Inga jautā: Šā gada 7. jūlija vakarā sagriezu, pat nepamanīju kur, labās rokas pirkstiņu. Tagad ik pa laikam tirpst labā roka. Vai nu tas ir saistīts ar sagriezto pirkstu, kāds nervs traumēts. Vai arī tirpoņa ir jauns, pastiprināts Visuma ziņojums. Vēl zem kreisās kājas īkšķa un arī mazliet zemāk starp īkšķi un nākamo pirkstu, ik pa laikam veidojās tādi kā ādas sabiezējumi. Reizēm grūti staigāt, jo sāp. Tie varētu būt kādi
“iestāvējuši” notikumi?
Es zinu, ka man pirms daudziem gadiem, dēļ dažādiem pagātnes notikumiem, kurus tagad mācos palaist caur piedošanu un mīlestību, ir attīstījusies daudz vīrišķās enerģijas. Jūtu kā Visums dod man mājienus iemācīties būt dāmai, dievietei, sievietei, utt. Attiecībā pret meitiņu (4. gadi) sajūtu savu sievišķo enerģiju. Ar patiku pucēju un priecājos kā viņa man rāda ar savu uzvedību priekšzīmi, ko nozīmē sievišķās enerģijas. Diemžēl, attiecībā uz sevi man ir skumjas. Reizēm tāda kā personības dalīšanās. Vienu dienu jūtos sievišķīga, skaista, pati pilnība. Tādu kādu
mums sevi būtu jāredz un jāsajūt vienmēr. Radītājs taču mūs radījis ideālus. Tieši tādus, kādi mēs esam nepieciešami šai zemes dzīvei. Toties ir dienas, ka nesaprotu, kas esmu. Jūtu, ka iekšēji, kaut kas to sievišķību bloķē. Staigāju garos svārkos, dziedu dziesmas, utt., bet dvēselē reizēm ir
kaut kāds tukšums, kaut kas trūkst un nesaprotu kurā vietā sevī to meklēt.
Elvita Rudzāte atbild: Ingas veselības problēmas norāda, ka viņā ir radusies bezcerības izjūta un dusmas uz ikdienu. Viņa pati to apstiprina ar vārdiem: “…ir dienas, ka nesaprotu, kas esmu. Jūtu, ka iekšēji, kaut kas to sievišķību bloķē. Staigāju garos svārkos, dziedu dziesmas, utt., bet dvēselē reizēm ir kaut kāds tukšums, kaut kas trūkst un nesaprotu kurā vietā sevī to meklēt.”
Cilvēks, kas saprot patieso dzīves jēgu, ka mēs esam nākuši iemiesojumā, lai garīgi attīstītos, pilda Dievišķo misiju un atgriežas pie Dieva, jūtas laimīgs un piepildīts. Pirmais rādītājs, ka cilvēks nepilda savu Dievišķo misiju ir tukšuma izjūta. Tā liecina, ka mīlestības enerģijas plūsma ir traucēta. Mīlestības enerģijas plūsmu traucē mūsu negatīvās īpašības, gaidas un savas būtības zaudēšana, lai izpatiktu citiem.
Katram mums Dievs ir devis izvēles iespējas kā dzīvot tālāk – atgriezties pie Viņa vai attālināties no Viņa. Tie, kuri izvēlas otro variantu, nevar cerēt, ka kādreiz izjutīs patiesu laimes izjūtu. Jo tālāk viņi aizies, jo vairāk tukšums, bezcerība un sāpes viņus mocīs.