Kāpēc manu dēlu apbižo? – pirmais turpinājums 16.01.2023

Kāpēc manu dēlu apbižo? – raksta sākums

Sievietes atbilde: Milzīgs paldies! Ak Dievs, iespējams nezinu par vīra pazemošanu, jo tieši iepriekšējā dienā vīram atstāstīju savu vizīti pie terapeites par mūsu attiecībām, kur arī terapeite saka, ka mans aizvainojuma līmenis pret vīru ir ļoti augsts un ka emocionāli manas vajadzības vispār nav piepildītas šajās attiecībās utt. Visu it kā mierīgi izrunājot ar vīru izstāstot, pēc tam pašai radās sajūta, ka es taču it kā viņam visu laiku pasaku, ka viņš nav spējīgs dot man to, ko es vēlos emocionāls bads, un sanāk, ka es norādu, ka viņš ir gandrīz kā nederīgs, nespējīgs. Ak Dievs, varbūt tiešām tas ir iemesls, jo esmu pamanījusi, kad ir dusmas uz vīru, tad varbūt puikam kas atgadās, bet es jau it kā nebiju šai brīdī dusmīga, bet sanāk, ka viņu pazemoju. Paldies jums! Un pat ja dēls provocētu kādēļ, lai viņš to darītu?
Paldies, paldies, paldies.
Un par situāciju sīkāk, dēlam sanāk tāds kā mīlas trijstūris, kur trīs draugi dala trešo un viņš ir viens, kas dala, esot aizstāvējis to dalāmo uz ko laikam greizsirdības mākts trešais meties virsū.

Un vēl pie tā aizvainojuma un pazemojuma, patiesībā arī uz savu tēvu sanāk tieši pēdējā laikā varētu teikt manas jūtas nezinu nomira, man vienmēr ir pietrūcis viņa uzmanības, interese, sarunu utt. Augot kaut kā cerēju, ka to varētu uzlabot, ka tagad es pati nekautrējos runāt utt. un tad uzzinu, ka viņam esot bail pie manis vienam braukt, jo es varbūt runāšu par attiecībām, kreņķēšos par savām attiecībām un viņš nezinās ko teikt, vai pateiks kaut ko ne tā. Un tas man radīja sajutu, ka tas ko vienmēr esmu alkusi, cerējusi sagaidīt, man it kā tika pateikts, ka tas nekad nebūs! Man sirds salūza, es nezinu varbūt ir arī spēcīgs aizvainojums uz tēti….es nesaprotu, kas man jāsaprot ar šīm attiecībām, tādām ar tēvu ar vīru, kas man jāmācās? Vai neko ne no viena negaidīt? Kāpēc man jādzīvo emocionālā badā?

Elvita Rudzāte atbild: Emocionālā badā dzīvo cilvēks, kas ir ņēmējs nevis devējs. Ja sieviete dotu savu mīlestību un neko negaidītu pretim, viņai nebūtu jāpiedzīvo emocionāls bads, jo viņa pati sevi piepildītu ar mīlestību.

Sievietei ir milzīgs stress  – bailes “mani nemīl”, kuru viņa pat ja atbrīvos ar kādu no garīgajām praksēm, tas pie pirmās saskarsmes ar tuvajiem, atgriezīsies atpakaļ. Tāpēc tik svarīgi ir apgūt Dievišķo zinātni, pēc iespējas labāk izprast dzīvi, jo tikai cilvēks, kas paplašina apziņas līmeni, spēj izprast, kāpēc ar viņu dzīvē notiek tā kā notiek.

Sieviete vēlas būt laimīga, bet viņa nesaprot, ka savu laimi ir ielikusi citam klēpī – savam tēvam, savam vīram, savam dēlam utt. Laime nav ārpus tevis. Laime ir tevī, bet to izjust spēj tikai cilvēki, kas ir devēji – dod, lai dotu, nevis, lai saņemtu. Kamēr sieviete dzīvos gaidās, viņa nekad nebūs ne laimīga, ne emocionāli piepildīta.

Attiecībā par sievietes dēlu, man būs grūti kaut ko komentēt neredzot dēla uzvedību kopā ar vienaudžiem, bet ir tāds teiciens: “Nav dūmi bez uguns”, tāpēc vaina nav jāmeklē tikai puiša draugos un paziņās, bet viņā pašā. Iespējams viņš atkārto mātes kļūdas savdabīgā veidā, piesaistot sev dusmu izvirdumus, bet kā ir patiesībā, to zina tikai Dievs, jo Viņš redz situāciju kopumā.

Iesaku sievietei piedalīties Sokrata tautskolas apziņas paplašināšanas semināros un atbalsta grupās. Informāciju par tuvākajiem semināriem un atbalsta grupām lasīt: