Panākumu atslēga 01.06.2023

Daudzi cilvēki lielu nozīmi pievērš horoskopiem, jo viņi vēlas uzzināt kāda būs nākotne, vai beidzot piedzīvos gaidītos panākumus.

Par panākumu gūšanu Dzīvās Ētikas Mācībā ir teikts: “Panākumi dzīvē ir tiem, kas sevišķi pareizi izprot lietu būtību un tiem, kas iemācījušies sevišķi sagrozīt lietas, starpība vienīgi sekās. Kas sapratuši lietu būtību, nav saistīti pie tām, bet sagrozītāji kļūst lietu vergi. Ja kāds nav sekmīgs, tad tas nav licis sevi uz svaru kausiem, bet ir turējies vidū. Kur tad ir lietu saprašanas un sagrozīšanas mērs? Ja rocība pārmaina dzīves nosacījumus. Bet ja nekas nav mainījies, tad arī domu darbības nav bijis. Nevar gūt sekmes tie, kas vilcinās saprast. Ļaužu vairumu velk līdzi nespēks un gausums. Dzīve tad top par važām, kaut gan dzīve ir iekarojums. Panākuma galvojums ir kustībā.”

Pievērsiet uzmanību, ka Lielie Skolotāja saka, ka sekmes nevar gūt tie, kas vilcinās saprast. Ko tas nozīmē? Tas attiecas uz cilvēkiem, kas necenšas mācīties izprast dzīvi, neiet garīgās attīstības ceļu, kas meklē vainīgos, bet neredz savu lomu un atbildību visā notikušajā.

Lielie Skolotāji lielu uzmanību pievērš tiekšanās nepieciešamībai jeb kustībai. Daudzi cilvēki vārdu “kustība” pārprot. Viņi domā, ka ikviena aktivitāte dos rezultātu vai vienkārši domā, ka svarīgi ir kustēties – parādīt citiem, ka es taču kaut ko daru. Lielie Skolotāji, aicinot uz kustību, to izprot sekojoši: “Cilvēki, sadzirdējuši par kustību un kustīgumu, kļūst par tukša nemiera pilniem skraidītājiem. Bet vai gan tukša rosīšanās pieklātos augstākajām izpausmēm? Cilvēki tāpat arī neatšķir ārējo kustību no iekšējās, bet atšķirība ir visai būtiska, tā glābj no tukšās rosīšanās, kas neatvairāmi novedīs pie meliem.”

Darbā darba devēji ievieš motivācijas sistēmas, lai darbinieki aktīvāk strādātu. Motivācijas sistēmas ir balstītas uz vēlmju apmierināšanu. Taču darba devēji ātri nonāk pie atziņas, ka darbinieki ātri pierod pie labumiem, un tie vairs nespēj viņus mudināt aktīvi darboties. Kāpēc tā notiek? Tāpēc, ka tiekšanās un vēlmju apmierināšana ir divas dažādas lietas. Mācībā ir teikts: “Vēlēšanās nav darbīga, jo tā rada gaidīšanu. Bet gaidīšana ir stinguma māte. Turpretī tiekšanās dzemdē kustību, kas ved uz gara pacelšanos.” Tātad, motivāciju sistēmu galvenā problēma ir tā, ka tā veicina darbinieku gaidīšanu  – ko tu man par to dosi? Tās var saukt par gaidām – es gaidu, lai tu man dotu…

Kad cilvēks kaut ko gaida, tad viņš nav aktīvs. Tātad nenotiek viņa kustība uz priekšu. Kad cilvēks iekšēji tiecas sasniegt kādu mērķi, tad viņam šis process sagādā patīkamu prieku. Kad cilvēku stumj sasniegt mērķi, tad viņā ir pretestība un parasti panākumi piespiedu darba rezultātā nemēdz būt vai tomēr gūstot panākumus, tie nesagādā nekādu prieku.

Piemēram, man ir iespēja attīstīt Sirdsapziņas skolas projektu. Domās es jau esmu projektu attīstījusi daudz tālāk nekā tas ir realitātē. Lai arī lielais mērķis vēl nav sasniegts, tomēr aktīvi darbojoties domās un darot visu, kas ir manos spēkos, lai domās iztēlotais īstenotos dzīvē, es aktīvi iekšēji kustos. Tā ir pavisam cita kustība, ko parasti cilvēki iztēlojas, jo iekšējās kustības aktivitāte nerada nogurumu. Savukārt ārējā kustība, piemēram, fiziskas aktivitātes, vienmēr rada nogurumu.

Man bija iespēja sniegt palīdzību kādai organizācijai, kur es redzēju problēmu, ka darbinieki izpilda to, ko no viņiem prasa, bet nav gatavi ieguldīt savu papildus darbu organizācijas attīstībā. Es neredzēju darbinieku tiekšanos idejas vārdā. Vai darba devējs neredz, kuri darbinieki gaida, kad viņiem dos, un kuri ir gatavi dot, lai tikai virzītos uz priekšu? Protams, ka redz. Es arī esmu darba devēja un zinu kādas ir izjūtas, kad redzi, kad no tevis gaida atlīdzību, un kādas ir izjūtas, kad darbinieks aktīvi strādā idejas vārdā, neko neprasot par to pretim. Patīkami ir strādāt ar tiem, kas neko negaida, bet ir tik milzīga vēlēšanās viņiem kaut kā atdarīt par paveikto.

