Būt pat Cilvēku 21.10.2023

Igauņu ārste un dziedniece Lūle Vīlma mācīja, ka “cilvēkam nav jābūt labam cilvēkam, nav jābūt sliktam cilvēkam, ir jābūt Cilvēkam”. Proti, nav jāizdabā citiem cilvēkiem, jāskraida pēc atzinības.

Būt par cilvēku nosaka trīs galvenie kritēriji:

1. Saprāts– cilvēks apzinās, ko viņš dara. Ja viņš apzināti dara sliktu, tad viņam ir kaut kāds motīvs kāpēc viņš tā dara, piemēram, lai atriebtos. Ja cilvēks ir apguvis Piedošanas mācību, tad viņš zina, ka atriebība var novest pie smagām veselības problēmām un iznīcināt viņu pašu. Ja viņš “nospļaujas” par veselību, izbaudot atriebības baudu, tad tāda ir viņa izvēle, viņš to izdarīja, esot pie pilna saprāta un zaudē iespēju tālāk dzīvot.
2. Brīva griba– cilvēkam Dievs ir devis brīvu gribu, lai viņš caur savām izvēlēm praksē iepazītu, kas ir pareiza rīcība un kas kļūdaina, uzņemoties par savu izvēli atbildību. Tu drīksti pieļaut kļūdas, neviens tev to neaizliedz, tikai tev jārēķinās ar sekām. Atšķirība starp dzīvnieku un cilvēku ir tā, ka cilvēks spēj izprast savas rīcības sekas, bet dzīvniekam šādas iespējas nav.
3. Paplašināt apziņas līmeni– cilvēkam Dievs dod iespēju augt garā, paplašinot apziņas līmeni. Apziņas līmeņa paplašināšanās notiek, apgūstot Mācību un gūtās zināšanas pielietojot praksē. Cilvēks piedzīvo dažādas grūtības, kas ir eksāmeni vai testi apgūto zināšanu pārbaudei. Ja cilvēks neko nedara, lai paplašinātu savu apziņas līmeni, tad viņš degradējas un viņu vairs nevar saukt par cilvēku.

Vārdi:  “domāt labas domas, runāt labus vārdus un darīt labus darbus” nozīmē, ka cilvēks prot sliktajā ieraudzīt labo pusi (domāt labas domas); viņš kontrolē savus vārdus, nevienu ar saviem vārdiem nesāpinot (runāt labus vārdus) un viņš dara darbus, kas patīk viņam, sabiedrībai un Dievam jeb citiem vārdiem sakot, viņš strādā pēc vislabākās sirdsapziņas (dara labus darbus).

Problēmas sākas:

1) Ja cilvēks sāk sevi mānīt – neskatās patiesībai acīs, dzīvo ilūzijā. It kā viņš domā labas domas, bet viņš nav patiess, viņš nedzīvo realitātē. Tāpēc bieži cilvēki, kas dzīvo ilūzijā, nonāk psihoneiroloģiskās slimnīcās.

2) Cilvēks runā labus vārdus, lai izpatiktu citiem nevis tāpēc, ka viņš tā domā.

3) Cilvēks dara labus darbus, lai viņu uzskatītu par labu cilvēku, nevis tāpēc, ka sirds viņam liek veikt šos darbus.

Būt par Cilvēku nav nemaz tik grūti, ja tikai cilvēks strādā ar sevi (iepazīst sevi), izprot arvien labāk dzīvi un apgūst Dievišķo zinātni. Jo augstāks apziņas līmenis, jo vieglāk būt par cilvēku – viss notiek dabiski, bez īpašas piepūles un pieļautās kļūdas neaptur cilvēka attīstību, bet gan liek domāt kā vajadzēja to darīt savādāk, kas atkal ir attīstība.

Būt par Cilvēku nozīmē dzīvot saskaņā ar Dievišķajiem likumiem un cilvēciskajām vērtībām – būt patiesam, rīkoties pareizi, izjūtot iekšēju mieru un nesavtīgi dāvājot savu mīlestību, atsakoties no sliktām domām, sliktiem vārdiem un sliktas rīcības.

Avatārs Šri Satja Sai Baba par īstu Cilvēku ir teicis sekojošus vārdus:

