Kā atbrīvoties vainas izjūtas? 24.10.2012

Vainas izjūta parasti rodas cilvēkiem, kuriem ir arī stress bailes „mani nemīl”. Būtībā stress bailes „mani nemīl” pāraug stresā vainas izjūta. Tas nozīmē, ka cilvēkiem, kuriem ir stress bailes „mani nemīl” ir tendence sevi vainot, ņemot vērā viņu vērtību sistēmu. Piemēram, bērnam, kurš baidās, ka vecāki viņu nemīl, ļoti cenšas labi mācīties skolā, jo vecākiem tas ir svarīgi. Ja bērnam ir kāda neveiksme skolā, tad bērns vecāku priekšā jūtas vainīgs un baidās, ka vecāki viņu var nemīlēt slikto atzīmju dēļ.

Ja cilvēks dzīvē kaut ko izdarījis nepareizi vai nav paveicis to, kas ticis prasīts, vai nav izlabojis savu kļūdu, viņa Dvēselē rodas neizskaidrojama vainas izjūta. Cilvēks, kurā iemājojusi vainas izjūta, ir īpaši jūtīgs un saklausa aizvainojumu pat tur, kur tā nav.

Vainas izjūta mūsos veidojas jau bērnībā. Ja mēs neprotam vai nevēlamies piedot saviem vecākiem, tad mūsu Dvēselē uz visiem laikiem saglabāsies vainas izjūta. Cilvēks, kurš piedod saviem vecākiem un vecvecākiem, glābj viņu Dvēseles no vainas jūga un vienlaikus atbrīvo gan viņu, gan savu Dvēseli nākamajām dzīvēm. Vainas izjūta, izpaužoties fiziski, var radīt sirds slimības, plaušu slimības un asins apgādes traucējumus visā ķermenī. Vainas izjūta emocionālajā plānā rada depresiju.

Vainas izjūta veidojas atkarībā no cilvēka vērtību sistēmas. Piemēram, vienam, izdarot ko sliktu, rodas vainas izjūta, bet citam nē. Es neapgalvoju, ka cilvēkiem nav nepieciešama vērtību sistēma. Protams, tā mums ir nepieciešama, jo citādi valdītu anarhija un haoss. Tomēr mans ieteikums katram, kurš pārkāpis savu vērtību sistēmu un tādējādi mokās vainas izjūtā, ir atbrīvot šo stresu, jo citādi cilvēku var piemeklēt nopietnas veselības problēmas. Vienmēr atcerieties – lai kādu kļūdu esat pieļāvis, dzīve jums vienmēr piedos, ja jūs nožēlosiet savu kļūdu, lūdzot piedošanu un to vairs neatkārtosiet. Tāpēc mocīt sevi vainas izjūtā par nodarītajām kļūdām nav nepieciešams.

Lai atbrīvotu vainas izjūtu, padomājiet, kad un kāpēc jūs pirmo reizi par kādu nodarījumu piemeklēja vainas izjūta? Mēģiniet noteikt savu neapgūto mācību stundu, lai labāk izprastu savu kļūdaino rīcību. Kad esat sapratis savas kļūdainās rīcības motīvus, tad ir jāsāk sarunāties ar savu vainas izjūtu kā ar labāko draugu.

Vainas izjūtas atbrīvošanas piemērs sievietei, kura bija neuzticīga savam draugam:

Mīļā vainas izjūta, paldies, ka pie manis atnāci, lai celtu manu garīgo attīstības līmeni. Piedod, ka es tevi piesaistīju, bet citādi es nebūtu kļuvusi gudrāka, es nebūtu sākusi interesēties par garīgo pasauli, apguvusi Piedošanas mācību. Es nebūtu sapratusi, ka manī ir ne tikai vainas izjūta, bet arī bailes „mani nemīl”. Paldies, ka esi mani vedusi pie prāta. Šodien ir tā diena, kad es tevi atbrīvošu no sevis. Lūdzu, piedod man, ka es tevi tik ilgi turēju savā cietumā un nelaidu laukā. Diemžēl es līdz šim nesapratu, ka manī ir vainas izjūta. Tu savu darbu esi izdarījusi, tagad vari būt brīva un iet savu ceļu. Es tevi atbrīvoju no sevis. Lūdzu, ej savu ceļu tur, kur tev ir jāiet. (Mēģiniet domās redzēt, kā vainas izjūta aiziet projām.)

