Kā justies harmonijā skaudrajā materiālajā pasaulē? 09.09.2023

Reiz kāda sieviete man jautāja: “Darba vietā (ne tikai manā) valda princips: ātrāk, vairāk, labāk. Visur visu nosaka vara un nauda. Neesi karjerists, neapmierina darbs? Ej! Bet, kur lai iet? Tai pat laikā citur, jo īpaši, laukos un mazpilsētās, cilvēki cīnās ar naudas trūkumu. Cilvēki, tiem, kam nav savas saimniecības, ir spiesti pielāgoties lielajiem, naudas kārajiem pārtikas veikalu milžiem (pirkt lētāku un neveselīgu pārtiku –  hormoniem uzpumpētās Lietuvas vistas, olas, krējuma izstrādājumus un tauku pastu). Viss ir komercializējies. Kā mainīt attieksmi pret šādām situācijām? Vai manīt vidi?”

Mēs nepārtraukti izdarām izvēles. Patiesībā mums visu laiku ir tikai divas izvēles – viena izvēle mūs tuvina Dievam, bet otra izvēle mūs attālina no Dieva. Dievs mums ir devis brīvo gribu un saprātu. Mēs paši izvēlamies kam kalpot – vai kalpot materiālajām interesēm un visu savu dzīvi pakārtot naudas pelnīšanai un labklājības pieaugumam, vai apstāties un uzdot sev jautājumu, kāpēc es esmu piedzimis, ko es šeit daru, kāda ir mana misija un kas būs pēc tam, kad es atstāšu savu fizisko ķermeni (pēc nāves), un ko es varu izdarīt cilvēces un Dieva labā?

Iespējams lasot gudrus rakstus, grāmatas un klausoties gudrus seminārus, rodas priekšstats, ka viss ir tik sarežģīti, ka tas nav iespējams. Es piekrītu, ka dzīve ir sarežģīta, bet tajā pašā laikā tā ir ļoti interesanta. Iedomājieties piemēru, cilvēkam ar augstāko izglītību piedāvā par ļoti, ļoti lielu samaksu par to, ja viņš piekritīs sēdēt skolas solā, 1. klasē un klausīties kā bērniem māca rēķināt, lasīt utt. Viņš zina visas atbildes, ir teicamnieks, viņam ir daudz naudas, bet vai viņam ir interesanti, vai viņš ir laimīgs? Ja viņš būtu pedagogs, kas mācās no citu pedagogu pieredzes, tad viņam noteikti būtu interesanti, bet ja viņš skolas solā sēž tikai viena iemesla dēļ, lai nopelnītu lielu naudu, kura viņam par to ir apsolīta, tad viņam ir garlaicīgi. Kā viņš jūtās katrā stundā, kad klausās visu to, kas viņam ir zināms? Cik ilgi vispār cilvēks var lielas naudas dēļ izturēt šādu pārbaudījumu? Šādā brīdī cilvēks sāk domāt, kas viņam ir svarīgāk – materiālā labklājība vai prieks dzīvot?

Mums dzīvē ir jāsastopas ar grūtiem pārbaudījumiem, lai mēs tos pārvarot, augtu savā garā jeb citiem vārdiem sakot, kļūtu dzīves gudrāki, lai mums būtu interesanti spēlēt savu lomu lielajā spēlē, ko sauc par Dzīvi. Lai mēs spētu ar prieku dzīvot šajā skaudrajā materiālajā pasaulē, mums ir jāmaina attieksme pret negatīvām situācijām un negatīviem cilvēkiem.

Kā mainīt attieksmi pret negatīvām situācijām un negatīviem cilvēkiem? Vispirms ir jāsaprot, ka katra negatīva situācija un sastapts negatīvs cilvēks ir tavs skolotājs, kas vēlas tev kaut ko iemācīt. Tu skaties uz šo negatīvo situāciju tikai kā uz savu pārbaudījumu, tu zini, ka Dievs pārbauda tevi kā tu apgūtās dzīves gudrības pielietosi šajā negatīvajā situācijā. Ja tu iemācītās gudrības nepielieto, tad tu Dieva dotajā dzīves testā vai eksāmenā izkrīti. Ar to nekas nebeidzas, tu esi sapratis, ka pārbaudījumu neesi nokārtojis un pārdomā ko tu izdarīji nepareizi, kā pareizi vajadzēja rīkoties šajā situācijā. Tanī laikā, kad tu domā, notiek tava attīstība. Tev ir iespēja kādam gudrākam prasīt padomu, lai labāk izprastu situāciju, lai labāk apgūtu mācību. Bet brīdī, kad būsi sapratis savu mācību, tu jutīsies iekšēji laimīgs un grūtā situācija tavā dzīvē vairs neatkārtosies, bet, ja arī atkārtosies, tad tu uz to spēsi paskatīties pavisam mierīgi, bez stresa.

