Kā lai sakārtoju dzīvi un to bardaku? – pirmais turpinājums 30.09.2023

Kā lai sakārtoju dzīvi un to bardaku? – raksta sākums

Andas viedoklis:

Manī ļoti norezonēja sievietes vēstule, jo problēmas šķita tik ļoti līdzīgas un pazīstamas, tāpēc nolēmu padalīties ar savām pārdomām, nepretendējot uz pareizo viedokli.

Tā jau ir, ka vēlmes, vajadzības un gaidas ir noteicošie virzītājfaktori mūsu dzīvē. Tie strādā jau tajā brīdī, kad nodibinām ģimeni, citādi taču mēs to droši vien nedarītu, un mūsu dvēsele redz to kā iespēju augt un apgūt nepieciešamās mācības. Es gribētu ģimenes dzīvi salīdzināt ar vilcienu.

Mēs reālajā dzīvē iekāpjam vilcienā un sagaidām, ka tas kustēties uz priekšu un nogādās mūs no punkta A uz punktu B. Gribu uzsvērt vārdu “sagaidām”. Mēs sagaidām, ka vilciens kustēsies, jo tas ir tā uzdevums un tam tas ir radīts. Ja vilciens kaut kādu iemeslu dēļ nekustas, tad esam vīlušies, dusmīgi, kāpjam ārā,  meklējam citu vilcienu vai citu trasnporta līdzekli. Nodibinot ģimeni, mēs arī iekāpjam šajā vilcienā, tikai vēlmes, gaidas un vajadzības mums katram ir dažādas.  Viens domā, ka ir iekāpis ātrvilcienā un var braukt bez biļetes, ar to es domāju, sagaida, ka būs līdzeklis, kas nodrošinās viņa vēlmes un vajadzības, otrs varbūt domā, ka, lai vilciens kustētos uz priekšu, tam vajag energoresursus un tehnisko apkopi, domā, kāds mikroklimats starp pasažieriem. Ja tas sakrīt ar abu iesaistīto cilvēku gaidām un  vērtībām, tad vilciens kustas uz priekšu. Ja tomēr priekšstati atšķiras, tad pamanām, ka vilciens kustas raustoties, grīļojoties vai vispār nekustas.

Nolemjam, ka rezultāts mūs neapmierina, kāpjam ārā no vilciena, respektīvi šķiramies, un meklējam jaunu partneri citam vilcienam, vai tomēr darām smago problēmu risināšanas darbu ar esošo partneri. Protams, visa pamatā, ir mūsu gaidas. Jo lielākas gaidas, jo lielāka vilšanās. Es teiktu, ka man personīgi vēl joprojām ir grūti nošķirt vēlmes, vajadzības un gaidas. Nav ne jausmas, kā tas varētu būt, kad būšu atbrīvojusies no savām vēlmēm un vajadzībām, bet zinu, kā ir, kad ir pilnīga apātija un negribas pilnīgi neko. Taču šobrīd man šķiet, ka galvenā problēma ir nevis faktā, ka ir vēlmes, bet problēma sākas tieši tajā brīdī, kad mūsu vēlmes un vajadzības nepiepildās, un tas ir tas lūzuma punkts, kas aicina attīstīties un meklēt jaunus ceļus un pieejas. Jautājums ir, vai tiešām ir jāatsakās no savām vēlmēm un vajadzībām? Es saprotu teoriju par to, ka cilvēciskās vēlmes nav piepildāmas, ir bezgalīgas un atteikšanās no tām ved uz apskaidrību, un cilvēka mērķis ir kalpot augstākiem Dieva uzdevumiem. Bet man šķiet, kamēr cilvēks nav pats sevi un savas vērtības un vēlmes apzināti iepazinis, tikmēr tālāka attīstība nenotiek. Vienkārša atteikšanās ne pie kā neved. Kas ir vēlmes un kas ir vajadzības? Arī Skolotāji māca, ka cikvēkam ir jātiecas uz saviem mērķiem.  Kas vienam cikvēkam būs vēlme, citam var būt vajadzība. Arī caur savu vēlmju piepildījumu mēs spējam sevi labāk iepazīt un varbūt kādā brīdī saprast, ka tas mums nemaz nav vajadzīgs. Vai, piemēram, sievietes domas par to, ka mājas jāuztur sakārtotas un bērnu audzināšanā jāiesaistās abiem vecākiem, ir vēlmes un gaidas, no kurām jāatbrīvojas?

Domāju, ka nē, bet, ja sieviete redz, ka ar saviem spēkiem netiek galā un tas sāk graut viņas veselību, tad pirmkārt, jādomā par savu vajadzību apmierināšanu, jāieklausās sevī, ko dvēsele tiešām vēlas, jāpabaro sevi ar prieku un labestību. Ļoti patika kāda no “Domātāju” pasniedzēja teiktais “vispirms skābekļa maska ir jāuzliek pašam un tikai pēc tam var parūpēties par citiem”. Tad arī atnāks iedvesma, kā uz savām problēmām paskatīties no cita skatu punkta.

Elvita Rudzāte atbild: Kas ir vēlmes un kas ir vajadzības? Vajadzības ir nepieciešams apmierināt. Piemēram, cilvēks nevar iztikt bez ēdiena un ūdens uzņemšanas. Vēlmes nosaka, ko cilvēks grib ēst vai dzert, bet vajadzība ir ēst un dzert.

Kārtība mājās var tikt nodrošināta dažādos līmeņos. Katram cilvēkam ir vajadzība pēc kaut kāda līmeņa kārtības. Arī vislielākajā nekārtībā ir sava veida kārtība un tie, kas dzīvo nekārtībā, ļoti labi orientējas savā kārtībā un dusmojas uz tiem, kas ievieš citu kārtību, jo pēc tam neko nevarot atrast. Vēlmes nosaka kārtības līmeni. Jo lielākas vēlmes attiecībā uz kārtību, jo lielāks būs protests no tuviniekiem, kam kārtības limēnis ir zemāks.

Bērnam ir vajadzība saņemt mīlestību no abiem vecākiem, bet mīlestību var saņemt no vecākiem arī tajā gadījumā, ja vecāki ir tālu un nespēj ar bērnu ne satikties, ne kopā darboties, ne aprunāties, jo mīlestība ir enerģija, kas tiek nodota bez vārdiem un bez darbiem. Tāpēc pieprasīt mīlestības apliecinājumus ir tikai un vienīgi vēlmju un gaidu izpausme.

Neapmierinot vēlmes vai gaidas, cilvēks ir neapmierināts, bet ja cilvēkā nav vēlmju un gaidu, piemēram, saņemt mīlestības apliecinājumus, tad viņš ir apmierināts ar dzīvi. Tāpēc tik svarīgi ir atbrīvoties no vēlmēm un gaidām un patiešām izprast, kas ir vajadzības un kas ir tikai vēlmes un gaidas.