Kāpēc nevaru atlaist šo frāzi? 20.07.2023

Lāsma jautā: Vairākus gadus dzīvoju kopā ar savu draugu, abi strādājam līdzīgos amatos un pelnam ļoti līdzvērtīgi.

Nesen pastaigas laikā nejauši nonācām līdz interesantām sarunām, runājām par nākotnes plāniem, sapņiem, ceļojumiem un es minēju, ka dzīve jābauda, kamēr to varam, jo nekad nevar zināt, kas var atgadīties un gaidot īsto brīdi, var palaist garām tik daudz u.t.t. (šeit svarīgi piebilst, ka jau kādu laiku staigāju pie zobārsta, un ir diezgan daudz darba darāma, bet lēnām pārvaru savas bailes no zobārsta un zaudēju kompleksus par savu smaidu). Uz ko saņēmu atbildi, lai sākumā salaboju zobus un tikai tad varēsim dzīvot finansiāli normāli.

Paliku uz pamatīgas pauzes, jo izmaksas par zobārstu sedzu es pati, no savas algas, ne reizi neesmu lūgusi palīdzību, nelūdzu naudu praktiski nekam, jo pati pelnu, bet tai pat laikā esmu vairākkārt finansiāli līdzējusi viņam.

Grūti raksturot, bet pēc šīs frāzes, manī iekšā it kā kaut kas saplīsa. Protams, uzreiz, atvainojās, ka pateica nepareizi, nebija domājis, ka es esmu vainīga pie kaut kādām finansiālām svārstībām mājās, bet to, ka man pašai būs vieglāk, kad zobārsts būs beidzies. Doma it kā skaidra….. Es nezinu kāpēc, bet šī frāze neiet ārā no galvas, ik reiz to atceroties, it kā parādās kunkulis kaklā un tik smagi ap sirdi, praktiski katru reizi saskrien asaras acīs. Zinu, ka draugs ļoti pārdzīvo, ka tā izteicies, nemitīgi vaicā, vai viss kārtībā, jo esmu palikusi klusa, un mazāk smaidu, u.t.t. Tiešām esmu neizpratnē, kāpēc šo nevaru atlaist, jo jūtu, ka lēnām sāku sevi dzīt kompleksos.

Elvita Rudzāte atbild: Katra negatīva dzīves situācija spoguļo kādu neapgūtu mācību, kuru pienācis laiks izprast. Lāsma nav piedevusi savam draugam izteikto frāzi, jo nav izpratusi, kādai mācībai draugs neapzināti caur izteikto frāzi vēlējās pievērst uzmanību.

Lai Lāsma izprastu savu neapgūto mācību, svarīgi ir izprast, kas tieši viņu sarūgtināja drauga izteiktajos vārdos? Vai viņa savu slikto zobu dēļ sajutās mazvērtīga? Vai viņai radās sajūta, ka draugs ar viņu kopā atpūtīsies tikai tad, kad viņai būs pilnvērtīgs izskats? Vai viņa izjuta netaisnīguma izjūtu, kad draugs aizrādīja par finansēm, kas nepieciešamas zobārsta pakalpojumiem, jo viņa iztiek ar saviem ienākumiem? Vai viņa izjuta bailes “mani nemīl” bez nosacījumiem? Vai viņa sajutās vainīga, ka daudz naudas no ģimenes kopbudžeta tērē zobārsta pakalpojumiem?

Ja Lāsma sajutās mazvērtīga, tas nozīmē, ka viņai jāstrādā ar savu mazvērtības kompleksu. Ja viņa izjuta netaisnīgumu, tad viņai jāskatās pret ko viņa pati ir netaisnīga? Ja viņa izjuta bailes “mani nemīl” bez nosacījumiem, tas nozīmē, ka viņai jāstrādā ar savām bailēm “mani nemīl” un jāpadomā, vai viņa spēj mīlēt cilvēkus bez nosacījumiem? Ja viņa izjuta vainas izjūtu, tad viņai jāstrādā ar savu vainas izjūtu un jāpadomā, vai viņa kādu nav nepamatoti apvainojusi?

Tiklīdz Lāsma būs izpratusi savas neapgūtās mācības, tā viņa atvērsies piedošanai un aizvainojums pazudīs.

Ja aizvainojums neatkāpjas, tad mācība nav izprasta un, lai to izprastu, es iesaku piedalīties sevis dziedināšanas programmā “Garīgā prakse – mana ikdiena”, tuvākā programma: https://dveselesmiers.lv/events/sevis-dziedinasanas-programma-gariga-prakse-mana-ikdiena-attalinati-16/