Vai labo karmu var novirzīt problēmas risināšanai? 23.11.2023
Jāņa viedoklis par rakstu: “Vai aizlūdzot par citiem ir iespējams nopelnīt sliktu karmu vai negribot otram cilvēkam kaitēt?”
Man gan būtu savādāks skatījums- kāpēc gan lūgšanu laikā neizteikt šādu lūgumu – paņemiet no krājkasītes, rezerves resursus, lai situāciju atrisinātu.
Krājkasīte, rezerves resursi šajā gadījumā ir dārgumi Smalkajā plānā. Labās karmas moments. Ir dzirdēti vārdi- kauzālā ķermeņa dārgumi. Interpretācijas varētu būt dažādas, bet būtība ir viena un tā pati. Tā ir sava veida norēķinu valūta, ideja tāda pati kā naudas loma fiziskajā plānā- maiņas līdzeklis, lai iegūtu to ko man vajag. Tikai šajā gadījumā šī valūta darbojas starp tevi un Smalko plānu. Līdzšinējā pieredze parādīja, ka lūgumi tiek izpildīti samērā ātri, reizēm dažu stundu laikā, reizēm ne 10 minūtes nav jāgaida. Lai gan šādas situācijas nav ikdienišķas, šādu iespēju izmantoju samērā reti. Izņēmuma gadījumi, ekstra situācijas, kā sava veida ātrs situāciju harmonizēšanas veids. Ir arī dažas nianses- vispirms pārdomāt vai tiešām tev to vajag, kādas situācijas atrisinājumu, stāvokļa atvieglojumu utt. Varbūt situācija tāda, kas prasa kaut kādu konkrētu rīcību fiziskajā plānā, ne lūgšanas. Vispirms risināt saviem spēkiem un tad jautāt Dievam pēc palīdzības.
Un tad atliek gaidīt Dieva palīdzību, kas var arī netikt uzreiz sniegta kaut kādu apstākļu dēļ, varbūt pēc kāda laika. Vai vispār netikta sniegta, jo varbūt kādam kaut kas ir jāsaprot. Cik situāciju, tik pieeju, variantu kā rast risinājumu vislabākajā veidā. Pats cenšos risināt saviem spēkiem un tad kad kaut kas patiešām nesanāk, jāgriežas pie Dieva ar lūgumu un jāprasa ko darīt, kā risināt. Ir bijis arī tā, ka viss jāatstāj pašplūsmā, jo varbūt Dievam ir pavisam kas cits padomā. Cits scenārijs kā lietām jānotiek. Tajā gadījumā notikumi risinās ātri un viegli, bez piespiedu kārtas iejaukšanās no manas puses. Pēkšņi viss atrisinās ātri un viegli, varbūt vēl kādam ir šāda pieredze, kad kārpies, mocies, cīnies un kādā brīdī viss atrisinās bez piepūles brīnumainā kārtā.
Līvijai iesaku paskatīties uz sasāpējušos situāciju kāda viņa ir- vai situācija prasa Dievišķu iejaukšanos kad nespēj tikt galā vai situācija ir kādu laiku bijusi, atgādinājusi par sevi. Situācija nevarēja rasties vakar vai aizvakar, tad varētu izmantot kādas konkrētas rīcības, darbības ideju. Varbūt situāciju varētu raksturot šādi- ilgi brieda un veidojās, saasinājās, varbūt līdz baltkvēlei nokaitēta. Varbūt kaut kas jāsaprot, jāizmaina konkrēta rīcība, darīt ko savādāk, citādāk kā līdz šim. Tas tajos gadījumos, ka situācijai tāda tendence atkārtoties, tādējādi atgādinot par sevi- ei, te es esmu, atrisini mani/ atlaid mani vaļā!
Tikai vispirms ķerties klāt Smalkā plāna dārgumiem vajag apdomāt motīvu, nolūku. Ja tas ir kas savtīgs, netīrs, kaut kas egoistisks, tīri materiālistisks- laimests loterijā utt, tad aizmirsti šādu opciju savā dzīvē. Un pie tam vēl pirms kas notiek, izteikt papildlūgumu- ja tas patiesi ir man vajadzīgs. Un ja konkrēti tiek lūgts par otru- vai tas otram ir vajadzīgs. Jo tas, kas man šķiet svarīgs no mana skatpunkta un Dieva skatpunkta [Dievs situāciju redz kopumā, es tikai daļu], var atšķirties un nesakrist. Un ar Dievu netirgojas – es tev tik un tik lūgšanu stundu un Tu man to un to kaut ko no laicīgās dzīves.
Īsts realitātes trilleris sākas tad, ja tiek prasīts kas tāds, kas patiesībā cilvēkam nav vajadzīgs no Dieva skatpunkta, bet cilvēks ietiepīgi turas pie sava. Tad nu kas atliek Dievam- labi, izpildīšu tavu lūgumu.
Negribīgi. Un tad cilvēks pavisam neapmierināts ar notikumiem, bet Dievs teiktu- bet tu tieši tā un to gribēji.. ir arī kas tāds pieredzēts, lai gan ikdienišķi sīkumi, bet ideja jau paliek tā pati. Un tad atliek pie sevis nodomāt- nebūtu nemaz sācis jeb liela brēka, maza vilna.
Vēl ir svētīgi Smalkā plāna dārgumus likt uz kalpošanas altāra pasaules situācijas stabilizēšanai un līdzsvara noturēšanai, sev neko neprasot. Tikai kāds var iedomāties- vai šādi nevar pats palikt bešā bez dārgumiem? Jo planetārā līdzsvara saglabāšanai, harmonizēšanai ir citi apmēri, līdzībās runājot, tu nevari veikt ietilpīgu, miljoniem vērtu projektu realizēt, ja tev fiziski nav tik lieli resursi un ja neesi miljonārs. Bija reiz šāda situācija, sajutu norises Smalkajā plānā. Un dzirdēju slavenos vārdus – Tu esi uzveicis sliekšņa sargu..
Pieredzes stāsts iz dzīves. Varbūt kādam noder. Kāds būtu jūsu skatījums?
Elvita Rudzāte atbild: Mums cilvēkiem ne viss ir zināms un saprotams. Tāpat mums nav sniegta pilnīga informācija kā notiek mūsu labās karmas novirzīšana problēmu risināšanai, jo arī par to lemj tikai Dievs. Mēs, protams, varam lūgt, lai mūsu labo karmu novirza problēmas risināšanai, bet vai lūgums tiks vai netiks uzklausīts, tas ir tikai un vienīgi Dieva ziņā, jo tikai Viņš redz visu kopumā.
Atdot savu labo karmu planētas Zeme līdzsvara uzturēšanai ir ļoti liels upuris un liels varoņdarbs. Tāpēc pirms esi gatavs veikt tādu varoņdarbu, padomā, vai pēc tam to nenožēlosi. Līdzībās runājot, iztēlojies, ka tu visu savu naudu un mantu atdod nabagiem un pats paliec bez ienākumiem uz ielas. Var, protams, izdzīvot arī bez naudas uz ielas, bet tas noteikti nav viegli un varētu būt ļoti grūts pārbaudījums, ja esi pieradis dzīvot tā kā dzīvo.