Mīļais ķermeni, lūdzu, piedod man, ka es tev ar savu vainas izjūtu nodarīju pāri. Piedod man, ka tev nācās ciest tikai tāpēc, lai es kļūtu gudrāka.

Lūdzu, piedod, draugs, ka es biju tik liela muļķe un nenovērtēju tavu mīlestību, bet krāpu tevi ar citiem vīriešiem. Es to darīju tikai tāpēc, ka man vienmēr ir pietrūcis mīlestības no vīriešu puses, es biju apskurbusi no mīlestības, ko varēju saņemt no citiem vīriešiem. Es nesapratu, ka mana rīcība tevi tik ļoti sāpinās, ka es daru ko sliktu. Lasot žurnālus, es ietekmējos no citu sieviešu stāstiem un uztvēru, ka neuzticība nav nekas īpašs. Tikai tad, kad redzēju, cik ļoti tu pārdzīvoji manu neuzticību, es sapratu, ko esmu izdarījusi. Lūdzu, piedod man manu rīcību.

Lūdzu, piedodiet man visi, kam es ar savu vainas izjūtu esmu nodarījusi pāri (vēlams lūgt piedošanu katram atsevišķi).

Mīļā mamma, es piedodu tev, ka tu bērnībā manī pirmo reizi radīji vainas izjūtu, kad es pārnācu mājās ar nosmērētām drēbēm un tu mani par to rāji. Es zinu, ka tu biji tikai mana skolotāja un apzināti nevēlējāties manī radīt vainas izjūtu. Es tev no visas sirds piedodu tavas kļūdas, kad pastiprināji manī vainas izjūtu. (Vēlams piedot visiem pārējiem, kas dzīves laikā pastiprinājuši vainas izjūtu vai veicinājuši pieļaut kļūdas, piemēram, šajā gadījumā sievietei būtu jāpiedod arī žurnāliem, kas ietekmēja sievietes vērtības sistēmu).

Es piedodu pati sev, ka esmu tāda, kāda esmu. Es tikai mācos. Es tagad saprotu, ka arī manam draugam bija nepieciešama mācību stunda, bet tas nav manas rīcības attaisnojums. Es tagad saprotu, ka mana kļūdainā rīcība bija saistīta ar to, ka es neapzinājos, ka manī ir tik lielas bailes „mani nemīl”, kādēļ es pieļāvu kļūdas un tagad mokos vainas izjūtā. Es tagad saprotu, ka tās bija manas neapgūtās mācību stundas, kuras tagad es saprotu. Es esmu skolniece, kura no savām kļūdām mācās un es darīšu visu, lai izlūgtos piedošanu no sava drauga. Es mīlēšu savu draugu pat, ja viņš pie manis nekad neatgriezīsies. Es mīlēšu viņu un, galvenais, es beidzot iemācīšos mīlēt pati sevi. Es mīlu sevi! Es piedodu sev visas savas kļūdas.

Lai kādu kļūdu jūs būtu pieļāvuši, vienmēr mēģiniet atrast savas rīcības cēloni un lūgt piedošanu visiem tiem, kam ar savu rīcību esat nodarījuši pāri, un piedot visiem, kuri jūs uz šo rīcību ir mudinājuši. Pats galvenais ir savas kļūdas piedot pašam sev. Mēs visi kļūdāmies, tāpēc mums visiem ir nepieciešama piedošana. Katra pieļautā kļūda ir mūsu neapgūtā mācību stunda, kuru mēs cenšamies apgūt. Mēs nepiedzimstam ideāli, mēs piedzimstam, lai mācītos un garīgi attīstītos. Katra saprastā kļūda cilvēku garīgi attīsta un rada sirdsgudrību. Nākamajā dzīvē izprastās kļūdas vairs neatkārtosiet.

Kam nav vainas izjūtas, tam Dvēsele ir tīra kā kristāls. Dvēsele ir tīra nevis tāpēc, ka stresi ir nospiesti vai nospiests vainu noliedzošais egoisms, bet tāpēc, ka māte, vecāmāte un sievietes vēl septiņās paaudzēs attiecās pret dzīvi dabiski – saprata, ka vienkārši ir cilvēki, sievietes. Ja cilvēkam ir tīra Dvēsele, tad dzīve ir svētība, kā arī visus pārējais, ko dzīve dod, arī ir svētība.  

Autore: Elvita Rudzāte