Kāpēc nedrīkst atbalstīt abortus? 20.10.2012

Pēdējā laikā sabiedrībā  ir aktualizējies jautājums par abortu atļaušanu vai aizliegšanu.  Nav daudz cilvēku, kuri būtu nopietni pārdomājuši, kas patiesībā ir aborts. Aborta veikšanu atbalsta tie, kuri netic, ka eksistē Smalkais plāns un Fiziskais plāns. Es pievienojos tiem, kuri tic Smalkā plāna eksistencei un uzskata, ka aborts ir Ķermeņa slepkavība. Lai to labāk izprastu, apskatīsim bērna ieņemšanas un piedzimšanas procesu.

Cilvēks ir mūžīgs. Cilvēks nav tikai miesa jeb ķermenis, cilvēku veido svētā trīsvienība: Gars, Dvēsele un Ķermenis. Mirstīgs ir tikai Ķermenis. Gars un Dvēsele ir mūžīgi. Kad mirst Ķermenis, Gars ar Dvēseli atgriežas Smalkajā plānā jeb  Garu pasaulē. Es neskaidrošu sarežģīto Gara un Dvēseles atgriešanās procesu, bet tikai to, ka Gars, atrodoties Garu pasaulē, kopā ar saviem Pavadoņiem (augstāk attīstītiem Gariem) atskatās uz iepriekšējā dzīvē pieļautajām kļūdām, saprastajām mācību stundām un pārrunā tās (apgūst dzīves mācību stundas teorētiski). Pēc tam, ja Gars ir augsti attīstīts, viņš pats saviem spēkiem, bet, ja Gars ir zemāk attīstīts, ar Pavadoņu palīdzību sagatavo mācību plānu nākamajai dzīvei. Tā kā Smalkajā plānā ir zināms, kurā laikā un tieši kādi notikumi norisināsies uz Zemes, saskaņā ar tiem Gars izvēlas piedzimšanas laiku (piemēram, 2050.gadā vai 3000.gadā u.tml.), pēc tam izvēlas vietu (piemēram, tuksnesi, džungļus, Eiropu vai Āfriku u.c.), pēc tam ļoti rūpīgi izvēlas vecākus pēc to labajām un sliktajām īpašībām. Kad Gars ir izvēlējies vecākus, viņš meklē iespēju iemiesoties mātes ķermenī kādā vecāku tuvības brīdī. Pat ja māte lieto kontracepciju, ja Gars ļoti vēlas iemiesoties tieši šiem vecākiem, viņš pamanās tikai viņam zināmā veidā apiet kontracepcijas līdzekļu aizsardzības valni. Kad māte atklāj, ka bērniņš ir pieteicies, tad vecāki sāk spriest, ko darīt. Ja grūtniecība ir nevēlama, t.i., tā nav bijusi plānota, bieži vecāki vai māte viena pati nolemj veikt abortu. Māte izšķiras par šādu soli, jo nesaprot, ko viņa patiesībā dara. Viņa vēl neaptver citas dzīvības esamību savā ķermenī, tāpēc nejūt sirdsapziņas pārmetumus, veicot abortu. Viņa nesaprot, ka nogalina pati savu bērnu. Viņai šķiet, ka ārsti no viņas ķermeņa izgriež kaut kādu veidojumu līdzīgu augonim, no kura sieviete var atbrīvoties, ja viņa pati to vēlas. Viņa nesaprot, ka patiesībā viņa ir devusi komandu bendei nogalināt viņas bērnu. Izklausās briesmīgi, bet ārsti, kuri veic abortu operācijas, šajā dzīvē veic bendes lomu. Aborta operāijas drīkst veikt tikai vienā gadījumā, ja slimā augļa dēļ, mātes dzīvība ir apdraudēta, bet ne tāpēc, ka ārsti ir konstatējuši, ka  grūtniecības laikā bērnam ir kādas novirzes no normas. Ārsti, kuri veic aborta operācijas, uzņemas ļoti smagu karmu, bet tas jau ir cits stāsts.

Esmu sastapusi daudz sieviešu, kuras dzīves laikā ir veikušas abortus. Ir sievietes, kuras dzīvo pavisam mierīgi, sevi nešaustot, tikai tad, kad pienāk karmas izpirkšanas brīdis, ir lielā neizpratnē, kāpēc viņām dzīvē tā neveicas. Taču ir sievietes, kuras sevi sāk vainot un šaustīt par pagātnes kļūdu. Abortu veikšanas cēloņi katrai sievietei ir individuāli, taču izplatītākie ir: 1) pārāk jauna, nav gatava mātes lomai; 2) ekonomiskās problēmas, bailes, kā izdzīvot kopā ar bērnu; 3) kauns no tuviniekiem un sabiedrības; 4) vīrieša nevēlēšanās uzņemties tēva lomu, prasība veikt abortu un citi iemesli. Lai kādi būtu aborta veikšanas iemesli, agrāk vai vēlāk tie liek sievietei nožēlot pieļauto kļūdu.

Iespējams, jums ir zināmas sievietes, kurām ir bijuši vairāki aborti, un viņas nekad to nav nožēlojušas, jo, neskatoties uz abortiem, ir spējušas palikt stāvoklī un dzemdēt vairākus bērnus. Jā, ir arī tādas sievietes, bet karmu nāksies izpirkt arī viņām. Kādā veidā? Veidi var būt visdažādākie: noziedznieka noslepkavots bērns vai mazbērns, meitas vai mazmeitas nespēja palikt stāvoklī, pašam var nākties mirt no slepkavas rokas. Var gadīties, ka karmu nav ļauts izpirkt šajā dzīvē, tā ļoti smagā veidā būs jāizpērk nākamajā dzīvē. Nav tik svarīgi, kādu sodu, kurš saņem, svarīgi ir izprast pieļauto kļūdu un atbrīvoties no karmas. Arī no šādas karmas var atbrīvoties ar patiesu nožēlu jeb piedošanu, t.i., ja sieviete lūdz piedošanu nedzimušā bērna Garam no visas sirds, tad viņa piedošanu saņems gan no bērna Gara, gan no Dieva. Bet, ja sieviete atkārtos šo kļūdu vēlreiz, zinot, ka abortu nedrīkst veikt, tad man patiešām žēl šā cilvēka, jo viņa tiešām pati izaicina savu likteni. Tieši tas pats attiecas uz bērna tēvu, kurš nav atturējis sievieti no kļūdainā soļa vai pat ir veicinājis aborta veikšanu. 

Padomājiet par šo jautājumu nopietni un atturiet savus tuviniekus, draugus vai paziņas no aborta veikšanas!

Autore: Elvita Rudzāte