Raivo jautā: Kā izcīnīt uzvaru pār depresiju, nespēju? Jau ir pagājis vairāk kā pusgads kopš mani šī problēma moka. Daru visu iespējamo gan regulāri apmeklēju psihiatru, gan psihoterapeitu. Lietoju zāles. Bez tā ikdienas lūdzu Dievu, lai parāda man to ceļu pareizo. Vienmēr cenšos darīt visu kā šķiet pareizi pēc Gaismas likumiem. Es izmantoju ik mirkli, lai pārdomātu savu dzīvi. Ikvienu brīdi vilcienā vai citur, lai lasītu garīgās attīstības grāmatas. Es daru visu, gan skatos Piedošanas mācības lekcijas internetā, gan meklēju informāciju, pilnveidojos un lūdzos, lai būtu labāk. Tomēr skumjais fakts, ka labāk nekļūst. Vēl joprojām mani pavada bezjēdzība, bezcerība un viss pārējais, lai arī es zinu, ka jēga ir un cerība ar. Tas mani nepaceļ. Manas vēlmes ir pieticīgas, es neprasu nedz daudz naudas, slavas vai varas. Tikai to, lai es justos dzīvs, lai man
būtu sava nodarbe, kura mani iedvesmotu, sava niša. Neko vairāk. Es vienkārši vēlos sākt dzīvot.
Pagājis pusgads, kopš nokļuvu psihiatriskajā slimnīcā pašnāvības mēģinājuma dēļ, starp to mirkli un tagadni mani izšķir tik vien tas, kā solījums neko tādu vairs nedarīt. Es atzīstu to, ka ja visu šo piedzīvoju, tad es kaut ko neizprotu. Tomēr par spīti tam, ka es lūdzos, lai izpratnes
kļūtu vairāk – tas nenotiek. Par spīti tam, ka es daudz domāju, lasu un no visurienes smeļos informāciju – izpratnes vairāk nekļūst. Es jau esmu noguris un izmisis no šīs cīņas. Es esmu pamēģinājis visu, ko vien varu iedomāties un rast attiecīgajā literatūrā. Visu. Un tas nav neko devis. Es cenšos, tomēr jūtu, ka zaudēju. Man nav ne vēlmju, nekā cita. Nav nedz manis paša. Palicis tikai izpostīts karalauks. Es atzīstu, ka gan jau daru, ko nepareizi, ja jau rezultāta nav. Un tomēr, kā man uzzināt kā ir pareizi?
Elvita Rudzāte atbild: Cilvēks var apmānīt citus cilvēkus, varbūt pat pats sevi, bet ne Dievu. Depresija ir slimība, kas rodas no negatīvām domām jeb dažādu stresu “buķetes”. Ja cilvēks neizprot negatīvo domu un savu stresu sniegto mācību, tad viņš turpina ģenerēt negatīvo enerģiju- tumsas enerģiju. Ja cilvēks ir tālu no Dieva, tad lūgšanas nepalīdzēs. Cilvēkam ir jāatgriežas pie Dieva sirdī. Garīgās literatūras lasīšana neko vēl nenozīmē. Ja zināšanas netiek pielietotas praksē, tām nav nekādas vērtības. Protams, pastāv risks, ka Raivo lasa kādu tumsas spēku radīto literatūru, kas spēcīgi ietekmē psihi. Diemžēl grāmatnīcās tādas ir daudz vairāk nekā Patiesu Gaismas nesēju literatūras.
No depresijas var visātrāk izārstēties, ja cilvēks sāk nodarboties ar labdarību. Raivo minēja, ka vēlas: “…lai man būtu sava nodarbe, kura mani iedvesmotu, sava niša…” Iesaku Raivo padomāt kādā veidā viņš nesavtīgi var palīdzēt kādai dzīvai būtnei (cilvēkiem, dzīvniekiem, dabai u.tml.). Lai palīdzētu, nav nepieciešama nauda, nepieciešams tikai dot, neko negaidot par to pretī, pat ne paldies. Kad cilvēks nodarbojas ar nesavtīgu labdarību, tad viņa smadzenēs notiek ķīmisks process, un cilvēks vienā dienā var atbrīvoties no depresijas. Tas pats notiek, ja cilvēks izprot savas negatīvo domu un stresu sniegtās mācības, bet ne vienmēr cilvēks tik ātri spēj tās izprast, tāpēc labdarība palīdz uzreiz, jo tu dod Dievam un Dievs nekavējoši atalgo tavu nesavtīgo rīcību. Ja cilvēks nodarbojas ar labdarību, ievēro Dievišķos likumus, lūdz palīdzību Dievam, bet vienalga netiek vaļā no depresijas, tad cilvēks nav patiess savās domās, vārdos un rīcībā. Kā jau teicu – cilvēks var apmānīt citus cilvēkus, varbūt pat pats sevi, bet ne Dievu.
Sokrata tautskola aicina piedalīties Artas Skudras-Štarkas vadītajā atbalsta grupā “Attiecību uzlabošana ģimenē un Dzīves mācības” (vakara grupa) – 14., 21., 28.maijs, 04., 11., 18.un 25.jūnijs, no plkst.19.00 – 21.00, Zoom platformā Mēs visi esam dažāda veida attiecībās Lasīt vairāk …