Viss skaistais, kas ielīksmo sirdi un dvēselē rada prieka gaviles, ir Garīgs.

    — Satja Sai Baba

    Visam, ko mēs darām – vai labu vai sliktu, vai apzināti vai neapzināti – seko rezultāts.Tādēļ darīt labu ir nepieciešamība – lai sekas būtu labas.

    — Satja Sai Baba

    Dzīve nav vienvirziena kustība. Mums jābūt gataviem gan dot, gan ņemt.

    — Satja Sai Baba

    Esiet labi, dariet labu, redziet labu. Tas arī ir ceļš pie Dieva.

    — Satja Sai Baba

    Dievišķo var sasniegt vienīgi, pārstājot izcelt citu un slēpt savas kļūdas.

    — Satja Sai Baba

    Dieva īstās mājas ir cilvēka sirds. Dievam nav dārgāka tempļa par cilvēka sirdi.

    — Satja Sai Baba

    Kad jums parādīsies Mīlestības spēks, jūs iegūsiet visus spēkus!

    — Satja Sai Baba

    Ne jau tas, kas zākā, apvaino, bet gan tas, ko mēs uzskatām par apvainojošu; tāpēc tevi neizaicina nekas cits kā paša uzskati.

    — Epiktēts

    Centies mainīt pasauli, kaut mazliet! Saskati būtisko un palīdzi citiem! Nekaitē! Vienmēr domā, kā vari būt noderīgs!

    — Ričards Brensons

    Mūsu laikmetā ceļš uz svētumu noteikti iet cauri darbības pasaulei.

    — Dags Hammarskjolds

    Ja vēlaties vienmēr būt laimīgi, lūdziet labklājību citiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja kādam iespējams palīdzēt, kādēļ lai es par to justos nelaimīgs?Ja kādam nav iespējams palīdzēt, ko līdz būt nelaimīgam?

    — Šantideva

    Neskrien pakaļ pagātnei un nepazaudē sevi nākotnē.Pagātnes vairs nav. Nākotne vēl nav pienākusi. Dzīve rit šeit un tagad.

    — Buda

    Meditācijai un medicīnai ir vienas saknes – tas, kas dziedē, kas tevi padara veselu un pilnīgu, ir medicīna, bet augstākā līmenī – meditācija.

    — Senindiešu gudrība

    Nezinot, cik patiesība tuvu, cilvēki to meklē tālumā – cik žēl! Viņi līdzinās tiem, kuri, ūdens vidū stāvot, kliedz aiz slāpēm.

    — Hakuins

    Nepietiek ar zināšanu, mums tā jālieto praksē. Nepietiek ar gribēšanu, mums ir jārīkojas.

    — J.V. Gēte

    Jo lielāks ir spēks, kas piekritis tev kalpot, jo lielāko godprātību tas prasa no tevis.

    — Sokrats

    Mūsu šaubas ir nodevēji un liek mums pazaudēt labo, ko mēs varētu iegūt, liekot mums baidīties mēģināt.

    — Šekspīrs

    Mēs esam tādēļ, ka Dievs ir.

    — Emānuels Svēdenborgs

    Cilvēka dzīves mērķis un nolūks ir vienojoša zināšana par Dievu.

    — Oldoss Hakslijs

    Jaunais cilvēks būs mistiķis – vai viņa nebūs vispār.

    — Karls Rāners

    Mieru tu iegūsi vienīgi tad, ja pats to sniegsi!

    — Marija fon Ēbnere Ešenbaha

    Katra diena ir laba diena.

    — Budistu sakāmvārds

    Nedzen upi, ļauj tai plūst.

    — Āzijas gudrība

    Tajā acumirklī, kurā tu sapratīsi, kas patiesībā esi, visi šīs pasaules noslēpumi tev būs kā atvērta grāmata.

    — Bhagavadgīta

    Naids nekad nenovērsīs naidu- vienīgi mīlestība var pārvarēt naidu.Tas ir mūžīgs likums.

