Kā palīdzēt mātei, kurai nupat Carnikavas jūra paņēma dēlu? 05.07.2023
Dina jautā: Kā palīdzēt mātei, kurai nupat Carnikavas jūra paņēma dēlu?
Elvita Rudzāte atbild: Tikai Dievam ir zināms, kāpēc Viņš paņēma pie Sevis gados jaunus un spēcīgus cilvēkus. Viņa griba stāv pāri cilvēka gribai. Nāves diena nav noteikta piedzimstot. Katrs cilvēks ar savām izvēlēm ietekmē savu likteni.
Carnikavas jūrā nelaimes gadījumā cieta vairāki gados jauni un spēcīgi cilvēki. Kāpēc tā notika?
Lai vecāki iegūtu dvēselē mieru, svarīgi ir izprast pasaules kārtību, kuru ir noteicis Augstākais Saprāts jeb Dievs.
Tieši tāpat kā koki rudenī met lapas un pavasarī kokam nāk jaunas lapas, tieši tāpat cilvēki zaudē savus fiziskos ķermeņus jeb piedzīvo fiziskā ķermeņa nāvi, bet tikai tāpēc, lai atkal atgrieztos šajā pasaulē, atkal piedzimtu un saņemtu jaunu ķermeni.
Nemirstība ir Visuma pastāvēšanas likums. Cilvēks nav tikai fiziskais ķermenis. Cilvēks ir Svētā Trīsvienība – gars, dvēsele un ķermenis. Gars, cilvēka patiesā būtība, ir mūžīgs. Cilvēks pārvietojas starp fizisko pasauli un smalko pasauli, t.i., nāk iemiesojumā (piedzimst) un aiziet no iemiesojuma (nomirst) un šī pārvietošanās starp fizisko un smalko pasauli notiek miljoniem reižu līdz cilvēks sasniedz tādu apziņas līmeni, kad viņš iziet ārpus iemiesošanās un nāves rata, turpinot evolūciju citās pasaulēs un Visumos. Kristietībā to sauc par aiziešanu mūžībā. Budismā to sauc par apskaidrības iegūšanu.
Kad cilvēka fiziskais ķermenis mirst, tad viņa gars kopā ar dvēseli atdalās no fiziskā ķermeņa un dodas uz smalko pasauli. Citiem vārdiem sakot, mūsu dzīve nebeidzas reizē ar fiziskā ķermeņa nāvi. Nāve ir tikai noieta posma – nodzīvotas dzīves robežstabiņš. Tieši tāpēc pats nāves atnākšanas brīdis cilvēkam ir patīkams. Jebkurš mirstošs ķermenis izjūt svētlaimi. Tāpēc daudzi smagi slimi slimnieki lūdz Dievam, lai Tas viņus ņem pie Sevis, jo viņi zina, ka nāves brīdis būs viņu atbrīvošana no slimības radītajām ciešanām. Tieši tāpat Svētie cilvēki lūdz Dievu, lai Tas ņem viņus pie Sevis, jo viņi vēl labāk zina, kāda svētlaime viņus sagaida pēc nāves.
Lielo Skolotāju Mācībās ir teikts, ka mēs dzīvojam ilūzijā, ka patiesā realitātē cilvēks nonāk pēc fiziskā ķermeņa nāves. Tomēr ļoti daudziem šie vārdi nešķiet ticami vai šķiet nesaprotami, jo dzīve šķiet tik reāla, kā gan uz dzīvi var skatīties kā uz ilūziju?
Mani personīgi ļoti uzrunāja Krievijā ļoti populāras dziedātājas Maksima intervijā teiktie vārdi pēc tam, kad viņa bija atgriezusies pie samaņas no komas stāvokļa, kurā atradās vairāk kā mēnesi. Informācijai Maksima saslima ar COVID-19 vīrusu un bija ļoti smagā stāvoklī, viņai divas reizes apstājās sirds, bet pateicoties medicīnas iespējām un cilvēku lūgšanām par viņu, viņa izdzīvoja.
Maksima intervijā teica, ka tagad viņa ir pilnīgi pārliecināta, ka pēc fiziskā ķermeņa nāves nekas nebeidzas. Viņa pēc piedzīvotā saprata, ka tā dzīve, ko mēs uzskatām par realitāti ir mazāk reāla nekā dzīve pēc fiziskā ķermeņa nāves.