• Patiess cilvēks ir tas, kurš apzinās cilvēcei piemītošo Dievišķumu.
• To, kurš ir izpratis Dieva vienoto dabu (bez duālisma), var uzskatīt par patiesu cilvēcisko būtni.
• Tas, kurš saglabā harmoniju savās domās, vārdos un darbos, ir patiess cilvēks.
• Īsts humānisms pastāv vienīgi domu, vārdu un rīcības saskaņā.
• Patiess cilvēks ir tāds, kuram ir stiprs raksturs.
• Raksturs ir cilvēka patiesā rota, tā pazaudēšana ir visu viņa ciešanu un bēdu cēlonis.
• Cilvēku bez rakstura nevar nosaukt par cilvēku. Viņš ir tikai dzīvnieks.
• Skaistums nav ķermenī, to rada raksturs un šķīstība.
• Tavas iedzimtās īpašības ir atkarīgas no jūtām, kādas tu turi savā sirdī.
• Nekad nerunā nepatiesi vai ar mērķi kādu sāpināt.
• Mūsu raksturs atspoguļojas mūsu vārdos, uzvedībā un ikdienas darbos.
• Lai atbrīvotos no ego, ir jākontrolē savas pasaulīgās domas un jūtas.
• Dariet citiem to, ko vēlaties, lai citi darītu jums.
• Līdzjūtība ir patiesa dievlūdzēja raksturīgākā īpašība.
• Galvenā īpašība, kas tiek gaidīta no dievbijīgā, ir iecietība.
• Lepnība un iedomība ir vispeļamākās īpašības.
• Neraizējies un neskaisties kā Durvasa, kurš nekontrolēja savu raksturu.
• Cilvēkam ir dota Dievišķā gudrība, lai viņš ieraudzītu savu patieso būtību.
• Galva ir slikto domu avots, sirds – cēlo domu avots.
• Nepietiek paziņot, ka jūs esat šķīsti. Tā būs taisnība, ja citi to teiks.
• Domu, vārdu un rīcības vienotība ir patiesa cilvēcība.
• Cilvēks var iekarot visu pasauli, kad viņa domas ir šķīstas.
• Tu neiemantosi cieņu, ja tavas domas būs pretrunā ar taviem vārdiem.
• Nekad savu domu nepārvērt rīcībā steigā.
• Sirdij ir jābūt tik mīkstai kā sviests. Prātam ir jābūt tik vēsam kā mēnesgaisma, un runai ir jābūt tik saldai kā medus.
• Prāta līdzsvars ir patiesas cilvēciskās būtnes galvenā pazīme.
• Cilvēka svētums dara viņu labu.
• Ēdiens un ieradumi atbild par cilvēka īpašībām – gan labajām, gan sliktajām.
• Virzi savu prātu uz Dievu tā vietā, lai virzītu to uz sajūtām.
• Viss, tai skaitā Dieva apziņa, ir atkarīgs no tavas rīcības.
• Galvenā darbība, kurā cilvēkam jāiesaistās, ir kalpošana citiem cilvēkiem.
• Nav nekā lielāka par kalpošanu cilvēcei.
• Pieturieties pie patiesības, ievērojiet taisnīgumu, attīstiet ziedošanās garu.
• Uzņemiet sevī ziedošanās garu un savu enerģiju un zināšanas izmantojiet citu labklājībai.
• Pašatteikšanās ir īstais ziedojumus, kas jums jāvelta Dievam.
• Nav vērts apcerēt Dievu, ja neziedojaties.
• Ļaujiet, lai jūsu rīcība un uzvedība ir paraugs apkārtējai pasaulei.
• Ja jūs nevarat uzņemties kalpošanu, vismaz runājiet maigi un laipni.
• Ja jūs varat attīstīt gan mīlestību, gan līdzjūtību, nevar būt veiksmīgāku cilvēku par jums.   
• Jūsu dievbijība kļūst nelokāma, kad jūs tai savā sirdī piešķirat vienu vārdu un formu.
• Kad esat brīvi no ķermeniskās piesaistes, jūs acumirklī varat piedzīvot Dievu.
• Cilvēkam jāizturas tā, lai nesāpinātu citus un citi nesāpinātu viņu.
• Pat pret to, kurš jūs ienīst, izturieties kā pret sevi pašu.
• Nektāra tīrību var sabojāt pat viens atoms netīrības.
• Kamēr cilvēks būs pieķēries pasaulīgajām lietām un domās kategorijās „mans” un „tavs”, viņu mocīs skumjas.
• Kā strāva, kas liek iedegties visām spuldzēm, Gars, kas ir visos cilvēkos, liek viņiem redzēt, dzirdēt un strādāt.
• No visiem pasaules spēkiem, cilvēka spēks ir visvarenākais.
• Jums būtu jādzīvo tādu cilvēku sabiedrībā, kuri ir nemainīgi, ar nelokāmu prātu un stingru redzējumu.
• Labs draugs ir tas, kurš vienmēr domā labas domas, runā labus vārdus un dara labus darbus.
• Cilvēciskā būtne dzimst no savas mātes miesām, bet cilvēciskums rodas no Dievišķā, tas ir bijis vienmēr.
• Cilvēka dzimšana radīs piepildījumu, tikai praktizējot cilvēciskās īpašības.
• Cilvēks bez Dieva nav cilvēks. Dievs bez cilvēka vienmēr ir Dievs.
• Kad indivīds identificē sevi ar sabiedrību, viņš apzinās Dievu.
• Viss ir vienots: izturieties pret visu vienādi. Pasaule ir vienota: izturieties labi pret visiem.
• Esiet vienkārši, neliekuļojiet! Ja jūs visu, ko vien darāt, veiksiet it kā sev, tad nekad neko nepadarīsiet slikti.
• Kad jūs uz kādu norādāt ar pirkstu, tad atcerieties, ka trīs pirksti ir vērsti pret jums pašiem. Citiem vārdiem – ja jūs citos atrodat trūkumus, tad ar trīskārt saasinātu uzmanību vērsieties pret saviem trūkumiem.
• Ja kāds norāda uz jūsu trūkumiem, tad esiet viņam pateicīgi, jo jūs paši neesat spējīgi tos sevī saskatīt. Trūkumus jūs spējat saskatīt tikai citos cilvēkos.
• Apņemieties gūt uzvaru savas būtības meklējumos. Domu, vārdu un darbu vienotībā pastāv īsta cilvēcība.

Būt par īstu Cilvēku ir jābūt mūsu garīgās izaugsmes mērķim. Tad, kad mēs būsim kļuvuši īsti Cilvēki, tikai tad mēs varēsim iziet ārā no reinkarnācijas rata – vairāk neiemiesoties uz planētas Zeme un turpināt evolūciju uz augstāk attīstītām planētām nekā ir planēta Zeme.

Autore: Elvita Rudzāte