    — Buda

    Esi mīlošs, esi laipns, ej labestības ceļu.

    — Buda

    Neizglītotie savās likstās parasti vaino citus; iesācēji – paši sevi; pilnīgi izglītotie nevaino nedz kādu citu, nedz arī paši sevi.

    — Epiktēts

    Nav grūti mīlēt labu cilvēku. Grūti mīlēt cilvēku tādu, kāds viņš ir.

    — Juris Rubenis

    Viss, kas tev dzīvē ir vajadzīgs, ir tevī. Tu ieklausies savā iekšējā balsī, lai nevajadzētu iztaujāt nevienu citu.

    — Jozefs Kiršners

    Dvēsele vienmēr redz, ar ko slimo miesa. Ķermenis ir dvēseles templis, par ko jārūpējas.

    — Hipokrāts

    Stāvot pie jūras un tikai tajā lūkojoties vien, to pārpeldēt nevar.

    — Rabindranats Tagore

    Labāk ir pieņemt nepareizus lēmumus nekā neizlemt neko, jo no savas rīcības kļūdām tu vari mācīties.

    — Jozefs Kiršners

    Visi šķēršļi un grūtības ir pakāpieni, pa kuriem mēs kāpjam augšā.

    — Fridrihs Nīče

    Iziet cauri pasaulei, nedarot sevi pilnīgāku, ir tas pats, kas iznākt no pirts netīram.

    — Ališers Navoji

    Cilvēks kļūst vesels, neslēpjot savas slimības, nevis izliekoties vesels.

    — Juris Rubenis

    Reizi dzīvē laime klaudzina pie ikviena cilvēka durvīm, taču bieži vien šajā laikā cilvēks sēž tuvējā krodziņā un nedzird tās klauvējienu.

    — Marks Tvens

    Prāts pieder pats sev, un tas spēj pārvērst elli par Debesīm, bet Debesis par elli.

    — Džons Miltons

    Dzīves māksla ir prasme gaidīt. Ar varu atplēsts pumpurs nekad īsti neuzplauks.

    — Zenta Mauriņa

    Lai kāds būtu jūsu darbs, veiciet to kā ziedojumu Dievam.

    — Satja Sai Baba

    Prāts ir vienīgais laimes vai nelaimes, verdzības vai brīvības cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Kad jūs uz kādu norādāt ar pirkstu, tad atcerieties, ka trīs pirksti ir vērsti pret jums pašiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja jūs citos atrodat trūkumus, tad ar trīskārt saasinātu uzmanību vērsieties pret saviem trūkumiem.

    — Satja Sai Baba

    Patiess garīgums ir prasme atrast savas kļūdas un tās izlabot.

    — Satja Sai Baba

    Gudrība un citas cēlas īpašības rodas tikai sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Mēs varam sasniegt atbrīvošanu, izpildot savus pasaulīgos pienākumus, bet tikai tad, ja mūsu prāts vienmēr paliks iegremdēts Dievišķajā.

    — Satja Sai Baba

    Laime nav mērķis, bet pienākuma pildīšanas dabīgas sekas.

    — Pauls Dāle

    Cilvēka laime – viņa griba.

    — Gēte

    Laime padara priecīgu, nelaime – gudru.

    — Latviešu sakāmvārds

    Pasaules dvēseli baro cilvēku laime. Un arī to nelaime, ļaunums vai skaudība. Īstenot savu Likteni ir cilvēka vienīgais, patiesais uzdevums.

    — Paulu Koelju

    Laimi nes mīlestība, nevis patiesība.

    — Juris Rubenis, Māris Subačs

    Tici un dari, sevi un pasauli. Dari laimi, un būs laime.

    — Rainis

    Augstākā gudrība un laime ir dievišķas kārtības izprašana un piemērošanās tai.

    — Edvarts Virza

    Cilvēks, kas domā tikai par sevi un meklē visur izdevīgumu, nevar būt laimīgs. Gribi dzīvot sev – dzīvo citiem!

