Zane jautā: Vispirms gribās teikt paldies, par šo lapu un lekcijām. Tās ir tik vērtīgas!
Nezinu, kur griezties pēc palīdzības, teikšu atklāti, tādēļ rakstu Jums šeit. Esmu kopā ar savu vīru 8 gadus, laulībā piecus. Klausos lekcijas par laulību un māju ar galvu, jā, noteikti, ka kāzu dienā mana mīlestība bija cita un tikai pēc laika es saredzēju otra trūkumus.
Esmu daudz darījusi pāri savam vīram, cenšoties labot un kritizējot viņu. Par to man ļoti žēl. Domāju, ka tikai pakāpeniski pieņemu, ka viņš ir tāds, kāds ir – ne ideāls cilvēks, kā es. Tomēr mūsu laulībā ir smaga krīze. Patiesībā, smagums sākās jau uzreiz pēc kāzām. Tas ir tik savādi. Tolaik es gāju cauri ēšanas traucējumiem, un tas nebija viegls laiks, viņš atbalstīja mani kā var, taču attiecības cieta. Paralēli es gāju terapijā, tas palīdzēja tikt galā ar dažādiem jautājumiem, tomēr es noguru risināt, jāatzīstas.
Mūsu strīdi ir par to, ka vīrs nejūtas novērtēts, un tas mani sāpina, jo pārsteidz. Es patiešām novērtēju savu, taču jā, man ir grūti katru dienu teikt labus vārdus – kā kāds tu izcils, kāds malacis un tml. Es saku paldies, par padarīto, bet viņš grib, lai tieši slavēju viņu, cik labi ko viņš paveic. Mani tas sāpina un izsmeļ. Es reizēm jūtos kā pie tāfeles, kad dienā jāpasaka noteikts labu vārdu skaits, bet gribās vienkārši dzīvot.
Ir liels smagums un grūtums.
Un mazs bērniņš.. Baidos traumēt viņu, sāpināt. Zinu cik laulība svarīga, mani vecāki ir šķīrušies, bet jūtos bezpalīdzīga. Nezinu kā attīstīt mīlestību, jo ir tikai prasības. Vīrs saka, ka nē, taču, ja nesaku labās lietas, viņš to pārmet katrā strīdā, ka nejūtas atzīts, novērtēts. Grūti, tik ļoti, un nezinu, ko darīt. Jūtos nogurusi no šiem strīdiem gadu garumā..
Vai variet varbūt ieteikt, ko man darīt? Saprotu, ka man ir kaudzēm neapgūtas mācības, es daru savā tempā cik varu.
Elvita Rudzāte atbild: Jāturpina iet iesāktais garīgās izaugsmes ceļš un jāattīsta pacietība. Jāpadomā kā dienas ritmā ieplānot laiku, kas veltīts tikai vīram, jo viņam pietrūkst mīlestības. Ar mazu bērniņu tas ir grūti, bet varbūt var palīdzēt kāds no tuviniekiem vai auklīte kaut dažas stundas dienā pieskatīt bērniņu.
Var pastaigas laikā ar bērniņu domās iztēloties kā no tavas sirsniņas līdz vīra sirsniņai plūst mīlestības vadiņš un pa šo vadiņu sūtīt vīram mīlestību. Vīrs saņems mīlestību un līdz ar to mazināsies viņā vēlme saņemt mīlestības apliecinošos vārdus. Tomēr jārespektē vīra vajadzība, ka viņam svarīgi ir mīlestības apliecinošie vārdi.
Zane jūtas iztukšota, jo visticamāk dzīvo gaidās līdzīgi kā vīrs, jo līdzīgs piesaista līdzīgu. Iesaku Zanei padomāt kas tās ir par gaidām, kuras nepiepildās un atbrīvoties no tām, jo piepildījuma izjūta ir tikai tad, kad tu dod un neko negaidi pretim. Respektīvi, Zanei jāmācās kļūt par devēju, tad viņa nekad nejutīsies iztukšota un vīra prasīgums neietekmēs. Vīra prasīgumu iespējams mazināt tikai ar mīlestības apliecinājumiem, jo brīdī, kad vīrietis saņem mīlestību no sievietes, viņam prasības kļūst mazsvarīgas.
Vēl var padomāt par kādu mājdzīvnieku ģimenē – suni vai kaķi, jo tie ļoti labi palīdz dot vīrietim beznosacījuma mīlestību, īpaši suns.
Visi strīdi palīdz augt garā, ja strīdi tiek uztverti tikai kā iespēja vienam no otra mācīties. Ja tomēr pati saviem spēkiem nespēj izprast mācības, tad iesaku piedalīties programmā “Garīgā prakse – mana ikdiena”, kur tiks izskaidrotas strīdu laikā sniegtās mācības, tuvākās programmas:
Sokrata tautskola aicina piedalīties Artas Skudras-Štarkas vadītajā atbalsta grupā “Attiecību uzlabošana ģimenē un Dzīves mācības” (vakara grupa) – 14., 21., 28.maijs, 04., 11., 18.un 25.jūnijs, no plkst.19.00 – 21.00, Zoom platformā Mēs visi esam dažāda veida attiecībās Lasīt vairāk …
sending...
