Kā uzticēties partnerim? 07.09.2015

Zane jautā: Reāli, nemāku uzticēties cilvēkiem, ir bijis tik daudz dzīvē, ka nezinu, kā tas ir, kā var tā uz vārda ticēt? Mans puisis saka, ka
nekrāpj mani un patiesībā arī, lai cik es meklētu, neko pret viņu atrast nevaru (smieklīgi, jo nu jau esmu sākusi reāli meklēt, lai tikai pierādītu, ka krāpj), bet vienalga, ir tā sajūta, ka nevar būt, ka viss ir labi, laikam no iepriekšējām pieredzēm viss saglabājies…

Elvita Rudzāte atbild: Neuzticēšanās problēma rodas no stresa bailes “mani nemīl” un, protams, neatbrīvotās pagātnes sliktās pieredzes. Pareizi ir vispirms domāt par cilvēku labu, bet, ja viņš tomēr pieviļ, tad nepieciešams piedot viņam kļūdu, jo visticamāk viņš nesaprot ko dara. Tomēr mums vienmēr ir izvēle vai turpināt attiecības ar cilvēku, kuram nevar uzticēties vai pārtraukt. Visi cilvēki ir atšķirīgi, visas attiecības ir atšķirīgas, tāpēc noteiktu “zāļu” nav. Jāmācās uz neuzticību raudzīties vienkāršāk – zaudētājs nav tas, kuru pieviļ, zaudētājs ir tas, kurš to dara. Viņš ne tikai uzņemas uz sevi sliktu karmu, bet var pazaudēt brīnišķīgu cilvēku.

Ko darīt Zanei? Sākt ar piedošanu, piedod visiem cilvēkiem pēc kārtas, kas viņu ir sāpinājuši no bērnības un attīstījuši neuzticēšanās stresu. Pēc tam nepieciešams atbrīvot stresus bailes “mani nemīl”, neuzticēšanos un pieķeršanos, jo parasti kontrolē to, kuru uzskata par savu īpašumu. Kad Zane sapratīs, ka viņas partneris viņai nepieder, ka viņa var būt tikai mīloša sieviete, bet otra puse pati izlems  vai novērtēt viņas doto mīlestību vai meklēt to citur, tad viņa noņems atbildību no sevis, atdodot to partnera rokās. Es saprotu, ka Zanei mani vārdi varētu būt nesaprotami, jo lai dotu mīlestību bez nosacījumiem, neko negaidot pretī, ir jāsasniedz augsts apziņas līmenis.

Ja cilvēks bez iemesla netic citam, tad viņš netic arī pats sev. Tāpēc iesaku Zanei iet apzinātu garīgās attīstības ceļu, attīstot ticību sev, Dievam un visam labajam. Jo spēcīgāka būs ticība, jo vairāk samazināsies bailes piedzīvot vilšanās situāciju, un pat ja nāksies piedzīvot neuzticību, tad cilvēks spēs tajā saskatīt mācību, lai pilnveidotos.

Uzticēšanās mācība māca: “Uzticies cilvēkam, bet nekļūsti akls, domā līdzi ar savu galvu un sajūti visu ar savu sirdi. Tad tev nedraud nonākt lamatās vai sastapties ar nodevību. Ja tomēr esi nonācis lamatās vai nodots, tad apzinies, ka pats sev esi šo situāciju piesaistījis, lai kļūtu dzīves gudrāks. Piedod sev un citiem, un ej tālāk, uzticoties sev un citiem.”