    — Seneka

    Nemeklējiet laimi pasaulē, laime ir jūsos pašos, esiet uzticīgi sev.

    — Ērihs Marija Remarks

    Vēlēšanās kalpot vispārības labā jāpadara par dvēseles nepieciešamību, par priekšnoteikumu personiskajai laimei.

    — Antons Čehovs

    Laime ir ar tikumību apvienota labklājība.

    — Aristotelis

    Cilvēks vairo savu laimi par tik, par cik viņš dara laimīgus citus.

    — Bentams

    Labākais veids, kā atbrīvoties no ienaidnieka, ir apzināties, ka viņš nav tavs ienaidnieks.

    — Buda

    Dari to, kas nes svētību, nevis savā labā, bet tādēļ, lai visas Visuma būtnes darītu laimīgas.

    — Buda

    Bailes dzīvot un bailes mirt aizver laimei vārtus.

    — Drukpa Rinpoče

    Lietas rodas un atkal izzūd. Laimīgs ir tas, kas to vienkārši mierīgi vēro.

    — Buda

    Ja vēlies zināt savu nākotni, tad aplūko sevi tagadnē, jo tā ir cēlonis tavai nākotnei.

    — Buda

    Ceļš uz prieku ved caur laipnības izrādīšanu, spēcinot sirdi ar līdzcietību.

    — Buda

    Vislaimīgākais cilvēks ir tas, kas dāvā laimi vislielākajam cilvēku daudzumam.

    — Didro

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu sakāmvārds

    Nedzenies pēc laimes: tā vienmēr atrodas tevī pašā.

    — Pitagors

    Kurš ir laimīgs? – Tas, kura miesa ir vesela, gars mierīgs un izkopj savas dotības.

    — Taless

    Dzīve – tas ir ceļš mājup.

    — Melvils

    Lielā māksla dzīvot laimīgi slēpjas spējā dzīvot tagadnē.

    — Pitagors

    Dzīve gūst savu bagātību no pasaules, bet nozīmi no mīlestības.

    — Tagore

    Dzīvot vajag tā, lai nevajadzētu nāves baidīties un arī tās vēlēties.

    — Tolstojs

    Tur kur ir sirds, mīt arī laime.

    — Poļu sakāmvārds

    Īstu jēgu atminam, kad mūsu “es” kalpo mazajam “tu”, tuvcilvēkiem, un lielajam “Tu” – Dievam.

    — Zenta Mauriņa

    Laime ir ceļa redzējums. Laime ir perspektīva. Bet šim ceļam ir jēga tikai tad, ja tas ved uz kopību ar cilvēkiem, un domu un jūtu bagātību.

    — Saulcerīte Viese

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu gudrība

    Runā, ka pilnīgai laimei cilvēkam ir nepieciešamas tikai dažas lietas: kāds, kuru mīlēt, darbs, ko darīt, un kaut kas, uz ko cerēt.

    — Toms Bodets

    Skaistums nav ķermenī, to rada raksturs un šķīstība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēku bez rakstura nevar nosaukt par cilvēku. Viņš ir tikai dzīvnieks.

    — Satja Sai Baba

    Raksturs ir cilvēka patiesā rota, tā pazaudēšana ir visu viņa ciešanu un bēdu cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tāds, kuram ir stiprs raksturs.

    — Satja Sai Baba

    Īsts humānisms pastāv vienīgi domu, vārdu un rīcības saskaņā.

    — Satja Sai Baba

    Tas, kurš saglabā harmoniju savās domās, vārdos un darbos, ir Patiess Cilvēks.

    — Satja Sai Baba

    To, kurš ir izpratis Dieva vienoto dabu (bez duālisma), var uzskatīt par Patiesu Cilvēcisko būtni.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tas, kurš apzinās cilvēcei piemītošo Dievišķumu.

    — Satja Sai Baba

    Lai kādu ļaunumu tu otram nodarītu, tu to nodari vispirms sev.

