Liktenīgās tikšanās 09.06.2023

Cilvēku gari tiekas ļoti daudzos iemiesojumos un tad var būt vairāki iemiesojumi pēc kārtas, kad cilvēku gari nav tikušies un vairs nesatiekas, jo nevar satikties tie gari, kuru apziņas līmenī ir lielas atšķirības. Citiem vārdiem sakot, ja gars vairākus iemiesojumus pēc kārtas savā attīstībā ir stāvējis uz vietas, tad viņš atpaliek no tiem gariem, kas turpina garīgo izaugsmi un šo garu tikšanās kļūst neiespējama, jo mācības, kas jāapgūst iemiesojuma laikā ir ļoti atšķirīgas, tāpēc gari nāk iemiesojumos dažādos laikos un vietās.

Var būt tā, ka kādu tuvu garu cilvēks nesatiek daudzus iemiesojumus, un kad atkal satiek, tad neatpazīst. Bet cilvēki, kuri mums šajā dzīvē ir bijuši vai ir tuvi, ar šo cilvēku gariem mēs esam tikušies tūkstošiem reižu iepriekšējo dzīvju laikā.

Katrā dzīvē mēs iepazīstam jaunus garus. Apmēram 50% no visiem sastaptajiem cilvēkiem ir gari, kurus iepriekšējās dzīvēs neesam sastapuši, un tas ir nepieciešams, lai turpinātos evolūcija, jo citādi cilvēce ļoti noslēgtos savu zināmo garu kopienā gan fiziskajā plānā, gan Smalkajā plānā, kas savukārt apturētu individualitātes attīstību, jo visi gari “maltos savā sulā”, neiepazīstot neko jaunu. Līdzībās runājot, ja cilvēks visu mūžu nodzīvo vienā ciemā, kur ir maz iedzīvotāju un viņam nav bijusi iespēja būt saskarsmē ar pilsētas iedzīvotājiem, tad viņš nesastopas ar grūtībām un nenotiek gara attīstība.

Dzīve ir liela teātra izrāde. Režisors ir Dievs, kas uztic mums katram spēlēt lielajā teātra izrādē savu lomu, lai mēs spēlējot savu lomu, attīstītos garā. Mums visiem cilvēkiem ir vienāda dzīves jēga – paplašināt apziņas līmeni jeb attīstīties garā. Mums atšķirīga ir tikai misija un uzdevumi, jo tie ir ciešā kontekstā ar mūsu šīs dzīves lomu.

Režisors vēro kā mēs apgūstam mācības caur ikdienas dzīves situācijām. Lai labāk mēs tās varētu apgūt, Režisors uz skatuves atsūta jaunus spēlētājus – līdz šim neiepazītus garus, kuru uzdevums ir nospēlējot savu lomu, palīdzēt mums augt garā. Citiem vārdiem sakot, katra sastapšanās ar kādu cilvēku nav nejaušība, jo Režisors vēlas, lai mēs sastaptos ar šo cilvēku. Katras attiecības mums dod iespēju kaut ko mācīties, gan mācoties no labā, gan sliktā piemēra. Režisors saved kopā ar cilvēkiem tieši tāpēc, lai mēs šajās attiecībās gan caur labo, gan caur slikto pieredzi augtu garā.

Ja mēs mācību apgūstam, tad iespējams uz brīdi ar šiem cilvēkiem mums kontakts beidzas, bet citā dzīvē mēs jau satiekamies citās lomās un atkal kaut ko mācāmies. Jo vairāk mēs tiekamies ar vienu garu, jo tuvāki gari kļūst, bet tā nav garantija, ka kādā brīdī tikšanās ar šo garu var pārtrūkt uz vairākiem iemiesojumiem, bet kaut kad tikšanās būs atkal, tikai iespējams, ka gari viens otru neatpazīs.

Piemēram, mātei, kurai kaut kādu iemeslu dēļ atņem zīdaini un viņa šo bērnu neredz pieaugot, Dievs var dot iespēju dzīves laikā satikt savu bērnu pieaugušu, bet ne māte, ne bērns viens otru neatpazīst. Var būt, ka mātes gars un bērna gars satiekas pēc vairākiem iemiesojumiem, bet ne mātes gars, ne bērna gars nezina, ka viņi kādreiz ir bijuši tik tuvi. Tomēr tieši tas, ka starp viņiem ir bijusi sena tuvība, veicina izveidoties jaunām attiecībām, bet tās ir pavisam citā kvalitātē un tās var nebūt mātes un bērna attiecības, bet var būt, piemēram, vīra un sievas attiecības.

Tāpat tas notiek ar attiecībām, kas jaunībā izjukušas. Ja Dievs dod iespēju vēlreiz veidot attiecības, tad tās ir pavisam citādas nekā bija jaunībā, un ļoti bieži izjūk, jo abi partneri vēlas, lai tās būtu tieši tādas kādas bija jaunībā, bet tas nav iespējams, jo cilvēku apziņas līmenis dzīves laikā mainās. Vienam partnerim tas var paplašināties, bet otram sašaurināties, un satiekoties abi jūtas kā svešinieki.

Ja ar garu notiek tikšanās miega laikā sapņos, tas nozīmē, ka gari tiešām ir tuvi, bet Režisors nevēlas, lai šie gari būtu kopā, jo viņiem kaut kas ir jāmācās tieši no tās vides, kurā viņi atrodas. Kā būs nākamajās dzīvēs, kas to lai zina, jo par visu lemj Dievs.

Tāpēc liktenīgās tikšanās ir pilnīgi visas tikšanās, jo Režisors raugās kā mēs attīstāmies garā un kādas tikšanās mums ir nepieciešamas, lai izaugsme neapstātos. Mēs ar savām izvēlēm ietekmējam notikumu gaitu un ja mēs izvairāmies no kādas tikšanās, piemēram, aizbēgot no attiecībām, tad Režisors mūs saved kopā ar citu cilvēku, kura neapzinātais uzdevums mums dot tās pašas mācības, no kurām mēs aizbēgām. Ja mēs nebūtu aizbēguši no attiecībām, tad šo cilvēku nesastaptu. Tāpēc likteni mēs ietekmējam paši ar savām izvēlēm. Režisors tikai raugās, lai mēs apgūtu to, kas jāapgūst iemiesojuma laikā.

Autore: Elvita Rudzāte