Ārkārtas situācija Dziesmu un deju svētkos garīgajā skatījumā 14.07.2015

Arta jautā: Dziesmai šodien liela diena! Es esmu lepna un priecīga par savu Valsti, kad tā izstaro Vienotību un rada Gaismu! Esmu lepna un saviļņota, kad Mana Tauta dzied un dejo! Jo mana tauta ESAM MĒS PAŠI! Esmu pateicīga visiem, kas piedalījās, rīkoja, domāja un nesa Gaismu tautas sirdī visu pagājušo nedēļu, kad Latvijā norisinājās XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki!

Svētku koncerti tiešām bija krāšņi, gaiši un sirsnīgi! Dziesma un deja piedzīvoja mijiedarbību – satikās tradīcijas, laikmetīgums un patiesība.

Atkāpe…

Arī es pati (vairākus gadus atpakaļ) esmu piedalījusies šādos svētkos, un zinu, ka gandarījums ir ļoti liels un pacilāts! Nav lielāka un varenāka spēka, kad visi kopā vienojas veselumā, kas dienu no dienas nostrādāts, izdzīvots un izsapņots! Tomēr, augot lielākai, radās jautājumi, uz kuriem atbildes vēl neesmu saņēmusi. Vai mēs patiesi zinām, kas ir SVĒTKI? Vai mēs patiesi mākam tos svinēt, iznest un PRIECĀTIES? Vai tad tāds nav šo svētku virsuzdevums? Katram pašam… un visiem kopā?

Pēc šogad piedzīvotā ģenerālmēģinājumā, šķiet, ka nekur tālāk neesam tikuši… Var jau teikt, ka bērni „nemāk, negrib” atpūsties nakts stundās, pārtika nav pietiekama, slodze liela… Vai bērniem nedēļu mēģinot, un, iespējams, neko citu apkārt no svētku norises neredzot, tie ir bijuši SVĒTKI?

Manā izpratnē svētki ir tad, kad ļaudis brīvprātīgi tajā piedalās (kas arī tā ir), kopā mēģina koncertus PRIEKĀ, NEPĀRSPĪLĒTI, un TAUTAI svētki ir par brīvu! Jo tie ir TAUTAS SVĒTKI! Tas ir labi, ja visi līdzekļi, ko šie svētki nopelna, tiek sadalīti kolektīviem, pasniedzējiem un rīkotājiem, kas tajos ir piedalījušies. Tas ir labi, ja TV, mēdiji un aģentūras „neuzvārās savās kabatās” no šiem svētkiem. …???

Varbūt pienācis laiks paskatīties uz šiem svētkiem citām acīm, nākamo reizi tādus organizējot? Ļaut dziesmai un dejai patiesi piedzīvot LIELU DIENU – bez pārspīlētiem mēģinājumiem, uzņemoties atbildību mums katram pašam, mācoties PRIECĀTIES un būt PATEICĪGIEM VISIEM KOPĀ! SVĒTKUS piedzīvot ar MĪLESTĪBU, MIERU, ORGANIZĒTĪBU, nevis vēlmi nopelnīt?

Elvita, kāds būtu Jūsu komentārs svētku sakarā? Neaizmirsīsim, kad bērni ģība viens aiz otra ģenerālmēģinājuma laikā. Ko tas mums stāsta par pašiem un svētku kopējo enerģētiku?

Elvita Rudzāte atbild: Arī mans bērns piedalījās Dziesmu un deju svētkos un bija liktenīgajā brīdī ģenerālmēģinājumā. Protams, es viņu izprašņāju, kas tur notika, bet viņš īsti neprata paskaidrot, jo tajā laikā bija ēdis un neatradās uz skatuves. Tomēr viņš dejojot bija guvis nelielu traumu (sasitis astes kaulu), kas liecināja, ka viņa spēki bija uz izsīkuma robežas. Tas mani nopietni sabiedēja, un esmu priecīga, ka viss ir laimīgi beidzies, bet no dzirdētā kā viņam ir gājis, neesmu pārliecināta, ka gribētu, lai viņš vēlreiz piedalās Dziesmu un deju svētkos.

Es piekrītu Artai, ka Dziesmu un deju svētki nav SVĒTKI un ir pienācis laiks pārdomāt kā tos organizēt, lai tie kļūtu pilnībā par SVĒTKIEM.

Bērni neatpūtās, naktīs izklaidējoties un neapzinoties, ka tikai miegā tiek uzņemta Dievišķā enerģija. Stresa līmenis bija pārāk liels, kas arī atņēma bērniem enerģiju un radīja vajadzību lielākam pārtikas daudzumam nekā parasti, kā arī organizatoru pieļautās kļūdas, nenodrošinot vēsā laikā bērnus ar siltu tēju, siltu apģērbu un pietiekamu ēdienu. Savukārt tie bērni, kuri gulēja mājās un ēda ierastā vidē ierasto ēdienu, tie jutās labi.

Garīgajā skatījumā notika dažādu vērtību saskriešanās, tāpēc bija eksplozija. Man raugoties uz bērniem, kas noteiks mūsu nākotni, sirds sāp. Vakar nodarbības laikā mēs pārrunājām šo jautājumu un nonācām pie vienotas atziņas, ja pieaugušie (vecāki, skolotāji un sabiedrība) neko nedarīs, lai bērnos no mazotnes audzinātu cilvēciskās vērtības un pareizu attieksmi pret dzīvi, izskaidrojot un ar savu piemēru demonstrējot paklausību Dievišķajiem likumiem, tad, diemžēl, mūs sagaida drūma nākotne. Šie Dziesmu un deju svētki tik spēcīgi izgaismoja nepieciešamību sabiedrību vest pie Dieva kā nekad agrāk, bet cik bija tādu, kas to saprata?