    — Ričards Bahs

    Piepildi dzīvi ar to, ko vienmēr esi sapņojis darīt, un tev vairs neatliks laika justies slikti.

    — Ričards Bahs

    Izvairies no problēmām, un tu nekad tās nepārvarēsi.

    — Ričards Bahs

    Vēlies nākotni bez grūtībām? Kāpēc gan tu parādījies šajā laikā un telpā, ja nevēlies saskarties ar grūtībām?

    — Ričards Bahs

    Tava misija ir soļot pa gaismas taku, lai cik melna nakts valdītu visapkārt.

    — Ričards Bahs

    Tavas iedzimtās īpašības ir atkarīgas no jūtām, kādas tu turi savā sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Nekad nerunā nepatiesi vai ar mērķi kādu sāpināt.

    — Satja Sai Baba

    Mūsu raksturs atspoguļojas mūsu vārdos, uzvedībā un ikdienas darbos.

    — Satja Sai Baba

    Lai atbrīvotos no ego, ir jākontrolē savas pasaulīgās domas un jūtas.

    — Satja Sai Baba

    Dariet citiem to, ko vēlaties, lai citi darītu jums.

    — Satja Sai Baba

    Līdzjūtība ir patiesa dievlūdzēja raksturīgākā īpašība.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā īpašība, kas tiek gaidīta no dievbijīgā, ir iecietība.

    — Satja Sai Baba

    Lepnība un iedomība ir vispeļamākās īpašības.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēkam ir dota Dievišķā gudrība, lai viņš ieraudzītu savu patieso būtību.

    — Satja Sai Baba

    Galva ir slikto domu avots, sirds – cēlo domu avots.

    — Satja Sai Baba

    Nepietiek paziņot, ka jūs esat šķīsti. Tā būs taisnība, ja citi to teiks.

    — Satja Sai Baba

    Domu, vārdu un rīcības vienotība ir Patiesa Cilvēcība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēks var iekarot visu pasauli, kad viņa domas ir šķīstas.

    — Satja Sai Baba

    Tu neiemantosi cieņu, ja tavas domas būs pretrunā ar taviem vārdiem.

    — Satja Sai Baba

    Nekad savu domu nepārvērt rīcībā steigā.

    — Satja Sai Baba

    Sirdij ir jābūt tik mīkstai kā sviests. Prātam ir jābūt tik vēsam kā mēnesgaisma, un runai ir jābūt tik saldai kā medus.

    — Satja Sai Baba

    Prāta līdzsvars ir Patiesas Cilvēciskās būtnes galvenā pazīme.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēka svētums dara viņu labu.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā darbība, kurā cilvēkam jāiesaistās, ir kalpošana citiem cilvēkiem.

    — Satja Sai Baba

Kādas ir manas neapgūtās mācības? 19.06.2023

Līvija jautā: Lūdzu, Jūsu skaidrojumu šādām manām bērnības situācijām, respektīvi, kādas ir manas neapgūtās mācības?

1)            Bērnībā es mācījos spēlēt klavieres. Man grūti gāja ar gammu apgūšanu. Vienā no nodarbībām skolotāja sadusmojās uz mani par manu neprasmi un pateica, ka es šodien neiešot uz skolu (pat neapvaicājoties maniem vecākiem). Skolotāja mani atstāja vienu atsevišķā kabinetā uz visu dienu (bez ēšanas, bez ūdens), lai es mācītos spēlēt gammas. Es atceros, ka pēc kādas nesekmīgas stundas, kuru pavadīju, cenšoties kaut ko iemācīties, es piegāju pie spoguļa un sev pajautāju, vai man šis viss ir vajadzīgs? Saņēmusi atbildi, es paņēmu savas mantas un aizlaidos no mūzikas skolas. Es to vairs nespēju izturēt. Vecāki man neko nepārmeta, bet mierīgi paskaidroja, ka ar aiziešanu prom no mūzikas skolas, es uzņemos atbildību par savu lēmumu un to, ka es vairs nevarēšu mācīties spēlēt instrumentu. Es tā arī vairs neatgriezos mūzikas skolā. Pēc tam tajā pašā dienā mūzikas skolas skolotāja zvanīja manai mammai uz darbu un kliedza klausulē, sakot, ka es esot briesmīgs bērns un mana mamma arī esot slikta. Šajā situācijā mani sāpināja skolotājas nežēlība un cietsirdība, kuru viņa izrādīja gan vārdos (saucot mani par briesmīgu bērnu), gan arī darbos (atstājot vienu bez ēdiena, ūdens kabinetā un aizliedzot iet uz skolu, kā arī necenšoties man palīdzēt saprast gammas). Tāda viņa man kā bērnam palika atmiņā. Vai šajā situācijā man jāmācās prasme ar mīlestību darīt savu darbu un prasme ar mīlestību skaidrot neizprotamās lietas? Vai tomēr kaut kas cits?

