Kas var iznīcināt Latvijas tautu? 30.01.2023
Sanita jautā: Šodien izlasīju tādu teikumu – Ja nolemts iznīcināt kādu tautu, jāsarīko seksuālā revolūcija, kas nozīmē visatļautību seksuālajām dziņām – un tas man ļoti rezonēja ar daudz iepriekš izskanējušo par Latvijas nākotni. Patiesībā vēsturē lielākās krīzes ir bijušas tad, kad visa veida izvirtība un baudu gūšana pāraug kritisko robežu? Kāds ir Jūsu viedoklis un kā to nepieļaut?
Elvita Rudzāte atbild: Mani patiešām pārsteidz dažādi raksti plašsaziņas līdzekļos, es pat nerunāju par sociālajiem tīkliem, kur tiek pievērsta uzmanība dažādām netradicionālām ģimenes attiecībām, piemēram, biseksuālām attiecībām. Tēma par uzticību partnerim jau vairs netiek tik plaši apskatīta, jo neuzticība attiecībās ir kļuvusi tik ļoti izplatīta, ka sabiedrība neuzticību sāk uztvert kā pašu par sevi saprotamu. Daži pat mēģina sabiedrībai pierādīt, ka attiecības ar vairākiem partneriem, ģimenei netraucējot. Tāpat arvien vairāk plašsaziņas līdzekļos tiek popularizētas viendzimuma attiecības, kur divas sievietes ir tikušas pie bērniem, veicot mākslīgo apaugļošanu. Kāda būs šādā ģimenē dzimuša bērna domāšana un attieksme pret dzīvi, kad viņš pieaugs, to pētījumi atspoguļos tikai pēc laika.
Par laimi sabiedrību ir sākuši uztraukt dzimstības dati. Nav jābūt labam matemātiķim, lai saprastu, ka pie tādas dzimstības kāda tā ir pašlaik, Latvija kā valsts nevarēs pastāvēt ilgtermiņā.
Līdzībās runājot, mēs visi bijām liecinieki kas notika ar mazām pašvaldībām, kuras mazā iedzīvotāju skaita dēļ pievienoja lielākām pašvaldībām. Tieši tas pats draud Latvijai, ja Latvija neko nedarīs, lai iedzīvotāju skaits pieaugtu.
Lai iedzīvotāju skaits pieaugtu, ir jāsludina veselīgas ģimenes attiecības jeb jāatgriežas pie patiesām ģimenes vērtībām. Valsts iegulda naudu ģimenes vērtību popularizēšanā, bet acīm redzot šis ieguldījums nav pietiekams, jo rezultāti rāda iedzīvotāju skaita samazināšanās tendences.
Ģimene – tās ir rūpes un atbildība citam par citu. Vieglāk ir dzīvot tikai sev, neuzņemoties atbildību un baudot dzīvi, tanī skaitā seksu bez ierobežojumiem. Tomēr kādā brīdī baudu dzīve vairs nespēj sniegt piepildījuma izjūtu, un tad cilvēks sāk meklēt mīlestību. Bieži tas notiek tikai pusmūža gados, kad sievietēm jau var būt par vēlu dzemdēt bērnus.
Muļķīgi būtu noliegt to, ka pastāv, piemēram, netradicionālie ģimenes modeļi, bet tanī pašā laikā par maz ir informācija par ciešanām, kādas izcieš bērni, kas dzīvo šādās ģimenēs. Vēl jāpaiet laikam, kad bērni pieaugs, mēģinās paši izveidot savas ģimenes un sāks par to runāt. Respektīvi, tad kad sabiedrība piedzīvos sekas, tad sāks domāt par cēloņiem.
Es domāju, ka galvenais, kas ir jādara, lai mainītu esošo situāciju, ir jāsāk aktīvāk runāt un pētīt cēloņu-seku sakarības. Ir jāveic pētniecība kā netradicionāli ģimenes modeļi ietekmē bērnu psihi un turpmākās izvēles dibināt un saglabāt ģimeni. Cik stipras ir izveidotās ģimenes? Tāpat jāveido pētījumi, kāda ir cilvēka dzīve teiksim pusmūžā un vecumdienās, kas jaunībā ir baudījis dzīvi bez ierobežojumiem? Jaunietis nedomā par to, kas ar viņu notiks vecumdienās. Tāpat arī pieaugušie, kas ļaujas seksuālās brīvības piedāvājumam, nezina par sekām, kā viņa turpmāko dzīvi ietekmēs seksuālā brīvība. Respektīvi ļoti maz cilvēku apzinās savas rīcības sekas. Kad sekas tiek piedzīvotas, tad visi cīnās ar sekām, bet tas nav pareizi, jo jācīnās ar cēloņiem nevis sekām.
Svarīgi sabiedrībai skaidrot, ka seksuālo attiecību laikā enerģētiskā līmenī tiek uzņemta partnera negatīvā enerģija, kas ietekmēs turpmāko likteni. Jo vairāk partneru, jo vairāk tiek uzņemta negatīvā enerģija, kas vēlāk būs jāatstrādā.
Esmu pārliecināta, ka sabiedrība neizturētos tik vieglprātīgi pret attiecībām, ja apzinātos sekas. Lai sabiedrība apzinātos sekas, tā ir jāizglīto. Lūk, šis ir uzdevums, kas būtu jāveic plašsaziņas līdzekļiem un izglītības sistēmai, bet nelaime tā, ka neviens zinātniski nav pierādījis, ka seksuālā enerģija ir radošā enerģija un, ka intīmo attiecību laikā tiek tērēta radošā enerģija un partneri uzņemas savstarpējo negatīvo enerģiju, kuru austrumos sauc par karmu, un kura būs jāatstrādā neatkarīgi no tā, vai partneri paliks vai nepaliks kopā. Tāpēc vienīgais, ko mēs varam gaidīt no plašsaziņas līdzekļiem, ka viņi veiks pētniecību, analizējot cilvēka izvēļu ietekmi uz cilvēka likteni mūža garumā.
Savukārt tiem, kas izprot ģimenes vērtības, svarīgi ar savu piemēru tās popularizēt apkārtējā vidē.
Tiem, kam ir dotības dalīties ar zināšanām jeb spējas izglītot sabiedrību, svarīgi ir domāt kādā vislabākā veidā vari veikt sabiedrības izglītošanu, izmantojot sociālo tīklu iespējas. Atcerēsimies, ka okeāns sastāv no ūdens pilieniem, tāpēc katrs darīsim to mazumiņu, ko spējam, lai atgrieztu sabiedrību uz pareizā ceļa un Latvijas vērtības spētu pastāvēt ilgtermiņā.