Gaismas nesēja īpašības 04.04.2023

Mūsdienās daudzi cilvēki interesējas par garīgiem jautājumiem. Ir izveidojušās vairākas organizācijas, kuras izglīto sabiedrību garīgos jautājumos un māca apgūt garīgās prakses. Arvien vairāk cilvēku uzskata sevi par Gaismas nesējiem.

Tendences, ka cilvēki sāk izglītoties garīgi, ir apsveicamas. Apsveicami, ka cilvēki domā kā nest Gaismu sabiedrībā, un jo vairāk šādu cilvēku būs, jo labāk mūsu valstij un pasaulei.

Tomēr rodas jautājums, kurš cilvēks drīkst sevi saukt par Gaismas nesēju, kā atšķirt viltvāržus no patiesiem Gaismas nesējiem?

Dzīvās Ētikas Mācībā ir norādīts kādām īpašībām ir jāpiemīt Vispārības labuma meklētājam, ko mēs saucam par Gaismas nesējiem: “Pirmā – pastāvīga tiekšanās. Otrā – ietveres spēja, jo slikts tāds komunists, kurš noliedz, bet kas meklē patiesību, ir vispārības labuma cienīgs. Trešā – prasme strādāt, jo vairākums nepazīst laika vērtību. Ceturtā – vēlēšanās palīdzēt bez aizspriedumiem un  piesavināšanās. Piektā – atteikšanās no īpašuma un spējas pieņemt uzglabāšanā citu darba augļus. Sestā – baiļu izdzīšana. Septītā – tumsā būt modram.”

Apskatīsim katru Gaismas nesēja īpašību atsevišķi.

1. Pastāvīga tiekšanās.

Pastāvīga tiekšanās nozīmē, ka cilvēks nepārtraukti mācās, garīgi attīstās, viņā ir iekšēja vēlēšanās iet uz priekšu – darīt labus darbus sabiedrības labā, īstenot labdarības vai sociālus projektus, sasniegt noteiktus mērķus sabiedrības labā.

Garīgā attīstība notiek, ja cilvēks mēģina izprast savu dzīvi, savas neapgūtās mācības, Dievišķos likumus un mācības. Ar izpratni vien ir par maz. Cilvēks patiešām attīstās tikai tad, ja mācīto pielieto praksē. Nav jēgas lasīt gudras grāmatas, klausīties Skolotāju seminārus, ja iegūtās zināšanas netiek pielietotas praksē.

Tiekšanās nozīmē, ka vēlies uzzināt arvien vairāk un padziļinātāk. Ja cilvēks uzskata, ka viņš jau ir pietiekami gudrs, tad tajā brīdī viņš savā attīstībā apstājas. Piemēram, es turpinu apgūt Mācību, neskatoties uz to, ka esmu izdevusi jau piecas grāmatas, gatavoju sesto grāmatu. Es zinu, ka manas zināšanas ir ierobežotas un tāpēc manī ir liela tiekšanās uzzināt arvien vairāk un dalīties savās zināšanās ar citiem. Tā kā sirdī izjūtu lielu vēlēšanos izprast arvien labāk Skolotāju doto Mācību, tad Skolotāji caur mistiskiem notikumiem man ir devuši norādes kādas grāmatas un kādā secībā man ir jālasa. Es priecājos, ka Sokrata tautskolā pamazām attīstās domātāju pulciņš, kur varam Mācībā dotās zināšanas pārrunāt un dalīties pieredzē kā zināšanas darbojas ikdienas dzīvē.

Tiekšanās nav tikai mācīšanās. Tiekšanās ir Kalpot Vispārības labumam jeb citiem vārdiem sakot, censties kaut ko darīt, lai palīdzētu cilvēcei kļūt labākai, lai palīdzētu visam tam, ko Dievs ir radījis caur cilvēkiem un visu citu dzīvo radību. Kāds palīdz saglabāt kultūru, cits apgaismo sabiedrību dabas aizsardzības nepieciešamības jautājumos, vēl kāds cits mēģina atmodināt un sasildīt nocietinātās cilvēku dvēseles utt. Tiekšanās ir neapstāšanās sasniegumu brīdī, un nepadošanās neveiksmju brīdī.

2. Ietveres spēja.

Ietveres spēja nozīmē, ka cilvēks mēģina izzināt patiesību, nenoliedzot to, ko nesaprot, bet cenšoties to izprast. Ietveres spēja nozīmē dažādības pieņemšana un izprašana. Savā būtībā Mācība ir viena, bet tā ir pasniegta dažādiem vārdiem caur dažādiem Praviešiem un Sūtņiem. Ja cilvēks ir patiess Gaismas nesējs, tad viņš centīsies izprast vienoto, kas ir dots no dažādām Mācībām Vispārības labumam, neizceļot vienu Mācību kā galveno. Piemēram, bija laiks, kad iedziļinājos budisma dotā Mācībā, bet tad nāca laiks, kad mani īpaši interesēja, ko māca kristietība utt. Es nevaru pateikt, kura Mācība ir labāka, jo no katras Mācības esmu kaut ko mācījusies, kaut ko labāk izpratusi, bet es ļoti labi jūtu, kas konkrētā brīdī man ir jāmācās, jo to pasaka Skolotāji visbrīnumainākos veidos.