 

2)            Vēlākos skolas gados mums klases audzinātāja uzdeva uzdevumu – pirms jaunā mācību gada sākuma katram vajadzēja apgleznot savu krēslu tā, kā viņš to vēlējās izdarīt. Krāsas tika nodrošinātas, otas arī. Es savu krēslu apgleznoju košos toņos. Lai arī krāsošanu es veicu uz krēsla, kuram apakšā bija paliktas avīzes, krāsa acīmredzot bija pamatīgi satecējusi uz avīzēm. Tajā pašā dienā draugiem.lv es saņēmu vēstuli no audzinātājas, kur viņa mani sāka lamāt par to, ka esot nopludinājusi visu skolu, apgleznodama savu krēslu (tā viņa teica, ka esmu nopludinājusi skolu). Tie klases biedri, kuri apgleznoja savus krēslus pēc manis, teica, ka nekādi plūdi neesot bijuši. Tātad, skolotāja pārspīlēja. Skolotāja nerimās mani lamāt caur vēstulēm vēl ilgi un tikai tad, kad es pastāstīju mammai, kā uzvedas mana audzinātāja, mamma piesēdās pie datora un uzrakstīja pretī vēstuli, sakot, lai audzinātāja nomierinās. Pēc mammas vēstules audzinātāja norima. Tobrīd, kad tas viss notika, man bija sajūta, ka manā dzīvē notiek terors, ka tā vietā, lai mierīgi paskaidrotu, ka krēsls bija jāapglezno uzmanīgāk, audzinātāja villojās kā fūrija, izgāza visu savu neapmierinātību uz mani. Vai šajā situācijā ir jāmācās prasme ar mīlestību un saudzīgumu izskaidrot pieļautās kļūdas?

Piebildīšu, ka citi skolēni bija sajūsmā par manu apgleznoto krēslu. Citiem tas ļoti patika.

 

3)            Bērnībā kaimiņos dzīvoja meitenes, kuras bija vecākas par mani un puika, kurš bija jaunāks par mani, bet draudzējās ar vecākajām kaimiņu meitenēm. Puika bija bezkaunīgs un viņa bezkaunība izpaudās gan kā mēles rādīšana, gan kā apsaukāšanās. Viņš regulāri provocēja situācijas, nāca klāt un darīja savas bezkaunības. Es reiz puikam biju kaut ko pateikusi (vairs neatceros gan ko tieši), bet puika aizskrēja sūdzēties par mani meitenēm, kuras bija vecākas par mani, un kuras viņš pazina. Līdz ar to viena no šīm meitenēm mani sagrāba aiz drēbēm un sapurināja. Viņa aizstāvēja puiku, pat necenzdamās izprast radušos situāciju. Es tobrīd sajutos sāpināta un izjutu netaisnīgumu no meitenes puses, manuprāt, viņai vajadzēja šo situāciju risināt arī ar bezkaunīgo puiku nevis tikai ar mani, jo provokators bija puika nevis es. Vai šī situācija māca neaizstāvēt bezkaunīgumu, būt taisnīgai pret visiem un katrā situācijā taisnīgi raudzīties uz visiem iesaistītajiem cilvēkiem un attiecīgi rīkoties taisnīgi pret visiem iesaistītajiem cilvēkiem, nemeklējot vienu vainīgo cilvēku?

