Vai pie visām nelaimēm vainīga cilvēka nespēja piedot un karma? 21.08.2023

Sintija jautā: Vai ir tā, ka gandrīz pie visām nelaimēm cilvēka problēma ir tā, ka nespēj piedot un karma?

Kas ietekmē domu tīrību? Ja darbība un runa sakrīt, bet domas nesakrīt, vai tādi darbi ieskaitāmi pie sliktajiem “netīrajiem” ?

Elvita Rudzāte atbild: Nespēja piedot un karma ir cēlonis tikai daļai no problēmām. Ja pie visām nelaimēm būtu vainīga tikai karma, tad cilvēki pārstātu būt līdzcietīgi un līdzjūtīgi, uzskatot, ka katram pašam sava karma ir jāizpērk.

Piemēram, COVID-19 pandēmijas laikā bija daļa cilvēku, kas uzskatīja – lai mirst tie, kam jāmirst, jo tā esot viņu karma, bet tā bija absolūti nepareiza attieksme un nepareiza Karmas likuma izpratne.

Cilvēks nāk iemiesojumā, lai augtu garā, mācoties pārvarēt grūtības, kas nāk ceļā. Lai pārvarētu grūtības, nepieciešams daudz mācīties un izprast savas neapgūtās mācības. Tiklīdz cilvēks ir izpratis savas neapgūtās mācības, tā viņa apziņas līmenis paplašinās.

Nespēja piedot liecina, ka cilvēks nav izpratis mācību, kura slēpjas zem nelaimes vai aizvainojuma. Citiem vārdiem sakot, nespēja piedot liecina, ka cilvēks neredz savu līdzatbildību notikušajā, neredz cēloņu-seku sakarību. Katrai nelaimei ir cēlonis. Cilvēks ar augstu apziņas līmeni cēloni redzēs un uzņemsies atbildību par notikušo, pieņemot nelaimi ar pazemību. Cilvēks ar zemu apziņas līmeni savās nelaimēs vainos citus.

Domu tīrību ietekmē cilvēka apziņas līmenis. Jo augstāks apziņas līmenis, jo tīrākas domas.

Ja vārdi un rīcība nesakrīt ar domām, tad cilvēks nav patiess pat, ja dara labus darbus. Labs darbs, kas darīts aiz aprēķina, lai parādītu citiem, ka esi labs cilvēks, paliek labs darbs, kuru citi nenovērtēs vai uzskatīs pašu par sevi saprotamu, un šāds darbs nenesīs augļus jeb labus rezultātus. Piemēram, cilvēks runā pareizus vārdus un dara labus darbus, lai iegūtu sabiedrībā popularitāti un politikā varu. Lai kā viņš centīsies apmānīt sabiedrību, sabiedrība viņa labo nepamanīs vai neuzskatīs par vērtību, un “labais cilvēks” nespēs saprast, kāpēc viņa labais netiek novērtēts, bet citu labais tiek celts uz pjedestāla? Viņš vainos sabiedrisko attiecību speciālistus, kas neprot viņa labo parādīt sabiedrībai, neizprotot, ka labo pamana tikai tad, kad tas tiek darīts absolūti nesavtīgi. Tāpēc veikt labus darbus aiz aprēķina nav lielas jēgas, jo gala rezultātā cietīs ārēji “labais cilvēks”, kas nav patiess.

Piemēram, žurnālista Arņa Krauzes ierakstam facebook, aicinot sabiedrību apmeklēt Ukraiņu bērnu koncertu, atsaucās daudz dzirdīgas ausis, jo viņš šo ierakstu veica no sirds absolūti nesavtīgi. Viņa rīcības rezultāts nesa augļus, jo viņa domas, vārdi un rīcība bija patiesa. Tanī pašā laikā daudz ierakstu facebook, kas nenes augļus, jo tie radīti ar aprēķinu, lai gūtu kādu labumu.