Ir jautājumi, kas man joprojām ir neskaidri, bet es zinu, ka pienāks laiks, un spēšu tos izprast. Svarīgi ir nevis noliegt to, ko nesaproti, bet atzīt sev, ka laikam man pietrūkst zināšanu vai mans apziņas līmenis nav vēl gatavs izprast neskaidro jautājumu, atstājot jautājumu atvērtu. Dievs zina par visiem taviem uzdotajiem jautājumiem un Viņš noteikti dos tev iespēju saņemt atbildes. Piemēram, es atceros, 2000. gadu, kad biju absolūti neticīga. Es nonācu tādā situācija, ka neviens cits kā tikai Dievs man nevarēja palīdzēt. Tā bija pirmā reize, kad uzdevu pati sev jautājumu: vai Dievs tiešām eksistē? Es saņēmu Dieva žēlastību. Atbildes nāca pamazām līdz es sapratu, kas ir Dievs un no absolūti neticīgas kļuvu ticīga. Pie tam manī ticība Dievam ir tik stipra, ka nevienam neizdosies mani pārliecināt, ka Dievs jeb Augstākais Saprāts, neredzamā pasaule, Augstākie Spēki neeksistē.

3. Prasme strādāt.

Es tikai tagad sapratu, cik svarīgi ir izvērtēt kam tu tērē savu enerģiju. Kamēr esi jauns, tad ir sajūta, ka laika ir daudz un visu pagūsi, bet jo vecāks paliec, jo labāk izproti laika vērtību. Prasme strādāt nozīmē darīt to, kas ir vissvarīgākais, netērējot laiku nelietderīgi. Tas patiešām ir grūti. Nav viegli katru dienu izvērtēt, kas konkrētajā brīdī būtu vislietderīgākais darbs Vispārības labumam. Esmu bieži tērējusi savus spēkus nelietderīgi, tāpēc arvien biežāk atceros Jēzus teicienu: “Nemetiet pērles cūkām pie kājām.”

Kaut arī pēdējos 10 gadus man nav bijuši atvaļinājumi un arī brīvdienās strādāju, tomēr es nekad neesmu jutusi sajūtu, ko sauc par izdegšanas sindromu. Vakarā, protams, jūtos nogurusi, bet es aizmiegu dažu sekunžu laikā un man šķiet dīvaini, ka kādam vajadzīgas miega zāles, lai aizmigtu. No rīta pamostos enerģijas piepildīta un varu veikt dienas pienākumus, strādājot garas stundas. Kāpēc citi darbā izdeg? Tikai tāpēc, ka motīvs strādāt nav pareizs. Ja tu strādā Dievam, tad Viņš dod tev dievišķo enerģiju, lai tev būtu spēks izpildīt tev uzticētos uzdevumus.

4. Vēlēšanās palīdzēt bez aizspriedumiem un piesavināšanās.

Vēlēšanās palīdzēt ir katram cilvēkam, tomēr ne katrs spēj palīdzēt nesavtīgi. Nesavtīga palīdzēšana ir brīvība, jo tu neko negaidi no tā cilvēka, kam esi nesavtīgi palīdzējis. Tiklīdz sāc domāt par labo, ko esi darījis, tā tu sāc gaidīt, ka kāds tavu labo novērtēs. Ja esi nesavtīgs, tad tu pat neatceries kam esi palīdzējis.

Ja tu gaidi par savu labo darbu atzinību vai vismaz paldies, tad tu nekad nejutīsies laimīgs, jo vienmēr būs kāds, kas tavu labo nenovērtēs. Ja tu dosi un neko negaidīsi pretim, tad tu jutīsies brīvs un laimīgs.

5. Atteikšanās no īpašuma un spējas pieņemt uzglabāšanā citu darba augļus.

Lai attīstītu šo īpašību, nepieciešams augsts apziņas līmenis, kad cilvēks ir gatavs Kalpot Vispārības labumam, atsakoties no tā, kas viņam pieder un ar lielu atbildību izturoties pret ziedotāju līdzekļiem. Ja cilvēks izmanto ziedotāju līdzekļus nesaprātīgi, tad viņš uzņemas sliktu karmu, kuru nāksies izpirkt.