 

4) Bērnībā es pagalmā biju salasījusi ogas un tad uzradās meitenes (gan tā, kura aizstāvēja bezkaunīgo puiku, gan cita viņas draudzene), kuras ar lielu prieku sabradāja manas salasītās ogas. Viņas smējās, priecājās par izdarīto. Es to ļoti pārdzīvoju un tobrīd nodomāju: “Kā gan Jūs tā varējāt izdarīt?” Es sajutu pārestību. Es sajutos bezspēcīga sevi aizstāvēt. Vai šī situācija māca cienīt citu cilvēku darbus, nepostīt tos, nedarīt ļaunu citiem? Vai arī te ir citas apgūstamās mācības?

 

Elvita Rudzāte atbild: Līvijas izprastās mācības ir pareizas. Paskatoties uz visām epizodēm kopumā, izgaismojas vairākas citas mācības:

  1. Kauns un lepnība

Līvijas skolotājai bija kauns, ka viņai ir tik slikta audzēkne, kas neprot spēlēt gammas, jo viņa vēlējās lepoties ar saviem audzēkņiem. Līdzīgs piesaista līdzīgu, tas nozīmē, ka arī Līvijai ir jāizprot kauna un lepnības mācības.

Kauna mācība – dari tik labi cik spēj ar mīlestību, neizvirzot sev nosacījumus un priecājies par saviem maziem panākumiem.

Lepnības mācība – tu neesi pārāka vai sliktāka par citiem cilvēkiem. Tu esi unikāla un mācies saskatīt savu unikalitāti un izpaust to vislabākajā veidā, nelepojoties ar sasniegumiem.

  1. Nepārspīlēt un neizteikt apgalvojumus, kuriem nav pamatojuma

Lasot pirmās epizodes aprakstu, rodas jautājumi: kā Līvija varēja zināt, ko skolotāja kliedza klausulē mammai, vai mamma pateica Līvijai, ka skolotāja kliegusi klausulē un viņu nosaukusi par briesmīgu bērnu? Kā Līvija varēja zināt, ka skolotāja atstāja kabinetā Līviju uz visu dienu bez ēdiena un ūdens, jo Līvija aizbēga no skolas pēc vienas stundas?

Otrās epizodes aprakstā Līvija raksta, ka skolotāja pārspīlēja. Līdzīgs piesaista līdzīgu. Arī Līvijai piemīt tendence pārspīlēt.

  1. Taisnīgums un nosodījums

Trešajā epizodē parādās taisnīguma un nosodījuma mācības. Iesaku Līvijai padomāt, vai viņa visās situācijās ir taisnīga? Vai viņa godīgi ir aprakstījusi savu pāridarītāju uzvedību un attieksmi pret viņu? Ja viņa to ir pārspīlējusi, tad viņa ir netaisnīga pret saviem pāridarītājiem.

Vai Līvija aprakstītajās epizodēs centās izprast savu pāridarītāju rīcības motīvus? Saprotams, ka viņa kā bērns to neprata, bet vai viņa tagad izprot savu pāridarītāju rīcības motīvus? Nosodot pāridarītāju bez iedziļināšanās problēmas būtībā, tu pazemini vai noniecini otru, bez izpratnes.

  1. Pazemojums un bezspēcība

Visas epizodes, bet īpaši ceturtā epizode māca izprast pazemojuma un bezspēcības mācības.

Pazemots jūtas cilvēks, kas pats sevi nemīl un neciena. Neviens no malas nevar pazemot to, kurš pats sevi mīl un ciena. Pazemotājs var pazemot tikai pats sevi.

Bezspēcība norāda, ka cilvēks ir tālu no Dieva. Jo cilvēks tuvāk Dievam, jo atjautīgāks grūtību pārvarēšanā.