Ko nozīmē rasu sajaukšanās garīgajā skatījumā? 19.09.2015
Raja jautā: Vēlētos dzirdēt Jūsu domas par aizvien pieaugošo rasu sajaukšanos. Rietumeiropā ir ļoti aktuāli (ierodoties imigrantiem) precēties
ar cittautieti, piemēram, skandināvi precās gan ar aziātēm, gan ar austrumeiropietēm, gan āfrikānietēm, Amerikā jau paaudzēs ir dažādas rases sajaukušās, gan Eiropieši savā starpā, piemēram, īrs apprecas ar grieķi utt.
Jūs minējāt, ka savu dzīves mācību varam iziet tieši savā etniskajā dzimtenē. Tomēr ļoti daudz cilvēku no savas etniskās dzimtenes brauc prom uz bagātajām valstīm, un apprecas ar ne savu nācijas pārstāvi. Lielākajā gadījumā mīlestības dēļ, nevis aprēķina. Ir taču tā, ka iemīli ne savas nācijas pārstāvi, bet citu..Kā būtu labāk, ja esmu latviete, tad man partneris būtu garīgajā skatījumā jāmeklē tieši latvietis, jo tā mēs varam izprast labāk savu mācību? Jautāju, jo lasīju Jūsu atbildi vienai sievietei, kura bija ārzemēs, Jūs ieteicāt viņai pamest ārzemes un atgriezties dzimtenē, jo tieši tādējādi mēs varam izprast un atrisināt savu pirms iemiesošanās doto uzdevumu, dzīves skolu.
Kas tad būs ar tiem kas aizbrauc uz neatgriešanos, un iemīlas, ne savā nācijas pārstāvī, turklāt arī materiāli nodrošinātā, ne kā viņa pati, kaut šeit noteicošais bija mīlestība? Un kas notiek ja rases sajaucas, esmu ievērojusi, ka, piemēram, Havajiešu izcelsmes sievietei un skandināvam pieaudzis dēls pēc skata līdzinās mulata un turka līdziniekam, nevis pilnīgi jaunai rases cilvēkam, tāpat skandināva un latviešu atvases līdzinās vairāk skandināvu bērniem, ne latviešu, tā teikt viena tauta “asimilē” otru.
Elvita Rudzāte atbild: Katram cilvēkam ir jāapgūst savas mācību stundas. Kādam mācība ir iemācīties būt laimīgam kopā ar cittautieti un dzīvot viņam svešā zemē. Katrs gadījums ir individuāls, tāpēc nevarēšu sniegt vienotu recepti visiem gadījumiem. Tomēr jāņem vērā, ka mēs vienmēr paliekam saistīti ar savu dzimteni, vietu, kur mūsu gars izvēlējās iemiesoties. Ja dzīve tomēr mūs aizved projām no dzimtenes, tad tā ir vēlējies Dievs. Viss notiek saskaņā ar Dieva gribu. Ja cilvēks iemīlas cittautietī, tad tā arī ir gribējis Dievs. Iespējams šī cilvēka gars iepriekšējā dzīvē ir nosodījis kādu, kas ir iemīlējies cittautietī un tāpēc šajā dzīvē pats iegūst šādu pieredzi.
Visi cilvēki neatkarīgi no nacionālās piederības ir CILVĒKI. Es neredzu nekā slikta, ka kāds iemīlas cittautietī un viņiem dzimst bērni, kuri vizuāli atšķiras no vecāku izskata. Patiesībā, bērni, kas dzimuši jauktu tautību ģimenēs ir ļoti gudri. Mazās tautās, kur iedzīvotāji precas savā starpā, piedzimst daudz bērnu ar īpašām vajadzībām. Protams, es zinu, ka bērni paši izvēlas savus vecākus, un bērns ar īpašām vajadzībām nāk vecākiem kaut ko vēstīt – varbūt, lai vecāki sāk raudzīties uz dzīvi plašāk, ierauga dzīves dāvātās iespējas. Ja tautai ir daudz šādu bērnu, tad tas ir vēstījums visai tautai. Varbūt vēstījums ir: jūs esat pārāk noslēgti un nedodat iespēju sev attīstīties.
Ja apprecas dažādu tautību cilvēki, tas nozīmē, ka viņi savā temperamentā, dzīves paradumos, raksturā būs ļoti atšķirīgi. Garīgajā skatījumā Dievs dod iespēju laulības laikā strauji garīgi attīstīties. Par lielu Dieva dāvanu uzskata, ja apprecas pilnīgi pretēja rakstura cilvēki, jo viņiem vienam no otra ir ļoti daudz ko mācīties. Mazās tautās šāda iespēja tiek liegta, jo cilvēki kļūst viens otram arvien līdzīgāki. Tāpēc Dieva dotā iespēja satikt un iemīlēt cittautieti ir jāuztver tikai un vienīgi kā iespēja garīgi attīstīties.
Raja jautā, kur viņai meklēt partneri Latvijā vai citā valstī? Partneri varat nemeklēt, visas partnerattiecības veidojas saskaņā ar Dieva gribu. Lai kā cilvēks cenšas atrast partneri, dzīves biedru cilvēkam palīdz satikt Dievs. Protams, Viņš to dara caur cilvēkiem, pasākumiem, notikumiem, bet, ja tev būs jāsatiek vīrietis X, tad tu viņu satiksi visneiedomājamākā vietā. Tiem, kuriem ir laulātais jāsatiek citā valstī, dzīvē iegrozīsies situācijas, ka arī viņi satiks tos cilvēkus, kurus ir jāsatiek.
Neaizmirstiet, ka DZĪVE IR TIKAI SPĒLE JEB IZRĀDE, KUR KATRS MĒS SPĒLĒJAM SAVU LOMU, caur kuru notiek mūsu garīgā attīstība. Režisors ir Dievs, kas no malas skatoties, cik daudz mēs spēlē esam izpratuši un garīgi attīstījušies, izlemj kādus jaunus spēlētājus iesaistīt izrādē. Šobrīd lielajā dzīves izrādē Režisors ir paredzējis ainiņas, kad tautas pārvietojas no valsts uz valsti, notiek savstarpēja sajaukšanās, strīdi, parādās līdzcietība. Bet viss tas notiek tikai tāpēc, lai mēs kaut ko mācītos, kļūtu dzīves gudrāki. Tāpēc es aicinu katru dzīvot saskaņā ar savu sirdsapziņu, ievērot Dievišķos likumus un ļauties Dieva gribai. Viss notiks tā kā to vēlēsies Viņš nevis cilvēki.