Fragments no topošās Elvitas Rudzātes grāmatas “Ķermeņa filosofija” sērijā “Piedošanas mācība”.
Vēderplēve medicīnas skatījumā
Vederplēve (latīņu val.: peritoneum) irplāna, gluda, spīdīga, valga, seroza plēve, kas klāj vēdera dobuma sienas un lielāko daļu tur esošo orgānu, izveidojot tiem serozo apvalku. Dažus orgānus, piemēram, kuņģi, tukšo un līkumaino zarnu, vēderplēve klāj no visām pusēm, citus, piemēram, aknas, dzemdi – no 3 pusēm. Vairāki orgāni, piem-ēram., divpadsmitpirkstu zarna, aizkuņģa dziedzeris, nieres, atrodas aiz vēderplēves. Tā veidota no saistaudiem un ir labi apasiņota.
Vēderplēvei ir 2 lapas: parietālā, kas klāj vēdera dobuma sienas, un viscerālā, kas klāj orgānus. Starp tām ir šaurs spraugveida vēderplēves dobums, kurā ir nedaudz seroza šķidruma, kas padara valgu vēderplēves virsmu un samazina berzi starp vēdera dobuma orgāniem. Vēderplēve spēj iznīcināt tās dobumā iekļuvušos mikrobus. Vīriešiem vēderplēves dobums ir pilnīgi noslēgts, bet sievietēm pa dzimumceļiem savienojas ar ārējo vidi, tāpēc to iekaisuma gadījumā infekcija var nonākt vēderplēves dobumā un radīt peritonītu.
Pārejot no orgāna uz orgānu vai arī no orgāna uz vēdera dobuma sienu, vēderplēve veido saites, apzarņus un taukplēves. Saites veidotas no 1 vai 2 vēderplēves lapām un atrodas kā starp vēdera dobuma orgāniem, tā arī starp orgāniem un vēdera dobuma sienām. Apzarņi ir vēderplēves duplikatūras, kas savieno zarnu ar vēdera dobuma mugurējo sienu. Apzarnis ir tievajai zarnai (izņemot divpadsmitpirkstu zarnu), šķērszarnai, S veida zarnai, taisnās zarnas augšdaļai un tārpveida piedēklim. Zarna, kam ir apzarnis, ir kustīga un var mainīt stāvokli barības pārvietošanās laikā. Šā kustīguma dēļ iespējama arī zarnu samešanās. Lielā taukplēve sākas no kuņģa lielā loka un nokarājas uz leju līdz mazā iegurņa ieejai, sedzot no priekšpuses šķērszarnu un tievās zarnas cilpas. Mazā taukplēve iestiepta starp aknu vārtiem, kuņģa mazo loku un divpadsmitpirkstu zarnu. Vēderplēvei ir daudz jušanas nervu galu, tāpēc tā ir ļoti jutīga pret kairinājumiem.
Vēderplēve garīgajā skatījumā
Vēderplēve ir orgāns, kas uztur cilvēka darba darīšanas enerģiju noteiktās, mobilās robežās. Vēderplēve ir tik pat jutīga pret visu, kas tajā atrodas, cik cilvēks ir jutīgs pret visu, kas tieši vai netieši attiecas uz viņa darbu. Vēderplēve ir aizsargātāja. Jo niknāk cilvēks vēlas aizsargāt savas darīšanas, jo vairāk papildus taukplēvēm tauki sakrājas arī ap zarnām. Tam, kuram traucē citu interese un ziņkārība, vēderplēve bieži ir kairināta un tāpēc liek sevi manīt.
Tam, kurš pats iegūst, bet citiem to dot nevēlas, vēdera dobumā sakrājas pārāk daudz šķidruma, kas var kļūt par sacītu jeb ūdens kaiti. Tam, kurš, paņemot pārāk maz, jūtas nepanesami pazemots, vēdera plēves dobumā rodas sastrutojums, kas vienmēr ir saistīts ar kāda cita orgāna iekaisumu.
Tārpveida piedēklis saslimst no strupceļa, un, ja cilvēks jūt par to nepanesamu kaunu un pazemojumu, tārpveida piedēklis pārplīst un rodas strutains vēdera plēves iekaisums jeb peritonīts.
sending...