Dievs dod un ņem. Ja tev Dievs ir devis īpašumu, kurš tev ir lieks jeb nav nepieciešams ģimenes eksistenciālajām vajadzībām, tad padomā, vai nevari šo īpašumu izmantot sabiedrības labā. Piemēram, man Dievs uzdāvināja vairākus zemes gabalus. Man bija iespēja tos pārdot, bet es šīs iespējas neizmantoju, jo iekšēji jutu, ka tā nebūs pareizi. Pienāca laiks, kad mans apziņas līmenis bija gatavs nodot šos īpašumus sabiedrības labā, īstenojot labdarības un sociālus projektus. Es priecājos, ka man tāda iespēja ir dota, jo patiešām nav lielākas laimes, kā darīt labu sabiedrībai neko negaidot par to pretim. Tāds darbs sniedz piepildījuma izjūtu, kuru nevar nopirkt ne par kādu naudu.

6. Baiļu izdzīšana.

Ja vēlies būt Gaismas nesējs, tad tu nedrīksti ne no kā baidīties. Ja tevī būs bailes, tad tumsas spēki izmantos tavu vājību, un tu nespēsi nest gaismu. Gaismas nesējam ir jābūt gatavam uzbrukumiem – nepatiesiem apmelojumiem. Ja viņš no uzbrukumiem nobīsies, tad viņš savu uzdevumu nespēs izpildīt. Tāpēc tik svarīga ir drosme visu grūtību priekšā.

Ja tu patiešām esi Gaismas nesējs, tad grūtos brīžos tu saņemsi atbalstu no Augstākajiem Spēkiem. Tu piedzīvosi brīnumus un brīžam pat nespēsi noticēt tam kā atrisinājās grūtā situācija. Īstam Gaismas nesējam ir jābūt gatavam uz ļaunāko. Lielie Skolotāji saka, ka viens no testiem kā Viņi pārbauda Gaismas nesēju – vai tu baidies nonākt cietumā būdams nevainīgs vai savas pārliecības dēļ? Ja baidies, tad vēl neesi gatavs kļūt par Gaismas nesēju. Tāpēc būt par Gaismas nesēju tā ir liela atbildība. Ja tev uzticēsies liela sabiedrības daļa un tu pieļausi kļūdu, tad tu novedīsi no ceļa lielu sabiedrības daļu, kas tev sekoja. Ja tu pats kādam akli ticēsi, nedomājot līdzi ar savu prātu un sirdi, tad arī pats riskē noklīst no Ceļa.

7. Tumsā būt modram.

Mēs dzīvojam blīvajā pasaulē, kas ir ilūzija, un ļoti viegli mūs var iemidzināt ar ilūzijas piedāvātajiem labumiem. Gaismas nesēju var novest no Ceļa, ja viņš ļaujas kārdinājumiem. Tāpēc Gaismas nesējam ir jābūt īpaši uzmanīgam no dzīves piedāvātiem kārdinājumiem.

Gaismas nesējam ir jāattīsta izšķirtspēja. Tieši izšķirtspēja ir tā, kas palīdz neiekrist tumsas spēku lamatās un atšķirt, kurš ir patiess sabiedrotais un kurš tikai viltvārdis. Uzskats, ja esi labs, tad tev neviens neuzbruks, nav patiess. Tieši brīdī, kad tumsas spēki tevi novērtēs kā patiesu Gaismas nesēju, viņi darīs visu, lai tevi novestu no Ceļa. Uzbrukumi var būt visdažādākos veidos, un tikai ļoti retos gadījumos tie ir fiziskā veidā. Pārsvarā tumsas spēki mēģinās tevi iekārdināt ar materiālās dzīves labumiem un slavas gūšanu, jo materiālie labumi un vēlme saņemt sabiedrības atzinību visvieglāk Gaismas nesēju noved no Ceļa. Tāpat tumsas spēki ļoti aktīvi izmanto baiļu iedzīšanas instrumentus, jo viņi zina, ka visvieglāk ir manipulēt ar cilvēku, kas baidās. Tāpēc tik svarīgi visās dzīves situācijās būt modriem un palikt par Gaismas nesēju, lai kas arī dzīvē nenotiktu.

Ja tu būsi patiess Gaismas nesējs, tad tev ne no kā nav jābaidās, jo ja tev draudēs briesmas, tu par to tuvošanos jau tiksi brīdināts pirms briesmu iestāšanās un pieņemsi savu likteni ar pazemību Augstākā priekšā. Augstākie Spēki nekad nepamet nelaimē tos, kas nostājušies uz Hierarhijas pakāpiena un kalpo Dievam, bet ne vienmēr Augstāko Spēku sniegtā palīdzība saskan ar to palīdzību, kuru tu gaidi. Tāpēc nekad neizvirzi noteikumus Dievam, bet pieņem Viņa gribu ar pazemību. Lai kas notiks šajā dzīvē, atceries, ka dzīve turpinās arī pēc fiziskā ķermeņa nāves un tāpēc vairāk domā par to, kādu pamatu tu liec savai nākamajai dzīvei.

Autore: Elvita Rudzāte