Attīstība caur izvēlēm 08.06.2023

Dievs dod mums iespējas, brīvo gribu un saprātu, lai mēs paši pieņemtu lēmumus, ko un kā darīt, uzņemoties par savām izvēlēm atbildību.

Katra mūsu izvēle tagadnē ietekmē mūsu nākotni jeb likteni. Tāpēc mēs pilnībā uzņemamies atbildību par savu dzīvi, un neviens cits nav vainīgs pie tā, ja mums dzīvē klājas grūti vai sastopamies ar smagiem dzīves pārbaudījumiem.

Dievs mums neko neliek darīt. Viņš mums ir devis brīvo gribu un saprātu tieši tāpēc, ka mums ir tiesības izdarīt izvēli ko darīt un ko nedarīt. Tanī pašā laikā cilvēce ir informēta par Dievišķajiem likumiem, kurus pārkāpjot cilvēks sev nodara ļaunu. Tieši šis jautājums ir pats sarežģītākais, jo dažādu reliģiju un mācību skolotāji Dievišķos likumus skaidro atšķirīgi un daudzi tos pārprot, kaut arī savā būtībā visās reliģijās un mācībās Dievišķo likumu būtība ir vienāda.

Piemēram, musulmaņi lūdzas noteiktās stundās, kas ir ļoti labi, jo viņi attīsta ļoti svarīgu īpašību – disciplīnu. Visās reliģijās un mācībās tiek runāts par disciplīnu, ka bez šīs īpašības nav iespējams sasniegt augstu garīgās attīstības līmeni. Tanī pat laikā cilvēkam ir brīvā griba, būt disciplinētam vai tādam nebūt, uzņemoties par savu izvēli atbildību. Ja musulmanis neveic lūgšanas noteiktās stundās, tad viņš nepakļaujas savas reliģijas izvirzītajiem noteikumiem un sevi nevar saukt par īstu musulmani. Tas pats attiecas uz citu reliģiju pārstāvjiem, kas neievēro reliģijas izvirzītos noteikumus, bet turpina sevi saukt, piemēram, par kristieti. Ja tu neievēro noteikumus, kuriem pats esi apņēmies sekot, tad tu nodod to reliģiju vai mācību, kurai seko un Lielie Skolotāji šāda veida nodevību uzskata par pašu kaitīgāko.

Ja cilvēks nav disciplinēts, tad viņš pats ar šo izvēli attīsta ciešanu situācijas un viņa garīgā izaugsme ir lēna vai nenotiek. Tomēr cits cilvēks nevar tevi piespiest būt disciplinētam, jo izvēle būt disciplinētam ir jāizdara tev pašam. Piemēram, ja skolā skolotājs nepaklausīgu bērnu piespiež būt disciplinētam, radot bērnā bailes, tad bērns ir disciplinēts tikai aiz bailēm, bet nevis tāpēc, ka tā būtu viņa brīva griba. Dievs kā garīgu sasniegumu uzskata tikai tādu disciplinētību, kuru cilvēks ievēro labprātīgi bez piespiešanas.

Piemēram, es katru dienu ievietoju informāciju portālā Domātājs.lv un Biedrības “Dzīvot pēc Sirdsapziņas” mājas lapā. Neviens man to neliek darīt, es to daru pati pēc savas brīvas izvēles un tā ir iespēja man attīstīt disciplinētības īpašību.

Dievs gaida no mums, lai mēs paši nonākam pie atziņas,  cik svarīgi ir ikdienas situācijās ievērot Dievišķos likumus. Dievs nespiež mūs tos ievērot. Dievs vēlas, lai mēs paši izdarām brīvprātīgu izvēli tos ievērot, izprotot Dieva nodomu jeb citiem vārdiem sakot, kāpēc šāds Dievišķs likums ir radies. Piemēram, kāpēc nedrīkst pārkāpt laulību? Cilvēki zina par bausli, ka nedrīkst pārkāpt laulību, bet daudzi šo bausli pārkāpj. Tas ir tāpēc, ka viņi nezina kādas sekas viņus sagaida, ja viņi pārkāps šo bausli, viņi nezina, ka ar šo izvēli paši sev nākotnē jau radījuši ciešanas. Tāpēc reliģiju un mācību uzdevums ir skaidrot saviem sekotājiem Dievišķos likumus un sekas, kas piemeklēs, ja tos neievēros, tanī pašā laikā respektējot cilvēka brīvo gribu izdarīt izvēli. Līdzībās runājot, visi vecāki saviem bērniem māca nelikt pirkstus elektrības ligzdā, bet vairums bērnu vecākus nepaklausa un vecākiem neredzot, tomēr ieliek pirkstus elektrības ligzdā. Tad, kad bērns ir ieguvis elektrības strāvas sitienu no savas nepaklausības, tad viņš vairs šo nedarbu neatkārto. Tāpēc arī pieaugušie bieži mācās no savām kļūdām, ignorējot brīdinājumus par sekām, kas būs, ja tu pieļausi kļūdas.

Dažkārt bērni dara kaut ko pretēji vecāku aicinājumam, jo tas ir protests pret vecāku piespiešanu darīt to, ko vecāki grib. Tas pats attiecas uz reliģijām, kas piespiež savus sekotājus kaut ko darīt pret sekotāja brīvo gribu. Tieši piespiedu situācijas un Dievišķo likumu neskaidrošana ir novedusi cilvēci pie sekām, ka cilvēce ir sākusi atteikties ievērot Dievišķos likumus pati sev nākotnē radot ciešanas, bet tāda ir cilvēces izvēle. Tad, kad cilvēki sastapsies ar ciešanām, tad kāds no viņiem sāks domāt un notiks tā cilvēka garīgā attīstība, ko arī gaida Dievs. Tātad Dievs no mums gaida attīstību, bet ceļi kā mēs paši nonākam līdz atziņām un attīstāmies, ir katra cilvēka brīvi izvēlēti.

Autore: Elvita Rudzāte