Maksimas vārdi tikai apliecina, ka patiesībā to, ko mēs uzskatām par realitāti, ir ilūzija jeb milzīga dzīves izrāde, kur katrs mēs spēlējam savu lomu. Režisors ir Dievs, kurš uztic mums lomu, bet dod mums brīvo gribu un saprātu, lai mēs paši varētu izvēlēties kā šo lomu spēlēt. Tas nozīmē, ka Režisors mums nesaka neko priekšā, bet rada situācijas (izrādes ainiņas), kur mēs paši izvēlamies kā rīkoties.
Atcerēsimies, ka dzīves jēga ir garīgā attīstība. Tas nozīmē, ka mēs nākam iemiesojumā, lai mācītos un celtu apziņas līmeni, bet mācāmies mēs caur slikto. Visi sliktie notikumi, kas ir bijuši mūsu dzīvē, tie katram no mums kaut ko māca. Tiklīdz mēs izprotam mācību, tā mūsu apziņas līmenis paaugstinās.
Ja mūsu izvēle nesakrīt ar Dievišķiem likumiem, tad Režisors mums piedāvā citu ainiņu, lai mēs paši saprastu, ka dzīvot pretrunā Dievišķajiem likumiem nav tomēr pareizi. Bieži tas notiek caur ciešanām, bet kad cilvēks saprot, kas ir ciešanas un kā tās rodas, tad viņa spēle kļūst jau savādāka.
Cilvēkam svarīgi ir saprast, ka viss tas, kas ar tevi notiek, tev ir nepieciešams, lai tu augtu garā. Ja cilvēks to nesaprot, tad viņš dzīvo ilūzijā līdz brīdim, kad Dievs viņu atmodinās no sapņa.
No ilūzijas cilvēks var atbrīvoties, ja viņš apgūst Mācību un izprot dzīvi, gan to kas, kāpēc notiek fiziskā plānā, kā arī sāk apgūt Dievišķo zinātni jeb Lielo Skolotāju dotās Mācības.
Piemēram, šobrīd pasaulē situācija ir smaga un paliks vēl smagāka. Ja cilvēks dzīvo ilūzijā, tad šāda informācija viņu nobiedēs, jo viņš baidās no dzīves grūtībām. Bet, ja viņš apgūst Lielo Skolotāju Mācību, tad viņš grūto dzīves situāciju pieņem kā milzīgu izaicinājumu un lielu iespēju garīgai izaugsmei. Viņš zina, ka viņš ir nemirstīgs, tāpēc savu lomu centīsies spēlēt tik labi cik spēj, apzinoties, ka kaut kad Režisors viņu no skatuves pasauks pie Sevis. Tomēr viņš apzinās, ka tā ir milzīga dāvana no Režisora puses, ka Viņš ir devis iespēju piedalīties dzīves izrādē un caur šo spēli mācīties un kļūt dzīves gudrākam.
Tātad patiesā realitāte nav uz planētas Zeme, bet gan Smalkajā plānā. Bet kāpēc cilvēki tik ļoti baidās no patiesās realitātes? Tāpēc, ka maz ko zina par patieso realitāti, jo par to nekas netiek mācīts skolās un augstskolās.
Dievs iejaucas dzīves izrādē, sūtot pārbaudījumus, lai atmodinātu cilvēci, ka pienācis laiks pievērsties garīgajai izaugsmei un saprast, kas ir realitāte un kas ir ilūzija.
Citiem vārdiem sakot, mātei, kas zaudējusi dēlu, ir jāizprot, ka dēls nav miris, bet mainījis tikai atrašanās vietu. Pašlaik viņa gars ir ceļā uz Smalko pasauli, bet viņam ir ļoti grūti doties ceļā, jo viņam ir ļoti žēl tuvinieku, kas pārdzīvo viņa aiziešanu. Tāpēc tuviniekiem ir jāatlaiž aizgājējs, pasakoties par visu labo, kas bijis. Nekas nav beidzies. Būs jaunas tikšanās un iespējams jau šīs dzīves laikā, jo noslīkšana jūrā nav dabiska nāve. Cilvēki, kas noslīkst, ātri atgriežas iemiesojumā, jo palika neizdarīti darbi un neapgūtas mācības. Mātei ir jāsaprot, ka viņa satiks vēl sava dēla garu daudzas reizes daudzo iemiesojumu laikā.
Ja mātei nepalīdz manis rakstītais, iesaku piedalīties nodarbībās “Garīgā prakse – mana ikdiena”, jo šo nodarbību laikā man ir bijusi pieredze palīdzēt atgūt dvēselē mieru tiem, kas zaudējuši tuviniekus un nespēj pieņemt tuvinieka nāvi.
Tuvākās nodarbības: Sevis dziedināšanas programma “GARĪGĀ PRAKSE – MANA IKDIENA” attālināti (30.07.2023 – 10.09.2023)