Greizsirdības mācība 24.02.2024

Greizsirdība nav slimība. Greizsirdība ir skaudība no kuras ir iespējams atbrīvoties, ja cilvēks iet apzinātu garīgās attīstības ceļu. Jo labāk izproti dzīvi, jo mazāk tev skauž un vairāk spēj priecāties par citu panākumiem.

Greizsirdība ir gan vīriešu, gan sieviešu stress – tas ir ļaunprātīgi apsūdzošs naids, kura cēlonis ir bailes „mani nemīl”. Greizsirdība ir neuzticības mērs, ko izmanto neticīgais partneris. Jo vairāk neticības, jo spēcīgāka greizsirdība. Cilvēks, kurš ir greizsirdīgs, ļoti uzmanīgi seko līdzi sava partnera gaitām un dažkārt saskata neuzticību pat tur, kur tās patiesībā nav.

Greizsirdība rodas no salīdzināšanas. Ja cilvēks pats ir greizsirdīgs, tas nozīmē, ka viņā ir milzīgas bailes “mani nemīl”, kuras nepieciešams atbrīvot. Bailes “mani nemīl” parasti izveidojas bērnībā un vēlāk pieņemas spēkā. Ja cilvēkam ir partneris greizsirdīgs, bet pašam liekas, ka viņš tāds nav, tad viņam greizsirdība ir slēptā formā un nav parādījusies tikai tāpēc, ka nav bijis iemesls būt greizsirdīgam. Ja šāda situācija rastos, tad arī cilvēks, kurš domā, ka nav greizsirdīgs, atklātu, ka tomēr šī problēma ir arī viņam pašam, jo pastāv Dievišķais likums – līdzīgs pievelk līdzīgu.

Tā kā greizsirdība ir skaudības paveids, tad nepieciešams atcerēties, kad pirmo reizi sajutāt stresu skaudība? Pēc tam jāpiedod visiem tiem, kurus jūs apskaudāt vai kuri jūs apskauda. Bet vissvarīgākais ir atbrīvot stresu bailes “mani nemīl”, jo tieši šī stresa dēļ rodas neticība sev un partnerim, kas savukārt attīsta greizsirdību.

Nākamais uzdevums ir izprast, ka partneris nav tavs īpašums, ka viņš tev nepieder. Greizsirdīgi mēs sargājam tikai savu īpašumu, kas patiesībā nekad nav bijis mūsu īpašums, bet tā jau ir mācība par pieķeršanos un sapratni, ka viss pieder Dievam.

Ko māca greizsirdība? Atbilde:

• nesalīdzināt sevi ar citiem;
• novērtēt to, kas tev ir dots;
• mīlēt partneri, dodot tam brīvības izjūtu, ka viņš tev nepieder;
• izprast, ka tu neesi uz pjedestāla – partnerim nav visu laiku tevi jāapbrīno;
• uzticēties partnerim;
• pazemību situācijas priekšā;
• pacietību;
• mīlēt sevi.

Kā atbrīvoties no greizsirdības?

1) Jāsāk strādāt ar savu bērnību, domās piedodot vecākiem visas situācijas, pēc kurām radās sajūta, ka vecāki bērnu nemīl.

2) Domās lūgt piedošanu visiem cilvēkiem, sākot no bērnības līdz tagadnei, kurus cilvēks ir apskaudis, jo apskaužot viņš raidīja negatīvo enerģiju tā cilvēka virzienā un krāja sevī savu skaudības enerģiju.

3) Jāpiedod sev, ka ar savu skaudību ir nodarījis pāri citiem cilvēkiem un pats sev.

4) Jāatbrīvo no sava ķermeņa stress “skaudība”.

5) Tagadnē ir jāmācās priecāties par citu panākumiem.

Ja tomēr tagadnes situācijās skaudība atgriežas, tas nozīmē, ka nav izprasta kāda dzīves mācība. Ja pats nespēj izprast neapgūto mācību stundu, tad ir jāmeklē palīdzība pie dzīves izpratnes skolotāja, piemēram, Sokrata tautskolā.

Tiklīdz cilvēks atbrīvosies no savas skaudības, arī greizsirdīgais partneris kļūs mazāk greizsirdīgs un ar laiku greizsirdība pazudīs pavisam.