Šo manu atziņu apstiprina arī Lielo Skolotāju Mācība: “Ja prasīs par atlīdzinājumu, pastāstiet līdzību. “Kāds cilvēks atdevis daudz zelta labiem darbiem, bet gaidījis atlīdzību. Reiz viņa Skolotājs tam atsūtījis akmeni ar zīmīti –  “pieņem atmaksu, tālās zvaigznes dārgumu.” – Cilvēks bija sašutis – “Mana zelta vietā man pasniegts akmens! Kas man daļas gar tālo zvaigzni?” Un sarūgtinājumā iesviedis akmeni kalnu strautā.

Bet atnācis Skolotājs un teicis: “Nu, kā tev patika dārgums? Akmenī bija ieslēgts visvērtīgākais dimants, kas mirdz pārāk par visiem pasaules dārgumiem.”

Izmisumā cilvēks metās pie strauta, un sekodams straumei, kāpa arvien zemāk un zemāk. Bet viļņi ņirbēdami uz visiem laikiem apslēpa dārgumu.””

Ko šis mazais stāstiņš mums māca? Tas māca, ka bieži mēs saņemam dārgumu, bet to nepamanām un tāpēc arī nenovērtējam. Kas ir vērtīgāks – materiālie labumi vai dzīves gudrība? Ko tu izvēlētos, dzīvot labklājībā vai dzīvot pieticīgi, bet interesantu gara attīstošu dzīvi? Iesaku tev par to padomāt.

Nav viegli izdarīt izvēli Kalpot cilvēcei un Dievam vai savam personiskajam dzīves komfortam, jo šī izvēle nes sev līdzi arī dzīves grūtības un uzupurēšanos. Lielie Skolotāji saka: “Mēs zinām, cik grūta ir apziņas paplašināšana un cik daudz uzbrukumu izraisa šis svētīgais darbs. Nav aptverams, kādu spiedienu pret šiem vadoņiem vērš melnās ložas. Lai slava visiem Gaismas Nesējiem!”

Es parasti brīdinu Gaismas Nesējus, ka Kalpojot cilvēcei un Dievam, būs jāsastopas ar spēcīgu pretestību, un tas ir viens no pārbaudījumiem, kā pārbauda, vai tu patiešām esi Gaismas Nesējs. Atgādināšu Mācībā minētās Vispārības labuma meklētāju īpašības:

• Pirmā – pastāvīga tiekšanās. Neapstājies pie panākumiem, bet esi pastāvīgā iekšējā un ārējā kustībā, lai virzītos uz priekšu. Pastāvīga tiekšanās sagādā prieku dzīvot. Mazkustīgums rada garlaicības izjūtu.
• Otrā – ietveres spēja, jo slikts tāds komunists, kurš noliedz, bet kas meklē patiesību, ir vispārības labuma cienīgs. Citiem vārdiem sakot, nekad nenoliedz to, ko nesaproti, bet mēģini izzināt, izprast un praktizēt, to ko esi izpratis. Ja būsi atvērts izzināšanai un praktizēšanai, tad piedzīvosi daudz vērtīgu atklāsmju, kas palīdzēs tev dzīvē gūt panākumus.
• Trešā – prasme strādāt, jo vairākums nepazīst laika vērtību. Dzīve paskrien ātri. Īpaši vecumdienās cilvēks jūt, ka nepaspēj izdarīt visu, ko bija domās iecerējis. Prasme strādāt nozīmē neizniekot laiku, koncentrējoties uz darba uzdevumu.
• Ceturtā – vēlēšanās palīdzēt bez aizspriedumiem un piesavināšanās.
• Piektā – atteikšanās no īpašuma un spējas pieņemt uzglabāšanā citu darba augļus. Tev var piederēt īpašums un materiālie labumi, bet tu tos nedrīksti uzskatīt par savu, jo viss pieder Dievam. Rūpējies par visu, ko esi saņēmis no citiem. Ja tava attieksme pret jebkuru materiālo vērtību būs pareiza, tad Dievs arī tev uzticēs materiālās vērtības.
• Sestā – baiļu izdzīšana. Nebaidies no nākotnes. Nebaidies no neizdošanās, jo katra neizdošanās ir sākums kaut kam jaunam, kas nākotnē dos panākumus.
• Septītā – tumsā būt modram. Uzmanies no nelabvēļiem. Jo lielākus panākumus gūsi, jo vairāk būsi apdraudēts no nelabvēļiem. Uzmanies no lišķotājiem, jo viņiem patīk tie, kas gūst panākumus, bet tiklīdz piedzīvosi neveiksmes, tā viņi no tevis novērsīsies.

Tagad ir pienācis laiks arī tev padomāt kā vēlies sasniegt panākumus? Vai esi gatavs ieguldīt nākotnes vārdā savu laiku, resursus un upurēt kaut ko, kas tev ir svarīgs? Vai varbūt tu gaidīsi, ka citi darīs tavu dzīvi labāku, paļaujoties uz horoskopā prognozēto? Tā ir grūta izvēle, bet es iesaku sākt par to domāt jau tagad, lai brīdī, kad būs jāizdara izvēle, tu jau to sirdī būtu izdarījis.

Dievs nevienu neatstāj bez apbalvojuma par paveikto. Dievs visu redz un visus novērtē. Panākumus gūst visi, kas pareizi dzīvē virzījušies uz priekšu, bet ne vienmēr visi savus panākumus paši spēj novērtēt. Citiem vārdiem sakot, priecājies par saviem un citu panākumiem, nejūties pārāks vai niecīgāks par citiem, tad tu jutīsies laimīgs un izjutīsi piepildījuma izjūtu, kas dos tev spēku turpināt virzību uz priekšu un gūt atkal jaunus panākumus.

Autore: Elvita Rudzāte