Tātad, lai mēs mainītu attieksmi pret negatīvām situācijām un negatīviem cilvēkiem, mums viņi ir jāuztver tikai kā Dieva doti testi vai eksāmeni (piebilde, eksāmens ir grūtāks pārbaudījums par testu). Ne velti Jēzus mācīja: “Mīliet savus ienaidniekus!” Ienaidnieki ir:

1) visas sastaptās negatīvās situācijas,

2) cilvēki, kas jums dara pāri vai citādi sāpina,

3) stresi,

4) atkarības utt.

Bet galvenais ienaidnieks esi tu pats sev. Tu sev visvairāk nodari pāri ar savām negatīvajām rakstura īpašībām, vēlmēm, nepareizu domāšanu, nepareizam vērtībām un nepareizu attieksmi pret dzīvi. Bet kā var zināt kādai jābūt pareizai attieksmei pret dzīvi? Ja tu ievēro Dievišķos likumus un mācības jeb vienkārši dzīvo pēc savas Sirdsapziņas, tad tava attieksme būs pareiza.

Attiecībā par komercializēto vidi, kur valda vara un nauda, arī tev ir izvēle. Tu vari ar savu pozitīvo piemēru parādīt šai videi, ka var dzīvot arī citādāk. Tu vari ar savu piemēru parādīt, ka strādājot ar mīlestību un neblēdoties, arī var sasniegt labus rezultātus. Iespējams ne tik labus kā sasniedz tie, kas blēdas, bet rodas jautājums, vai tev ir nepieciešami tik labi rezultāti? Gadījumā, ja bez blēdīšanās netiek sasniegti labi rezultāti, tev atkal ir izvēle – atteikties blēdīties un likt aizdomāties darba devējam par sekām, kas viņu sagaida, ja viņš tā turpinās strādāt, vai arī pamest šo darba vietu, strādājot citur par mazāku atalgojumu un dzīvojot pieticīgāku dzīves veidu.

Visa pasaule redzēja, kas notika ar slaveno auto ražotāju firmu, kas blēdījās, lai sasniegtu labākus rezultātus? Diezgan ilgu laiku šīs blēdības netika atklātas, un tas viņus iemidzināja, domājot, ka nekad tās neatklās. Mīļie, neatkarīgi no tā vai jūs ticat vai neticat Dievam, Viņš visu redz, Viņš ļauj mums spēlēties tikai līdz brīdim, kad mēs tiekam apturēti (piedzīvojam negatīvu situāciju, kas mūs ļoti sāpina). Vai mēs no šīs situācijas kaut ko mācāmies vai nē, tā atkal ir mūsu individuāla izvēle.

Visa pasaule redz daudz piemērus Krievijas-Ukrainas karā, kur iedzīvotāji zaudējuši savas mājas, kuras cēluši ilgus gadus. Ne velti Lielie Skolotāji māca, ka mēs varam vienas dienas laikā pazaudēt to, kam esam ieguldījuši visu savu mūžu. Ja mēs šo zaudējumu pārdzīvosim, tad mēs nebūsim sapratuši, kāpēc mums bija jāiegūst tāda pieredze. Citiem vārdiem sakot, mēs nebūsim izpratuši pasaules kārtību – kāpēc dzīvē notiek tā kā notiek?

Nepietiek ar to, ka mēs mainām attieksmi pret ārējo pasauli. Tikpat svarīgi ir mainīt attieksmi pret sevi. Kā mainīt attieksmi pret sevi? Vispirms ir pašam sev jāatzīst savi trūkumi. Tas nav viegli, jo mēs redzam trūkumus citos, bet neredzam tos paši sevī. Tāpēc talkā nāk negatīvās dzīves situācijas un negatīvie cilvēki, kas kā spogulis, ļoti labi atklāj mūsu trūkumus – viss, kas tev nepatīk un kaitina citos, ir tevī pašā. Nav patīkami tos ieraudzīt, un nepieciešama liela drosme, lai tos atzītu sev. Bet tad, kad esi apzinājies savus trūkumus, tad jāsāk lēnām ar tiem strādāt, izprotot to sniegto mācību, labāk izprotot Dievišķos likumus un kā tos praktizēt ikdienas situācijās.

Dievs negaida, lai mēs uzreiz kļūstam kristāla tīri un sākam pareizi dzīvot. Viņš gaida, lai mēs sākam pakāpeniski mainīties uz labo pusi. Viņš zina, ka mums būs jāsastopas ar kārdinājumiem, kas atkal var mūs novest no ceļa, bet Viņš zina, ka mēs varam ar laiku uzvarēt savu negatīvo, atbrīvojoties pakāpeniski no visām savām negatīvajām īpašībām un paradumiem, kā arī uzvarēt kārdinājuma situācijas. Un visvienkāršākais veids kā atbrīvoties no sava negatīvā, ir sākt nodarboties ar labdarību. Jo vairāk tu darīsi labu citiem, jo ātrāk tavs negatīvais pats aizbēgs no tevis projām, pat bez īpašas piepūles. Tu pat nemanīsi konkrētu brīdi, kad tava attieksme pret citiem un sevi būs mainījusies. Tāpēc Skolotāji māca: “Esi patiess savās domās, vārdos un rīcībā. Domā labas domas, runā labus vārdus, dari labus darbus, tad tu būsi laimīgs!”

Autore: Elvita Rudzāte