav gatavi nopietnām attiecībām. Mīlestība ir enerģija. Kad no sievietes plūst mīlestība, tad vīrietis to jūt un viņam grūti paiet mīlošai sievietei garām.

Tāpēc mans ieteikums Daigai nevis noniecināt vīriešus, bet strādāt ar sevi un atvērties mīlestībai. Lai sieviete atvērtos mīlestībai, nepietiek ar intelekta attīstību, ļoti svarīga ir garīgā attīstība. Ja sieviete ir dzīves gudra, mīloša, tad pat piesaistot vīrieti, kas baudījis dzīvi, viņas mīlestība dara brīnumus – daudzi vīrieši mainās, atsakās no baudu dzīves, jo vēlas sākt jaunu dzīvi.

Dzīves gudrība – nekad nevainojiet citus savās problēmās un nelaimēs, jo neviens cits kā vien pats esi atbildīgs par to, kas notiek tavā dzīvē.