Lai atbrīvotos no greizsirdības, ar stresu jārunā līdzīgi kā ar citiem stresiem. Apskatīsim, kā ar greizsirdību būtu jārunā sievietei, kura ļoti kontrolēja savu vīru, kurš viņu krāpa ar viņas draudzenēm.

Greizsirdības atbrīvošanas piemērs

Mīļā greizsirdība, paldies, ka pie manis atnāci, lai celtu manu garīgo attīstības līmeni. Piedod, ka es tevi piesaistīju, bet citādi es nebūtu kļuvusi gudrāka, es nebūtu sākusi interesēties par garīgo pasauli, apguvusi Piedošanas mācību. Es nebūtu sapratusi, ka manī ir ne tikai greizsirdība, bet arī bailes „mani nemīl” un dusmas. Paldies, ka esi mani vedusi pie prāta. Šodien ir tā diena, kad es tevi atbrīvošu no sevis. Lūdzu, piedod man, ka es tevi tik ilgi turēju savā cietumā, izaudzēju tik lielu un nelaidu laukā. Diemžēl es līdz šim nesapratu, ka manī ir greizsirdība. Es nesapratu, ka esmu skaudīga uz visām sievietēm, kuras runā ar manu vīru. Tu savu darbu esi izdarījusi, tāpēc tagad vari būt brīva un iet savu ceļu. Es tevi atbrīvoju no sevis. Lūdzu, ej savu ceļu tur, kur tev ir jāiet. (Mēģiniet domās redzēt, kā greizsirdība aiziet projām.)

Mīļais ķermeni, lūdzu, piedod man, ka es tev ar savu greizsirdību nodarīju pāri. Piedod man, ka tev nācās ciest tikai tāpēc, lai es kļūtu gudrāka.

Mīļie vecāki, es piedodu jums, ka jūs manī jau bērnībā radījāt stresu – bailes „mani nemīl”, kas pārauga skaudībā. Es zinu, ka jūs bijāt tikai mani skolotāji un apzināti nevēlējāties manī radīt šos stresus. Es jums no visas sirds piedodu jūsu kļūdas.

Mīļais vīrs, es tev piedodu, ka tu mani krāpi ar citām sievietēm. Es saprotu, ka tu tā rīkojies baiļu „mani  nemīl” vadīts, jo no manas puses saņēmi vairāk pārmetumu nekā mīlestības. Es tev piedodu tavu rīcību. Es tevi ļoti mīlu tādu, kāds tu esi. Lūdzu, piedod man, ka es uz tevi dusmojos par tavu rīcību un uzskatīju tevi par savu īpašumu. Lūdzu, piedod man, ka es tevi pastiprināti kontrolēju, pārbaudot tavus mobilā telefona zvanus un citādi.

Mīļās vīra draudzenes, es jums piedodu, ka slepus satikāties ar manu vīru. Tikai tagad es saprotu, ka vīrs meklēja jūs tāpēc, ka viņam nesniedzu pietiekami mīlestības. Tikai tagad es sapratu, ka vīru mana pārspīlētā greizsirdība tik ļoti nogurdināja, ka viņš meklēja mierinājumu pie citām sievietēm. Lūdzu, piedodiet man, ka es uz jums dusmojos par jūsu rīcību.

(Vēlams piedot visiem pārējiem, kuri dzīves laikā pastiprinājuši greizsirdību vai veicinājuši kļūdu pieļaušanu).

Lūdzu, piedodiet man visi, kam es ar savu greizsirdību esmu nodarījusi pāri (piedošana jālūdz katram atsevišķi par konkrētiem notikumiem).

Es piedodu pati sev, ka esmu tāda, kāda esmu. Es tikai mācos. Es esmu skolniece, kura no savām kļūdām mācās,  es darīšu visu, lai apgūtu mācību stundas. Es mīlu sevi! Es piedodu sev visas savas kļūdas.

Tieši tāpat, kā jūs atbrīvojat stresu greizsirdība, varat atbrīvot arī stresu skaudība un, protams, citus stresus.

Autore: Elvita Rudzāte