Kas mums jāiemācās, jāsaprot, lai atgrieztos dzimtenē? 26.06.2015
Marija jautā: Vēršos pie jums pēc palīdzības. Jau ilgāku laiku saskaros ar ļoti lielu problēmu savā dzīvē. Pirms 5 gadiem aizbraucu prom no Latvijas, labākas dzīves meklējumos uz ārzemēm. Šo gadu laikā ir sasniegts daudz kas, ir iegādātas vērtīgas lietas, vairāki īpašumi, kā arī ir
nepabeigtas lietas Latvijā, mēs ceļam māju, bet diemžēl ir nedaudz pamainījusies situācija, ir zudusi vērtība naudai, man negribas iet uz darbu, iekšēji ir 100% pārliecība, ka IR jāatgriežas Latvijā!
Protams pastāv risks, ka tikšu atmesta atpakaļ, kā bija pirms šiem 5 gadiem, bet ja godīgi ar sirdi un dvēseli jūtu un zinu, ka viss tur būs tieši tā kā tur jābūt, bet lietu sarežģī mans dzīvesbiedrs, viņš par visam četrām ir par palikšanu šeit ārzemes kādu laiku, tiek izteikti draudi, ja došos atpakaļ viena uz Latviju, sekos šķiršanās , viņš vēlas arī braukt uz mājām, bet ne tuvāko gadu laikā. Esam tādā vecumā, kad vēl visa dzīve ir priekšā, un es domāju, ka tagad visu var sasniegt daudz vieglāk nekā, ja atgrieztos Latvijā, pēc 3, 5 vai 15 gadiem.
Galīgi negribas šeit palikt, redzu, ka mūsu attiecības ar katru dienu tikai pasliktinās, viss brūk un jūk, dzīvesbiedrs ir nelaimīgs, strādā ļoti daudz, sūrojas un ir neapmierināts, bet tad rodas jautājumu, kas viņu te tur? Finansiālā nodrošinātība? Nepabeigtā māja Latvijā (to var būvēt vel 7 gadus) Bailes? Kā viņu ietekmēt ? Pierunāt ? Kas mūs te tur? Kas mums jāiemācās, jāsaprot, lai dotos uz dzimteni?
Elvita Rudzāte atbild: Marijas ģimenei un arī visiem citiem, kas šobrīd ir iemiesojumā, ir jāapgūst Materiālisma mācību stunda. Materiālisma mācību stunda māca izprast galvenās dzīves vērtības, atšķirot laicīgo un pārejošo no mūžīgā un paliekošā. Cilvēkiem ir maldīgs iespaids, ka tad, kad viņi būs materiāli nodrošināti, tad viņi būs laimīgi. Tā ir ilūzija, ka tā būs, jo materiālismam piemīt atkarības un alkatības spēks, t.i., vēlēšanās iegūt arvien vairāk, kas cilvēku dzen uz priekšu. Jo vairāk cilvēks strādā, jo vairāk viņam rodas materiālie labumi, kas nav slikti, bet problēma ir tā, ka vairs nepietiek laika mīlestībai. Mīlestība tiek aprakta darbā. Tāpēc Marijas dzīvē ir sarežģījumi, kaut arī materiāli viss ir kārtībā.
Iesaku Marijai vairāk veltīt sava laika, lai mīlētu savu vīru, lai uzlabotos savstarpējās attiecības. Tad vīrs spēs novērtēt, kas ir svarīgāk nauda vai mīlestība. Neko nedrīkst uzspiest, visam ir jānotiek dabiski. Agrāk vai vēlāk katrs nonāk pie atziņas, ka materiālie labumi nespēj cilvēku darīt laimīgu, bet lai līdz šādai atziņai nonāktu, ir jāiegūst pieredze, diemžēl, rūgta pieredze.
Es iesaku Marijas ģimenei mērķtiecīgi sagatavoties atgriešanās Latvijā, sākot jau tagad tuvināties Latvijai ar savu nesavtīgo palīdzību. Tikai nesavtīgi nodarbojoties ar labdarību, cilvēks izjūt patieso laimes izjūtu. Esmu pārliecināta, ja Marija kopā ar vīru vienotos par kādu pavisam nelielu labdarību Latvijai, padomātu kam viņi vēlas palīdzēt Latvijā jeb kādu kustību Latvijā atbalstīt teiksim ar ikmēneša maksājumu EUR 30,00, kas ir minimāla summa, bet labdarības organizācijām katrs eiro ir no svara, tad viņus vienotu kopīga laimes izjūta, ka viņi kādam palīdz. Tas viņus tuvinātu Latvijai un viņi vairāk justos tai piederīgi un vajadzīgi.
Labdarības aktivitātes Marijai palīdzētu ar prieku doties uz darbu, jo viņa zinātu, ka daļu no savas nopelnītā viņa ziedos labdarībai, ka darot savu darbu viņa palīdz Latvijai. Viņa izjutīs cik labi, ka viņa var nopelnīt un arī kādam palīdzēt. Kurā brīdī viņi vienosies atgriezties Latvijā, to pateiks priekšā viņu sirdis. Nevajag uzstādīt ultimātus, visu nepieciešams veikt ar mīlestību, un noteikti nevajag izjaukt ģimeni tikai atšķirīgu viedokļu dēļ.
Protams, Marijas vīrs baidās piedzīvot materiāla rakstura problēmas, jo viņš ir vīrietis un jūtas atbildīgs par ģimenes labklājību. Tāpēc ir tik svarīgi Marijai izprast kā jūtas vīrs un viņu atbalstīt ar mīlestību. Risinājums atnāks, ja tikai palīdzību lūgsiet Dievam.