Vai tas ir grēks sazināties ar mirušajiem tuviniekiem caur gaišreģiem? 25.09.2023

Jautājums: Man ir jautājums par saziņu ar mirušajiem radiniekiem caur gaišreģiem. Vai tas ir grēks?

Vai arī veids kā nomierināt palicēju sirdis ? Tas viss šķiet bailīgi un vilinoši.

Elvita Rudzāte atbild: Nav pareizi traucēt garus, kas ir devušies uz Smalko pasauli, jo katra saziņa, liek garam nolaisties Fiziskajā pasaulē un tas viņam var sagādāt ciešanas. Ja gars vēlēsies kaut ko pateikt tuviniekiem, tad viņš pats mēģinās kontaktēties.

Piemēram, man vienu reizi bija pieredze, kad mana mirušā tēva gars mēģināja ar mani uzņemt kontaktu, lai pabrīdinātu par nepatikšanām, kas sagaidīja brāli, ja viņš izdarīs nepareizu izvēli. Tā bija tikai viena reize.

Ja šī komunikācija ar mirušo radinieku gariem būtu tik nekaitīga, tad komunikācija notiktu bieži bez gaišreģu palīdzības. Pie tam nav zināms, vai cilvēki, kas ir uzdevušies par gaišreģiem, patiesībā nav viltus skolotāji, jo īsts gaišreģis, kas gaišredzību saņēmis no Dieva kā dāvanu, atteiks šādu pakalpojumu, jo viņš ļoti labi zina, kāpēc nevajag traucēt garus, kas jau ir Smalkajā pasaulē.

Īsts gaišreģis gaišredzības pakalpojumu sniegs bez maksas, jo viņš ļoti labi zina, ja par Dieva dāvanu prasīs naudu, tad viņš zaudēs gaišredzības spējas, jo Dievs viņam šo dāvanu ir devis par velti, lai viņš sniegtu cilvēkiem palīdzību un tādējādi kalpotu Dievam.

Palicēju sirdis var nomierināt, ja palicējiem sāk izskaidrot pasaules kārtību – pastāsta par neredzamo pasauli, par to, kas notiek pirms piedzimšanas un pēc nāves Smalkajā pasaulē, izskaidro patieso dzīves jēgu un dzīves mērķus. Svarīgi palicējiem saprast, ka cilvēks nav tikai fiziskais ķermenis, ka cilvēks ir svētā trīsvienība – gars, dvēseles un ķermenis, un pēc fiziskā ķermeņa nāves gars un dvēsele turpina dzīvot tikai mainot atrašanās vietu jeb pārvietojoties no fiziskās pasaules uz Smalko pasauli. Kad palicēji izprot, ka tuvinieks turpina dzīvot arī pēc fiziskā ķermeņa nāves, tad viņu prāts nomierinās, jo līdzībās runājot, tas ir tas pats, kad cilvēks dzīvo tālu no mājām un nav iespējas ar viņu sazināties.