Kā es atradu sev tīkamu darbu 24.08.2015

Jau vairākus gadus man bija problēmas ar darbu : strādāju sev netīkamu darbu algas dēļ, nebija arī pārliecības, ka varēšu atrast citu. Pati nevarēju saņemties aiziet prom, tad manu problēmu palīdzēja atrisināt Augstākie spēki- pagājušā gada pavasarī es zaudēju darbu.

Kaut arī iepriekš man bija priekšnojauta, ka tā varētu notikt, tomēr nebiju domājusi, ka jau tik ātri mani atbrīvos. Sākumā jutos apjukusi, šokēta, bet tad diezgan ātri nomierinājos, jo uztraucos ne jau par to, ka esmu palikusi bez šī nepatīkamā darba, bet vairāk par materiālo stāvokli un kā atrast citu darbu. Pagāja dažas dienas, es centos saskatīt notikušajā pozitīvo – ir pienācis pavasaris, būs vasara, un es varu beidzot atpūsties, jo katru dienu bija jāstrādā garas stundas, daudz laika pavadīju ceļā uz darbu, kādu laiku man maksās bezdarbnieka pabalstu, un es varēšu izdarīt daudzas lietas, kam strādājot neatlika laika.

Iepriekšējo reizi, līdzīgā situācijā, dzīvoju pastāvīgā stresā, kamēr atradu jaunu darbu. Tad, kad sāku strādāt, nožēloju, ka lietderīgi neizmantoju brīvo laiku, kas man tika dots.

Izdomāju, ka es varētu sākt strādāt kaut kad rudenī. Vai arī, ja atradīšū piemērotu darbu, varētu arī ātrāk. Darbu meklēju internetā, ar savu problēmu padalījos ar draugiem un radiem.

Tā pagāja vasara, neko piemērotu atrast nevarēju. Zināju, ka to darbu, ko es jau biju strādājusi apmēram 16 gadus, vairs darīt negribu. Visus šos gadus arī  nebiju strādājusi savā specialitātē, bija grūti izlemt, ko es darīšu tālāk. Bezdarbnieka pabalsta summa jau vairs nebija tāda kā sākumā, toties varēju iet bezmaksas angļu valodas kursos.

Biju ar savu problēmu padalījusies domātāju nodarbībās, zināju, ka darbu dod un arī atņem Dievs, kad esi apguvis savu mācību stundu. Sāku apdomāt, ko Dievs vēlas no manis. Brīvajā laikā man patīk lasīt, bibliotēkā ieraudzīju Lornas Bērnes grāmatu ” Eņģeļi manos matos”. Izlasot šo grāmatu sapratu, ka jāmācās paļauties uz Dievu, ka var lūgt palīdzību ne tikai Dievam, bet arī eņģeļiem, ka, lai saņemtu palīdzību, tā ir jālūdz, bet tad, kad palīdzība ir saņemta, svarīgi ir sirdī būt pateicīgam Dievam, eņģeļiem, ka viņi ir uzklausījuši tavas lūgšanas. Grāmatas beigās izlasīju “Dziedinošo eņģeļu lūgšanu”, ko lasīju katru dienu, palīdzēja arī Tēvreize un lūgšana Dievmātei.

Kādu vakaru gribēju jau izslēgt datoru, kad pēkšņi man ienāca prātā vēl paskatīties darba sludinājumus. Atvēru NVA majas lapu, sāku lasīt, ātri vien ievēroju sludinājumu, kas uzreiz piesaistīja manu uzmanību. Sapratu, ka tas ir tas, kas man vajadzīgs. Tā kā bija jau vēls, zvanīt uz norādīto telefona numuru vairs nevarēju. Pēc pieredzes zināju, ka sūtīt CV nav nozīmes, jo man nav parliecības, ka to vispār kāds izlasa. Nākošajā dienā aizbraucu uz norādīto adresi, nesastapu vadītāju, bet norunāju tikšanos uz nākošo dienu. Tikai tad sāku dziļāk aizdomāties par sludinājumā norādītajiem darba pienākumiem, kas man būs jāveic, līdz šim rīkojos automātiski, pat neiedziļinoties, bet ar pārliecību, ka man tas jādara. Norunātajā laikā ierados uz darba interviju. Pēc tās man apsolīja atbildi dot tuvākajās dienās. Nākošās dienas vakarā man piezvanīja darba devējs, ka jau tuvākajā laikā varēšu sākt strādāt.

Pašlaik ar darbu esmu apmierināta, jūtu, ka esmu īstajā vietā – ir labi un atsaucīgi kolēģi, algu gan gribētos lielāku, taču saprotu, ka jāmācās iztikt ar esošo, var būt, ka būs kāda iespēja piepelnīties.

Autore: Ligita